Džemma Skulme
- Dzimšanas datums:
- 20.09.1925
- Miršanas datums:
- 09.11.2019
- Apglabāšanas datums:
- 16.11.2019
- Tēva vārds:
- Otto
- Kategorijas:
- Deputāts, Gleznotājs, Komunists, Mākslinieks (-e), Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Valsts prēmijas laureāts, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Džemma Lija Skulme, dzimusi Rīgā, bija latviešu gleznotāja, aktīva padomju okupācijas laiku un "trešās atmodas" politiķe, sabiedriskā darbiniece.
Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām Latvijas kultūras dzīves veidotājām PSRS okupētajā Latvijā.
Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku, latviešu klasiskā modernisma veidotāju Skulmju dzimtas, būdama gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes meita.
2019. gadā Džemma Skulme saņemtu Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.
***
1949. gadā viņa pabeidza Latvijas Valsts mākslas akadēmiju, studējusi glezniecības nodaļā.
1954. gadā iestājusies Latvijas Komunistiskajā partijā, kā pati stāsta- aktīva komunista- sava otrā vīra, arī makslinieka- Ojāra Ābola dēļ.
1955. gadā beigusi studijas Repina mākslas institūtā, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā)
Strādājusi par dekoratoru palīgu Dailes un Valsts Leļļu teātrī.
No 1956. gada bija LPSR Mākslinieku savienības biedre.
1976. gadā ieguvusi Latvijas PSR Tautas mākslinieces nosaukumu.
No 1977. gada līdz 1982. gadam bija LPSR Mākslinieku valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja
No 1982. gada līdz 1992. gadam bija LPSR Mākslinieku valdes priekšsēdētāja
1984. gadā saņēmusi PSRS Valsts prēmiju.
1984. gadā ievēlēta par PSRS Augstākās Padomes deputāti, darbojusies Tautību Padomē.
No 1993. gada bija Jaunrades fonda prezidente.
1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu
1995. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.
No 1998. gada viņa bija Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore.
Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi Dr. honoris causa grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.
2017. gadā Džemma Skulme saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam", "Mēs", "Studija ar Ojāru Ābolu", "Pie galda", "Divi", "Sēdošā", "Rīts", "Kārtis", "Atgriešanās" un "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.
Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (1947 - 1953) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no 1953), ir divi bērni — dēls plakātists Juris Dimiters (1947) (mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja Marta Skulme (1962) (mazdēls Jānis Skulme).
Mirusi 2019. gada 9. novembrī.
Politiskā darbība
Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte. Ļoti nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība Atmodas laikā.
1988. gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.
Mākslinieciskā darbība
Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā. Darbojas monumentālajā glezniecībā, grāmatu un plakātu mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu un asociatīvu tēlainību.
Izstādes
Izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes.
Personālizstādes
Māksliniece sarīkojusi personālizstādes Rīgā (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); Šveicē un Milānā (1971); Viļņā (1976); Kalē (Francija, kopā ar O.Ābolu); Fredrikstādē (Norvēģija, 1994, 1995); Cēsīs (1996); Kijevā (1997), arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.
Skulmju dzimtas izstādes
Tikušas organizētas dzimtas izstādes Rietumberlīnē (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); Bergamo (Itālija, 1987) un Rīgā (1998 — 1999).
Grupu izstādes
Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā,Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991)
ASV (Starptautiska mākslas izstāde Art Expo Čikāgā, 1984).
Grupu izstādes norisinājušās arī Ņujorkā (1989), Minhenē, Bonnā, Pitsburgā (1993).
Darbi
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV), Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijās. Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un Dānijas karaliene.
Veltījums māksliniecei
1986. gadā tika uzņemta Rīgas kinostudijā dokumentālā filma "Džemma", veltīta māksliniecei. Tās režisore — Laima Žurgina.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Latvijas Zinātņu akadēmija | lv |
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
23.05.1989 | PSRS tautas deputāti no Latvijas
19.07.1990 | Oto Lācis: Atvadas no Latvijas kompartijas
10.12.1991 | Pilnīgi slepeni, bet tie nav KGB saraksti
«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 10. decembris, Nr. 186
18.07.1998 | Egīls Zirnis un Vladis Goldbergs. Jumta cilvēks
Esmu pūļa cilvēks, atzīstas Vladis Goldbergs, reklāmas aģentūras Delta Mārketings vadītājs, viens no pirmajiem un veiksmīgākajiem Latvijas reklāmas biznesā (no titula «reklāmas tēvs» viņš norobežojas). Labi, ka tā - ja Vladis, kurā ideju un jociņu ir vairāk nekā naudiņas Dosjas cūciņā un kurš turklāt, kā teiktu krievu inteliģenti, vlaģejet isskustvom ustnovo rasskaza, būtu vientuļnieks, sabiedrība būtu daudz zaudējusi.
17.11.2016 | Juris Dimiters: Šobrīd ir prasts, primitīvs, vulgārs autoritārisms, bez ideāliem
JURIS DIMITERS: «Bēgļiem Latvijā nav komfortabli, viņu te nebūs. Ticamāks variants – daudzu Eiropas valstu iedzīvotāji pārcelsies uz dzīvi šeit, jo te ir daudzmaz mierīga zona. Demokrātijas citadeles jau ievārīja to putru ar bēgļiem, sākot ar to, ka paši apmācīja šodienas ekstrēmistus. Protams, ka visa pamatā ir nafta. Savulaik izrādei Šerloks Holmss Jānis Peters rakstīja vārdus Raimonda Paula dziesmām. Tie izrādījušies pravietiski: «Tu šausies, tu dursies, tu bumbosies/Dēļ naftas, dēļ naftas, dēļ naftas vien/Kam nafta šai pasaulē piederēs/Tas pārvaldīs, pārvaldīs galdu viens.» Jau toreiz Peteram viss bija skaidrs»
18.11.2019 | Latvijas Republikai 101 un Jāņa Vanaga uzruna Latvijai
27.12.2019 | Juris Dimiters: Atmodu sākām kā cibiņi, beidzām kā buņģi
Elitas Veidemanes intervija ar mākslinieku Juri Dimiteru
31.12.2019 | Svarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulē
Katrs gads ir ar kaut ko īpašs katram no mums atsevišķi vai visiem kopā. Mēģinām apkopot gada svarīgākos notikumus, kurus droši var rakstīt šeit ATMIŅU sadaļā. Lielākā daļa notikumu un personas ir norādītas pievienotajās saitēs, bet tas ir niecīgs daudzums no tā, kas noticies pasaulē. Papildinām un rakstām vēsturi kopā!
