Vitālijs Karkunovs

Vitālijs Karkunovs

Vitālijs Karkunovs  (1925. g. 21. novembrī Harkivā, Ukrainas PSR – 2006. g. 12. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – mākslinieks un mākslas pedagogs. 

1946. gadā, pēc atgriešanās no Otrā pasaules kara frontes, Vitālijs Karkunovs absolvējis Mākslas skolu Kijevā un 1954. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Stājglezniecības nodaļu.

Vēl būdams Mākslas akadēmijas students, viņš uzsāka vadīt un vairāk kā 40 gadu laikā bija vadījis tautas Tēlotājmākslas studiju Arodbiedrību centrālajā kultūras namā Rīgā. Šeit tēlotājmākslas meistarības noslēpumus apguva simtiem mākslas amatieru un desmitiem profesionālo mākslinieku.

Nākt uz studiju varēja jebkurš, bet mācīties palika tikai paši neatlaidīgākie. Balva par izturību un neatlaidību bija profesionālisms. Vitālijs Karkunovs neizsniedza apliecības par studijas beigšanu, taču mākslinieku vidē viņa vārds nozīmēja apmēram to pašu, ko Merlina vārds burvju pasaulē. Jā, patiesi, V. Karkunovs arī bija burvis. Puse Latvijas mākslinieku lepojas ar to, ka Karkunovs ir ievirzījis viņus profesionālajā mākslā, otra puse rūpīgi to slēpj (tā puspajokam, pusnopietni apgalvo viņa audzēkņi). “Karkunova skola” – tā  mēdz teikt par viņiem.

Meistars mācījis studijas audzēkņiem zīmēšanas mākslu, dažkārt palabojot akadēmiskās izglītības “robus”. Kopā ar Ābramu Bikovu, bet pēc viņa aizbraukšanas uz Izraēlu praktiski viens, Karkunovs pretstāvēja tendencei  atteikties no zīmēšanas – kā tēlotājmākslas meistarības pamata.

Diemžēl V. Karkunova studija “jauno laiku ugunīs” ir gājusi bojā – kā jau viss, kas balstījās vienīgi uz entuziasmu.

Taču Karkunovs turpinājis strādāt. Vēl 1954. gadā, tūlīt pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, viņš mācīja zīmēšanu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Vairāk nekā pusgadsimta, līdz pat sava mūža nogalei, viņš palika uzticīgs šai mācību iestādei. Viņa skolu izgājuši praktiski visi šodienas Latvijas keramiķi, tekstilmākslinieki, dekoratori, kokapstrādes un metālapstrādes mākslinieki.

Lūk, kā izrīkojās liktenis: mēs gandrīz vai nepazīstam V. Karkunovu kā mākslinieku, bet dziļi godinām viņu kā pedagogu. Savā pieejā, mācot zīmēšanu, viņš pielietojis Čistjakova metodi. (Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas profesors Pāvels Čistjakovs ir mācījis tādus pasaulslavenus māksliniekus kā Iļja Repins, Vasilijs Surikovs, Vasilijs Poļenovs, Mihails Vrubeļs un Valentīns Serovs.)   

“Zīmē katru dienu četras stundas un tad sapratīsi, kas ir kas...” – nenogurdams atkārtojis Karkunovs saviem audzēkņiem Vrubeļa vārdus.   ”Zīmē pareizi... uzzīmēsi pareizi, tad izskatīsies arī līdzīgi,” atgādinājis viņš saviem studentiem. Un tūlīt pat viņš arī parādīja, kā tas ir –  zīmēt pareizi.

Lavierēdams starp molbertiem, viņš vienkārši (taču neierasti artistiski) stāstījis par mākslas vecmeistariem un jaunmeistariem, izklāstījis uzskatus par mākslu un tās uzdevumus. Stundu starpbrīžos viņš rādījis audzēkņiem albumus, atklātnes, izgriezumus no žurnāliem, kuru viņam bijis neiedomājami daudz, un komentējis tos. Viņš ieaudzināja audzēkņos pietāti gan pret krievu, gan pret latviešu tēlotājmākslu.

V. Karkunova darbam ir turpinājums un turpinātāji. Patlaban viņa skolnieki jau audzina un lolo jauno mākslinieku paaudzi. Laiku pa laikam viņi rīko kopīgas izstādes.  Līdz pat šim laikam viņus apvieno skolotājs.

Vitālija Karkunova vārds ir pazīstams gandrīz vai katram Latvijas māksliniekam. Viņa ieguldījums vairāku Latvijas mākslinieku paaudžu  veidošanā ir nozīmīgs un neatsverams.

Vitālijs Karkunovs ir aizgājis no dzīves 2006. gada 12. janvārī  Rīgā.

                                                                                         Aleksandrs Malnačs