Jaunieši "dzīvā ķēdē" nostājās pret Interfrontes pūli, kas grasījās ieņemt Latvijas likumdevējorgānu- Augstāko Padomi

Komunistu pārvaldītajā Latvijā institūcijas dēvēja arī par "orgāniem". 

Saskaņā ar 1940. gada 25. augustā pieņemto Latvijas PSR Konstitūciju, tās augstākais valsts varas orgāns bija Latvijas PSR Augstākā Padome, bet faktiski Latvijas PSR vadībā atradās Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs, kura priekšgalā bija LKP pirmais sekretārs. Augstākās Padomes sesijas varēja notikt tikai tad, ja bija pieņemts LKP CK biroja lēmums par sesijas sasaukšanas datumu, darba kārtību utt.

1989. gada 28. jūlijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas PSR suverenitāti”, bet

1990. gada 15. februārī „Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību”.

1990. gada 4. maijā vispārējās vēlēšanās ievēlētā Latvijas PSR Augstākā Padome ar balsu vairākumu pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un pārdēvēja Latvijas PSR par Latvijas Republiku.

 Latvijas PSR Augstākā Padome tika pārdēvēta par Latvijas Republikas Augstāko Padomi

***

1990. gada 15. maijā PSRS okupācijas armijas virsnieki un civildrēbēs ietērptie kursanti centās ieņemt Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku. To sargāja Latvijas Republikas milicija, daudzu augstskolu studenti, bet pats interesantākais - arī Rīgas OMON (speciālās milicijas vienība), kura līdz pat augusta apvērsumam Maskavā, daudzmaz pakļāvās Latvijas AP. Vēlākos mēnešos tas kļuva bēdīgi slavens ar vairākām Baltijas valstu neatkarības aizstāvju slepkavībām un beigās pilnībā pārgāja grūstošās PSRS aizstāvju pusē.