Ainārs Dimants
- Dzimšanas datums:
- 06.05.1966
- Miršanas datums:
- 13.03.2024
- Kategorijas:
- Politiķis, Profesors, Sabiedrisks darbinieks, Žurnālists
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Ainārs Dimants (dzimis 1966. gada 6. maijā Aucē) ir latviešu žurnālists un mediju pētnieks, valsts un sabiedrisks darbinieks. Profesors Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātē (kopš 2020).
Dzīves gājums
Dzimis Aucē 1966. gadā agronoma un ekonomistes grāmatvedes trīs bērnu ģimenē.
Pēc Popervāles pamatskolas (1976) un Valdemārpils vidusskolas beigšanas (1984) studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē (komunikācijas zinātnes maģistrs 1996) un M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātē (žurnālista diploms ar izcilību 1990).
Berlīnes Brīvajā universitātē (Freie Universität Berlin) ieguvis Dr. phil. grādu (magna cum laude) komunikācijas un politikas zinātnēs (2003).
Darbība politikā
Latvijas Tautas frontes 1. un 2. kongresa delegāts (1988, 1989). Viens no Eiropas Kustības Latvijā dibinātājiem un pirmais viceprezidents (1997), prezidents un pirmsreferenduma informācijas kampaņas vadītājs (1999–2003), Starptautiskās Eiropas Kustības valdes (Steering Committee – Comité directeur) loceklis (2002–2005).
A. Dimants ir "Kustības Par!" dibinātājbiedrs (kopš 2017), no apvienības "Attīstībai/Par!" kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās Kurzemes apgabalā ar 4. numuru (2018), paceļoties uz 3. vietu sarakstā. Līdzīgi kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā tās pašas apvienības sarakstā ar 6. numuru, paceļoties uz 5. vietu sarakstā.
Darbība žurnālistikā un pētniecībā
10 gadu vecumā mājās izdod ar roku rakstītu avīzi "Mūsu Saule" (1976), Valdemārpils vidusskolas gados laikraksta "Pionieris" jaunais korespondents (1978), ilggadējs skolēnu jaunrades nometnes "Aicinājums" (kopš 1978; pēc piedalīšanas "Nesmēķētāju biedrībā" kopā ar nometnes žurnālistikas sekcijas vadītāju Lailu Pakalniņu [Brunovsku] Valmierā [1981] uz nākamo "Aicinājumu" vairs nav aicināts, publicēšanās aprauta) un jauno žurnālistu skolas "Noruna" dalībnieks (kopš 1980). Strādā žurnālistikā (kopš 1990) – no korespondenta Maskavā (1990–1992) un politiskā komentētāja (1992–1997) līdz galvenajam redaktoram ("Diena", Latvijas Televīzija, "Lauku Avīze" u. c.). Žurnāla "Akadēmiskā Dzīve" galvenais redaktors (kopš 2006).
Latvijas Žurnālistu savienības (kopš 1993) un Latvijas Žurnālistu asociācijas (kopš 2010) biedrs.
Vācijas Bundestāga (1992), Hamburgas Žurnālistu skolas (Henri - Nannen - Schule) (1993), Konrāda Adenauera fonda (1994), Frīdriha Eberta fonda (1995), Hansa Zeidela fonda (1996), "Volkswagen" fonda (2000), Valsts kultūrkapitāla fonda (2017/2018) stipendiāts.
Docētājs un pētnieks (kopš 1993 Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Vidzemes Augstskolā, Mediju institūtā), komunikācijas zinātnes katedru vadītājs Rīgas Stradiņa universitātē (1998–2002) un Biznesa augstskolā "Turība" (2005–2012), viesprofesors Berlīnes, Minhenes un Vīnes universitātēs.
Latvijas Zinātnes padomes eksperts komunikācijas zinātnē (kopš 2011). Vairāku nacionālu un starptautisku pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks.
Pētniecības nolūkos ar Fulbraita stipendiju studējis Džordžijas Universitātē (2008–2009), ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta DAAD stipendiju - Dortmundes Universitātē (2011).
Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs (2007) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs (2012–2015, loceklis 2012–2017).
Akadēmiskās vienības "Austrums" biedrs (kopš 1989), vairāku starptautisko zinātnes asociāciju un žurnālu redkolēģiju loceklis. Tulkotājs no vācu valodas.
Vairāku starptautiski citētu zinātnisku publikāciju, žurnālistikai un kultūrsociālajai vēsturei veltītu grāmatu autors un sastādītājs.
Biznesa augstskolas "Turība" profesors komunikācijas teorijā (kopš 2012, asociētais profesors kopš 2006, abos gadījumos ievēlēts Latvijas Universitātes nozares profesoru padomē), komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas "Komunikācijas vadība" direktors (2007–2020) un Promocijas padomes komunikācijas zinātnē priekšsēdētājs (kopš 2012).
Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO – European Journalism Observatory) latviešu un krievu portālu zinātniskais vadītājs (https://lv.ejo-online.eu; https://ru.ejo.ch), vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā (kopš 2010).
Avoti: wikipedia.org
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Latvijas Universitāte | 28.09.1919 | lv | |||
Rīgas Stradiņa universitāte | 15.04.2002 | lv | |||
Rīgas Stradiņa universitāte, Dzirciema iela | 08.02.2006 | lv | |||
Vidzemes Augstskola | 27.09.2001 | lv | |||
Biznesa augstskola Turība | 02.02.2000 | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Miervaldis Mozers | Darba biedrs | ||
2 | Andrejs Cīrulis | Darba biedrs | ||
3 | Uldis Grava | Darba biedrs | ||
4 | Inta Brikše | Darba biedrs | ||
5 | Viktors Avotiņš | Darba biedrs | ||
6 | Monika Zīle | Darba biedrs | ||
7 | Normunds Naumanis | Darba biedrs | ||
8 | Jānis Mellēns | Darba biedrs | ||
9 | Aigars Jirgens | Darba biedrs | ||
10 | Juris Blaumanis | Darba biedrs | ||
11 | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | ||
12 | Genovefa Bērsone | Darba biedrs | ||
13 | Mariss Andersons | Darba biedrs | ||
14 | Andris Jakubāns | Darba biedrs | ||
15 | Jānis Britāns | Darba biedrs | ||
16 | Askolds Saulītis | Darba biedrs | ||
17 | Voldemārs Krustiņš | Darba biedrs | ||
18 | Anda Celma | Darba biedrs | ||
19 | Ābrams Kleckins | Darba biedrs | ||
20 | Aida Prēdele | Darba biedrs | ||
21 | Juris Laksovs | Darba biedrs | ||
22 | Uldis Briedis | Darba biedrs | ||
23 | Askolds Rodins | Darba biedrs | ||
24 | Rolands Tjarve | Paziņa |
Nav norādīti notikumi