Oļģerts Dunkers

Oļģerts Dunkers bija latviešu aktieris, režisors, politiķis, sabiedriskais darbinieks, Saeimas deputāts.

2002.gadā , 70 gadu dzimšanas dienas atmiņu sarīkojumā Limbažu administratīvajā namā bijušo kolēģi un domubiedru raksturoja kinorežisors Jānis Streičs:

“Viņš bija Mākslinieks - visur. Patika būt publikas centrā, sagādāt citiem prieku, pārsteigumu, apžilbināt ar savas personības spožumu, asprātību. Un bija lielisks aktieris! Ja viņš šovakar būtu šeit, noteikti skanētu dzeja - Oļģerts gribētu mūs iepriecināt ar labu aktierisko sniegumu.”

Dzimis Rīgā. Tēvs bija kurpnieks, pēc tautības vācietis. Māte apkopēja. Bērnībā dzīvoja Āgenskalnā, blakus toreiz tur izmitinātajam Jelgavas teātrim. Ar māti regulāri apmeklēja šī teātra izrādes.

Mācījies Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā.

No 1950. līdz 1951. gadam bijis Jelgavas teātra aktieris.

1957. gadā Dunkers absolvējis Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas Ļeņingradas Ostrovska institūtu, strādājis par bibliotekāru.

No 1957. līdz 1958. gadam - Valmieras Drāmas teātra režisors. No 1959. līdz 1963. gadam pasniedza režiju Rīgas Valsts konservatorijā un bija Rīgas kultūras nama režisors.

No 1963. līdz 1964. gadam Oļģerts Dunkers bija galvenais Krasnojarskas Puškina drāmas teātra režisors.

Laika periodā starp 1957. un 1971. gadu iestudēja vairāk nekā 30 izrādes Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Krasnojarskas un citos teātros.

No 1966. līdz 1967. gadam uzņem vairākas zinātniski populāras filmas un sižetus Rīgas Kinostudijas kinožurnālam. Rīgas kinostudijā nostrādājis no 1964. līdz 1989. gadam.

1958. gadā Daugavpilī sāka veidot Daugavpils Muzikāli dramatisko teātri ar latviešu un krievu trupu, mūziķiem un baletu.

Rīgas operetes teātra galvenais režisors no 1989. līdz 1993.gadam.

1995.g. iesaistās politiskā darbībā. Oļģerts Dunkers tika ievēlēts 6. Saeimā.

no 1995. gada 7. novembra līdz 1996. gada 18. jūnijam) bijis frakcijas "Latvijai" biedrs ,

no 1996. gada 3. jūlija līdz 1997. gada 20. februārim  bijis frakcijas "Tautai un taisnībai" biedrs ,

no 1997. gada 20. februāra līdz 1997. gada 10. septembrim) - demokrātiskās partijas Saimnieks biedrs.

Bija kultūras ministra amata kandidāts Ziedoņa Čevera piedāvātajā valdībā, ko neapstiprināja Saeima.

Miris 1997. gada 10. septembrī, Rīgā. Apbedīts Liepupes kapos, Salacgrīvas novadā.

• 1966. gadā kā režisors filmai "Es nodzīvošu simt gadu";
• 1966. gadā kā režisors filmai "Bīstamais ceļš";
• 1966. gadā kā režisors filmai "Jānis Osis;
• 1967. gadā kā režisors filmai "Latvijas būvmateriāli";
• 1967. gadā kā režisors filmai "Etīdes par laulību";
• 1968. gadā kā režisors filmai "Tev jau 16 gadu";
• 1969. gadā kā režisors filmai "Ceļa zīmes";
• 1970. gadā kā režisors filmai "Klāvs - Mārtiņa dēls";
• 1971. gadā kā režisors filmai "Tauriņdeja";
• 1973. gadā kā režisors filmai "Cāļus skaita rudenī";
• 1974. gadā kā režisors filmai "Uzbrukums slepenpolicijai";
• 1976. gadā kā režisors filmai "Bagāti gadi";
• 1977. gadā kā režisors filmai "Vīrietis labākajos gados";
• 1979. gadā kā režisors filmai "Aiz stikla durvīm";
• 1980. gadā kā režisors filmai "Cīrulīši";
• 1982. gadā kā režisors filmai "Lietus blūzs";
• 1983. gadā kā režisors filmai "Dārzs ar spoku";
• 1986. gadā kā režisors filmai "Viņš, viņa un bērni";
• 1988. gadā kā režisors filmai "Viktorija";
• 1995. gadā kā režisors filmai "Latvijas hronika Nr.2. Ziemas saulgrieži... cerību laiks";

Scenāriji

• 1966. gadā kā scenārija autors filmai "Es nodzīvošu simt gadu";
• 1966. gadā kā scenārija autors filmai "Jānis Osis";
• 1976. gadā kā scenārija autors filmai "Bagāti gadi";
• 1977. gadā kā scenārija autors filmai "Vīrietis labākajos gados";
• 1980. gadā kā scenārija autors filmai "Cīrulīši";
• 1983. gadā kā scenārija autors filmai "Dārzs ar spoku";

Teksta autors

• 1995. gadā kā teksta autors filmai "Latvijas hronika Nr.2. Ziemas saulgrieži... cerību laiks";

Lomas

• 1970. gadā filmā "Šauj manā vietā"; Panovs
• 1974. gadā filmā "Uzticamais draugs Sančo"; Kredo
• 1975. gadā filmā "Mans draugs - nenopietns cilvēks";
• 1976. gadā filmā "Ģimenes melodrāma";
• 1976. gadā filmā "Nāve zem buras"; doktors Rodžers Milss
• 1977. gadā filmā "Vīrietis labākajos gados";
• 1979. gadā filmā "Nepabeigtās vakariņas"; restorāna saimnieks
• 1980. gadā filmā "Agrā rūsa"; Ķikulis
• 1982. gadā filmā "Tarāns";
• 1985. gadā filmā "Pēdējā vizīte";
• 1989. gadā filmā "Cilvēka dienas";
• 1991. gadā filmā "Depresija"; epizodiski[1]

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Oļģerts Dunkers bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Latvijas filmu režisoru ģilde
• Partija ""Tautas kustība Latvijai (ZĪGERISTA PARTIJA)""

Viņš nomira 65 gadu vecumā, 1997. gadā.

Dunkers bija precējies 3 reizes. Pirmā sieva, kuru sastapa studiju laikā Ļeņingradā, bija somiete Violeta. Viņiem ir kopīga meita Anita, kas strādā Petrozavodskā un brīvi runā somiski, krieviski, latviski. Kad Violeta ar Oļģertu izšķīrās, viņa aizbrauca atpakaļ uz Ļeņingradu un mirusi 1990-os gados.

Otrā sieva ir Gunta. Viņiem ir 2 meitas - Līga un Madara.

Trešā un pēdējā sieva ir Aija, kura ir 21 gadu jaunāka par Oļģertu. Kopīgu bērnu nav.
 

Avoti: Wikipedia.org, Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv