Ervids Grinovskis
Ervids Grinovskis
- Dzimšanas datums:
- 15.01.1925
- Miršanas datums:
- 17.03.2004
- Kategorijas:
- Parlamenta deputāts, Pedagogs, skolotājs, Profesors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Ervids Grinovskis bija latviešu ekonomists un Atmodas laika aktīvists.
E. Grinovskis ilgstoši (1975—1986) vadīja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas ekonomikas katedru. Atmodas laikā aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, tika ievēlēts tās pirmajā un otrajā Domē.
1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu 710. Jelgavas teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Grinovskis turpināja pasniedzēja darbu Latvijas Lauksaimniecības universitāte, darbojās Latvijas Lauksaimnieku savienība un Pilsoņu kongresā.
Tika ievēlēts 6. Saeimā no Latvijas Zemnieku savienības, KDS un Latgales demokrātiskās partijas apvienotā saraksta.
Dzimis Tērvetes pagasta Griezēs, Bija precējies ar Ilgu Griezi.
Ervids Grinovskis ir sarakstījis atmiņu un pārdomu grāmatu "Lai nenosarkst dzimtenes smilts", kura trīs daļās izdota 2004. un 2005. gadā.
Miris 2004. gada 17. martā.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Gundars Valdmanis | Darba biedrs | |
| 2 |  | Leonards Stašs | Darba biedrs | |
| 3 |  | Aida Prēdele | Darba biedrs | |
| 4 |  | Imants Daudišs | Darba biedrs | |
| 5 |  | Aristids Lambergs | Darba biedrs | |
| 6 |  | Ruta Marjaša | Darba biedrs | |
| 7 |  | Andrejs Krastiņš | Darba biedrs | |
| 8 |  | Ojārs Grinbergs | Darba biedrs | |
| 9 |  | Roberts Jurdžs | Darba biedrs | |
| 10 |  | Paulis Kļaviņš | Darba biedrs | |
| 11 |  | Aigars Jirgens | Darba biedrs | |
| 12 |  | Oskars Grīgs | Darba biedrs | |
| 13 |  | Oļģerts Dunkers | Darba biedrs | |
| 14 |  | Juris Zaķis | Darba biedrs | |
| 15 |  | Ivars Ķezbers | Darba biedrs | |
| 16 |  | Valentīna Zeile | Darba biedrs | |
| 17 |  | Juris Sinka | Darba biedrs | |
| 18 |  | Alfreds Čepānis | Darba biedrs | |
| 19 |  | Ilmārs Bišers | Darba biedrs | |
| 20 |  | Viktors Dinēvičs | Darba biedrs | |
| 21 |  | Andris Buiķis | Darba biedrs | |
| 22 |  | Jurijs Vlasovs | Darba biedrs | |
| 23 |  | Ivars Strautiņš | Paziņa | |
| 24 |  | Andrejs Cīrulis | Paziņa |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
