Elza Stalidzāne

Preses un grāmatu grafiķe.

Latvijas Mākslinieku savienība informē, ka 2022. gada 21. janvārī (? - citos avotos norādīts 14.aprīlis) mūžībā aizgājusi preses un grāmatu grafiķe Elza Stalidzāne.

Mūžībā aizgājusi nozīmīga kultūras jomas māksliniece, preses grafiķe Elza Stalidzāne, kurai piemita izdomas un radošo risinājumu piepildīta radošā daiļrade. Māksliniece, izmantodama pieejamos grafiskos un tehniskos materiālus, radīja daudzveidīgu, optimistisku ieskatu preses izdevumos un bagātināja laikrakstu skopo informāciju.

Elza Stalidzāne no 1953.-1958. gadam mācījās un beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratoru nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma).

Elzas Stalidzānes pedagogi bija:

• tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV direktors 1953-1959),
• scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV  ped. 1956-1985, direktors 1959-1985),
• arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV ped. 1953-1959),
• gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV ped. no 1954).

Māksliniece papildināja prasmes zīmējumā, pasteļa un akvareļglezniecībā, no 1970.-1983. gadam apmeklējot bij. Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Tautas tēlotājas mākslas studiju (tag. Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” Tautas tēlotājas mākslas studija “Umbra”) pie vadītāja, gleznotāja, pedagoga Nikolaja Petraškeviča (1909-1976), kas studiju vadīja no 1961. gada, bet no 1977. – 2018. gadam studijas vadību turpināja gleznotāja Māra Zītare (1937-2018).

Līdzās E. Stalidzānei studiju apmeklēja māksliniece Aija Ozoliņa un  Ilze Anna Fogele-Plēsuma (1936-2022), kas vizuālo mākslu bija apguvusi pašmācības ceļā un piecpadsmit gadus veltījusi studijai.

 Elza Stalidzāne rīkojusi personālizstādes bij. TTP Kultūras namā (1982), Dobelē (1986).

Pēc RLMV beigšanas māksliniece strādāja laikrakstā “Padomju Jaunatne” par mākslinieci ilustratori un veidoja laikraksta vizuālo tēlu no 1958.-1978. gadam, noformēja laikrakstu lapas, zīmēja vinjetes, svētku apsveikumu zīmējumus, ģīmetnes, portretējumus, ornamentālas joslas. Lai veidotu attēlus, māksliniece studēja nozaru specifiku un simbolus zinātnei, sportam, mākslas veidiem.

No 1978.-1990. gadam E. Stalidzāne bija laikraksta “Pionieris” māksliniece un merķauditorijai – bērniem un jauniešiem – zīmēja stāstoša satura ilustrācijas emocionāli brīvākā sadzīves žanra stilistikā. Māksliniece veidojusi laikraksta lapu galviņas, fotomontāžas, redaktora sleju noformējumus, karikatūras, sleju nosaukumus, svētku plakātus, bērnu stāstu un dzejoļu ilustrācijas.

E. Stalidzāne radījusi preses grafikas darbus t.s. “republikāniskajiem” laikrakstiem “Cīņa”, “Sports”, “Dzimtenes Balss”, žurnāliem “Zīlīte”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Liesma” un novadu presei. Māksliniecei bija jāpilda tomēr arī ideoloģiskie uzstādījumi – 1969. gada viņas veidotais 1. Maija plakāts, kas veltīts cīņai par mieru, tika publicēts laikraksta “Cīna” pirmajā lappusē, savukārt, gaidot 50. gadadienu kopš padomju varas nodibināšanas Latvijā, viņas veidotais plakāts bija iespiests “Padomju Jaunatnē” (1970).

Māksliniece izstrādāja arī preses izdevumu grafisko reklāmu, pielietojot šarža elementus.

Māksliniece izstādēs piedalījās no 1971. gada. E. Stalidzānes darbi bijuši eksponēti LPSR grāmatzīmju, vēlāk ekslibru izstādēs (1971, 1973, 1974, 1975, (kopā ar grafiķiem Jāni Liepiņu (1930-1991), Valentīnu Ozoliņu, Viju Kļaviņu, Jeļenu Antimonovu (1945-2002), Zigurdu Zuzi, bij. Republkāniskais Zinību nams), 1976 (“Rīga grāmatzīmes”), 1977, 1978, 1979, 1980, 1981, 1982), Viļņas ekslibru biennālē (Lietuva, 1979, 1981). Māksliniece veidojusi darbus oforta cinkogrāfijas un skrečborda tehnikās.

