Aivars Borovkovs: Latvijas sabiedrībā izpratne par korupciju ir ļoti sašaurināta
Latvijas sabiedrībā izpratne par korupciju ir ļoti sašaurināta, tā ir reducēta uz vienu no kriminālnoziegumu grupas sastāviem - kukuļošanu, intervijā norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Borovkovs.
Pēc Borovkova teiktā, korupcija diemžēl, ir obligāts, tā sauktās, Rietumu demokrātijas blakusprodukts. Taču korupcija ir daudz plašāks jēdziens un ar to vajadzētu saprast ļaunprātīgu personai dotās varas izmantošanu gan darbības, gan bezdarbības formā. Sabiedrībā ir deformēta izpratne un attieksme pret korupciju kā tādu. Rezumējot var teikt - ikvienas sabiedrības attīstībai ir arī atbilstošs korupcijas līmenis, saka Borovkovs.
Viņš arī uzsver, ka Latvijā maz tiek runāts par «politisko korupciju» un tas būtu jāmaina, jo no šā vārdu salikuma atvasinās visas pārējās korupcijas formas. Šī joma ir īpaša ar to, ka iedzīvotāji sāk neticēt savai valstij un tās eksistences iespējai. Slikti, ka parādās politikas ciniķu jaunā paaudze, kura atklāti deklarē, ka dominējošais motīvs ieiet politikā ir iespēja piekļūt valsts resursiem, informācijai un naudai, izmantot tos labumus, ko dod atrašanās pie kādas no politiskām grupām, saka Borovkovs.
Viņš arī uzsver, ka valsts pārvaldes mehānisms pats par sevi ir koruptīvi provocējošs. «Valsti varētu mainīt, es negribētu teikt totalitāra, bet tomēr stipra autoritāte. Personība ar viedumu un laukuma redzēšanu. Taču vienlaikus spīdeklis, spoža personība mūsdienās ir arī apkārtējo varas pelēcību kaitinoša,» norāda Borovkovs.
Pēc viņa domām, nav arī normāli, ka augsta līmeņa amatpersonas, kurām beidzas amata termiņš, paliek bez darba specialitātē, un rezultātā no zinošiem speciālistiem tikai šā formālā iemesla dēļ labākajā gadījumā iegūstam viduvējus politiķus. Viņi ir pazīstami, viņu vārdu pie varas esošie kādu laiku var ekspluatēt, tāpēc viņi parādās politikā kā pievilinātāji. «Uzskatu, ka personas, kuras ir ieņēmušas ļoti augstus amatus (Augstākās vai Satversmes tiesas tiesneši, kādas drošības vai citas iestādes vadība), esošā vēlēšanu sistēmā nedrīkst startēt nākamajās parlamenta vēlēšanās. Protams, tā ir milzīga problēma mazai nācijai, kurai ir īss «rezervistu soliņš» ar cilvēkiem, bet tas ir jādara» atzīst Borovkovs.
Vēl viena lieta, kas, pēc viņa domām, ir pilnīgi ačgārna, ir, ka valsts pārvaldē tiek rīkoti amatu konkursi, kas ir novesti līdz pilnīgam absurdam. Jāpiesakās pēc formāliem kritērijiem, atlasītie cilvēki spiesti piedalīties nejēdzīgos, publiku izklaidējošos, publiskos šovos. Piemēram, kad tika meklēts nākamais valsts kontrolieris, televīzijas diskusijā tikās divi cienījami pretendenti. Tika sarīkots realitātes šovs, kurā pretendentiem nez kāpēc bija jāsacenšas vairāk izpatikt skatītājiem. Uz vadītāju amatiem ir jāaicina speciālisti, nevis jāatrod šova dalībnieki, kuri ļaus sevi publiski pazemot, pārliecināts Borovkovs.
