Borovkovs: Eiropa ir nākamā islāma pasaules teritorija
Kristīgajai Eiropai nav nākotnes - nākotnē šī būs Islāma pasaules teritorija, intervijā žurnālam "Kapitāls" norāda Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.
"Ir ļoti labs piemērs, ko piemin profesors [Leons] Taivāns, - proti, kad notiek saruna starp kristīgo Eiropu un Islāma pasauli, saruna beidzas, tiklīdz sākas diskusija par garīgām vērtībām. Vienmēr esmu uzsvēris, ka vidusmēra eiropietim nav vērtību, ko nolikt pretim. Un tā ir liela nelaime," uzsver Borovkovs.
Viņš kritizē pasaules uzskatu, ka tā saucamā Rietumu demokrātija ir vienīgā un pareizā, kā pārvaldīt sabiedrību. "Tas nebūt nav tā. Tas ir viens no melīgajiem argumentiem, ar kuru Rietumi (kuriem mēs sevi arī pieskaitām) uzrunā pārējos. Ir arī sabiedrības citas pārvaldes formas, un tās sakņojas reliģijā, tradīcijās, mentalitātē un citos apstākļos," skaidro jurists.
Kā piemēru viņš min Apvienotos Arābu Emirātus (AAE), kur nav nodokļu mūsu izpratnē un līdz ar to nav uzpūsto valsts dienestu, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu. "Esmu runājis ar augstām amatpersonām, un sekojusi vienkārša atbilde - mums tas nav vajadzīgs, mums nevajag jūsu sērgu. Jūs cīnāties ar korupciju, kuru mēs zinām no BBC, CNN un citu kanālu ziņu raidījumiem. Mums ir vienošanās - atnāc un noslēdz ar valsti līgumu, un mēs respektējam jūsu privātumu; jūs gadu strādājat, un mēs pēc gada skatīsimies, kā jums izdodas. Nākamajā gadā līgums būs savādāks - ja ies labāk, maksāsiet vairāk, ja ies sliktāk, maksāsiet mazāk. Tieši tik vienkārši".
Tomēr arī AAE ir savas, mums grūti saprotamas, pamatnostādnes, proti, ka AAE ir savi pilsoņi, kurus jānodrošina pirmām kārtām. Piemēram, katrā arābu kompānijā vismaz pusei kapitāla jāpieder vietējam arābam.
"Savukārt Eiropu iznīcinošās birokrātijas buržuāzijas nav. Nav tā, ka princis vai šeihs tagad nu ticis pie mantojuma un darbojas, kā grib un sanāk. Nekā! Ģimene viņu vēro un vērtē - ja lietas nevedas, ģimene, rūpīgi apsverot visus par un pret, vienkārši to nomaina, lai nāk cits, kurš vairāk atbilst un kuram izdodas. Un lietas notiek, pie tam norisinās ļoti labi. Tas ir tā ļoti vienkāršoti skaidrojot, bet vēlreiz atgādina, ka arī šāds modelis darbojas. Savdabīgs viens no iemesliem, kāpēc tur nav birokrātijas mūsu izpratnē - tur, pirmkārt, pastāv radniecība, klani ar tradīcijām, vēsturisko pieredzi, ietilpstošu daudzsievību, kur kārtējai sievai un tās radiniekiem bieži arī tiek piešķirtas ierēdņu funkcijas, pie viena atrisinot ģimenes nodrošinājuma problēmu. Rezultāts - visi strādā priekš savējiem, stiprinot valsti. Noteikti jāatzīmē, ka vadošos amatos esošie arābi ir ar izcilu izglītību".
Starp citu, pārspīlētās runas par apspiestajām Islāma sievietēm arī ir mīts. "Lai Dievs dod, ka sievietes kristīgajā pasaulē, kur parādās feministes un visādi kristietības subprodukti sektu veidā, justos tik nodrošināta, kā viņas sargā Korāns un visas tradīcijas."
Vērtējot pēdējos notikumus arābu pasaulē, Borovkovs norāda, ka "izvest ielās var jebko - es ceru, ka nav daudz naivo, kuri ticētu, ka visām arābu valstīm vienlaikus uzlēca apskaidrības Saule, kā rezultātā sākās Arābu pavasaris ar tiem saistītajiem masu nemieremi". Dīvaini, ka aprindas, kuras sludina iekļaujošu sabiedrību un aicina pieņemt visu un visus, nespēj novērtēt, ka pastāv dažādas kultūras, tradīcijas, sabiedrības modeļi, kuriem nevajg apkarot vienam otru, bet meklēt saskares punktus, lai mierīgi līdzās pastāvētu. Ja Islama valstis spēj disciplinēt Rietumu pasaules viesus savā teritorijā, būtu tikai loģiski, to sagaidīt, piemēram, arī Eiropā, nemēģinot ar pārprastu toleranci lauzt senas tradīcijas un uzvedības normas.