Māksliniece piedalījās radošās kopas “Radošo senioru nams” (pēc 2005. gada biedrība “Sidegunde”) nozīmīgajās “Mākslas dienu” izstāžu akcijās “Mākslas Meistari Pavasarim” (Dailes teātris, 2002 (kopā ar 147 dažādu mākslas veidu Latvijas autoriem, kā Biruta Baumane (1922-2017), Harijs Blunavs (1924-2006), Valdis Bušs (1924-2014), Biruta Delle, Ērika Gulbe (1916-2003), Biruta Goģe (1926-2008), Laimdots Mūrnieks (1922-2011), Vilis Ozols (1929-2014), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Džemma Skulme (1925-2019), Jurģis Skulme (1934-2014), Imants Vecozols, Aleksandrs Stankēvičs (1932-2015), Edgars Vinters (1919-2014), Dzidra Ezergaile (1926-2013), Gunārs Krollis, Vija Mikāne (1937-2004), Indulis Ranka (1934-2017), Alvīne Veinbaha (1923-2011), Latvīte Medniece (1924-2018), Pēteris Martinsons (1931-2013), Georgs Barkāns (1925-2010), Aija Baumane (1943-2019), Ruta Bogustova, Erna Ošele (1915-2005), Edīte Pauls-Vīgnere u.c., kā arī Kanādas latviešu autori, kā Alise Kalniņa (1908-2003), Ludvigs Kalniņš (1912-1996), Augusts Kopmanis (1910-1976), Dzintars Mežulis).

2006. gada izstādē (kopā ar 92 Latvijas autoriem, kā tēlnieks Harijs Sprincis (1928-2002), tekstilmākslinieki Erna Ošele, Edīte Pauls-Vīgnere, Ruta Bogustova un Georgs Barkāns, keramiķe Latvīte Medniece, gleznotāji Aleksandrs Stankēvičs, Džemma Skulme, Imants Vecozols u.c., kuratore, dizainere Helēna Medne).

E. Stalidzāne gatavoja zīmētas Ziemassvētku kartītes izstādei “Ziemassvētku brīnums – mākslas darbs ikkatram” Merķeļu ielā 50, fotosalonā, līdzās Jura Putrāma, Māras Rikmanes, Latvītes Mednieces darbiem (rīkoja bij. kopa “Radošo senioru nams”, vadītāja, dizainere Helēna Medne, 2002).

E. Stalidzāne piedalījusies LMS rīkotajos plenēros, kā “Lēdurga-84” (1984) ar grafiķiem Valiju Brenci (1941-2009), Rūtu Opmani, Rūtu Švalbi, Ināru Helmūtu, gleznotājiem Laini Kainaizi, Gunāru Ezernieku (1932-2019) un Vitoldu Svirski (1919-1991),

Lizdolē (1987, kurators, mākslinieks Aldis Štelcs (1952–1992)), kurā strādāja Ilgnese Avotiņa, Valija Brence (1941-2009), Nadežda Popova, Nele Zirnīte, Andris Zirnītis (1954-2022), Valentīns Ozoliņš, Vladislavs Grišins un Garijs Manto (1935-2018) un veidoja darbus dažādās grafikas tehnikās (litogrāfijas, oforta, mecotintas, akvareļa, ogles).

Māksliniece bija LMS biedre no 1983. gada, un tika uzņemta ar grafiķu, LMA pasniedzēju – viena no latviešu grafikas pamatlicējiem Pētera Upīša (1899-1989), Zigurda Zuzes (1929-2003), Daiņa Rožkalna (1928-2018) rekomendācijām, laikraksta “Pionieris” redaktora Ā.Ščucka, LMS Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Ināra Helmūta ieteikumiem un LMS valdes pirmā sekretāra, grafiķa Gunāra Kroļļa parakstītu lēmumu.

E. Stalidzāne bija Latvijas Žurnālistu savienības biedre no 1970. gada.

Elza Stalidzāne saņēmusi nozares atzinību – PSRS Žurnālistu savienības diplomu par laikraksta “Padomju Jaunatne” vizuālo tēlu (1970), bija pirmā māksliniece, kas saņēmusi konkursa laureātes diplomu (1983). Māksliniecei 1988. gadā tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.

Elzas Stalidzānes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Literatūras muzejā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību grafiķes Elzas Stalidzānes tuviniekiem un kolēģiem.