Aldis Alliks: Divi vēlēšanu likumi un viens sodāmības pulkstenis
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums svītrot Ēriku Stendzenieku no 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta pirmajā acu uzmetienā liecina par paradoksu – kā gan persona var likumīgi būt Rīgas domes deputāts, bet vienlaikus nedrīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Iemesls ir vienkāršs: pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos darbojas divi atšķirīgi pasīvo vēlēšanu tiesību filtri.
Divi atšķirīgi juridiskie filtri
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 3. punkts liedz kandidēt personai, kura sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ja vien tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Savukārt, Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punkts liedz kandidēt personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja vien tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
Tātad atšķirība ir tajā apstāklī, ka pašvaldību vēlēšanu likums raugās uz noziedzīgā nodarījuma smaguma kategoriju, savukārt Saeimas vēlēšanu likums – uz vainas formu, proti, vai nodarījums ticis izdarīts tīši.
Tādējādi Saeimas regulējums aptver arī tīšus kriminālpārkāpumus un tīšus mazāk smagus noziegumus, kas pašvaldību vēlēšanu ierobežojuma tvērumā neietilpst.
Tomēr nebūtu juridiski precīzs apgalvojums, ka Saeimas regulējums visos gadījumos ir stingrāks. Krimināllikuma 7. pants pieļauj arī tādu smagu noziegumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Šāda sodāmība var radīt šķērsli kandidēšanai pašvaldības domes vēlēšanās, bet pati par sevi neietilpst Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punktā, kas prasa tīšu nodarījumu.
Tātad abi likumi izmanto nevis vienu un to pašu mērauklu ar atšķirīgu slieksni, bet divas dažādas mērauklas:
• pašvaldību vēlēšanās – nodarījuma smagumu;
• Saeimas vēlēšanās – nodomu.
Ērika Stendzenieka gadījumā attiecīgais nodarījums ir palicis ārpus pirmā filtra, bet nonācis otrā filtra tvērumā.
Kāpēc viņš drīkst būt Rīgas domē?
Publiski ziņots, ka 2023. gadā ar prokurora priekšrakstu par sodu viņam piemērots sabiedriskais darbs un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem gadiem, bet 2024. gadā – naudas sods par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadīšanas tiesībām.
Precīza nodarījumu juridiskā kvalifikācija, sodu izpildes datumi un abu nolēmumu savstarpējā saistība, protams, būtu nosakāma pēc pašiem prokurora priekšrakstiem un soda izpildes dokumentiem, nevis tikai pēc publikācijām. Pieņemot, ka 2023. gada nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas – par to paredzētā brīvības atņemšana nepārsniedz vienu gadu. Atbilstoši Krimināllikuma 7. pantam tas ir mazāk smags, nevis smags vai sevišķi smags noziegums.
Tāpēc Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 3. punkts pats par sevi neliedza kandidēt Rīgas domes vēlēšanās. Nebija nepieciešams izmantot pat normas izņēmumu par dzēstu sodāmību, jo attiecīgais nodarījums jau pēc savas smaguma kategorijas atradās ārpus aizlieguma tvēruma. Līdz ar to viņa atrašanās Rīgas domē ir likuma tiešas un paredzamas sekas.
Kāpēc nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punkta piemērošanai nav nepieciešams, lai nodarījums būtu smags. Pietiek ar četriem apstākļiem:
1) persona ir sodīta;
2) sods noteikts par noziedzīgu nodarījumu;
3) nodarījums ir tīšs;
4) sodāmība vēl nav dzēsta vai noņemta.
Saeimas vēlēšanu likuma 13. panta trešā daļa paredz, ka ziņas par tīšu noziedzīgu nodarījumu un nedzēstu vai nenoņemtu sodāmību CVK apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Ja šīs ziņas ir juridiski un faktiski pareizas, CVK nav rīcības brīvības vērtēt kandidāta personību, nožēlu, reputāciju, politisko nozīmīgumu vai nodarījuma saistību ar deputāta pienākumiem – kandidāts ir svītrojams.
CVK 2026. gada 23. jūlijā konstatēja, ka uz Stendzenieku attiecas šis ierobežojums, un svītroja viņu no saraksta. Publiski arī ziņots, ka Stendzenieks lēmumam piekritis un paziņojis, ka to nepārsūdzēs.
Izšķirošais jautājums – kad sāk darboties sodāmības pulkstenis?
Ērika gadījumā juridiski nozīmīga ir Krimināllikuma 63. panta ceturtā daļa, kurā noteikts, ka “sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu”. Krimināllikuma 63. panta trešās daļas 4. punkts paredz, ka pēc viena gada par nesodītām atzīstamas personas, kuras izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Tomēr saskaņā ar šā panta ceturto daļu šo termiņu skaita tikai no dienas, kad persona pilnībā izcietusi gan pamatsodu, gan papildsodu.
Tātad piecu gadu papildsods – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana – sodāmības dzēšanas termiņu nevis pagarina, bet atliek tā sākumu līdz papildsoda pilnīgas izciešanas dienai. Ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības Stendzeniekam atņemtas uz pieciem gadiem un šis papildsods vēl tiek izciests, viena gada sodāmības dzēšanas termiņš attiecībā uz šo sodāmību, iespējams, vēl nav sācies (tēlaini izsakoties, pulkstenis nav apstājies, jo tas vēl nav pat sācis tikšķēt).
Jāņem vērā, ka sodāmības esība izriet no Krimināllikuma, prokurora priekšrakstiem, tiesas nolēmumiem un konkrētajiem sodu izpildes datumiem. Sodu reģistrs ir oficiālais informācijas avots, uz kuru CVK likums liek paļauties, bet kļūdains vai nepilnīgs ieraksts ir pārbaudāms un labojams.
Vai Saeimas ierobežojums ir samērīgs?
Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punkts nozīmē to, ka, kamēr sodāmība par tīšu noziedzīgu nodarījumu nav dzēsta vai noņemta, individuāls izvērtējums nenotiek.
Proti, netiek vērtēts:
• nodarījuma kaitīgums;
• piemērotā soda veids;
• laiks, kas pagājis kopš nodarījuma;
• nodarījuma saikne ar publisku amatu;
• personas rīcība pēc nodarījuma;
• reālais apdraudējums likumdevēja darbam.
Tas rada nopietnu samērīguma jautājumu. Vienā juridiskajā kategorijā tiek ietverts gan salīdzinoši mazāk kaitīgs tīšs kriminālpārkāpums, gan smags koruptīvs vai vardarbīgs noziegums. Atšķirību starp tiem likums atjauno tikai netieši – ar atšķirīgiem sodāmības dzēšanas termiņiem.
Par labu šīs tiesību normas satversmības apšaubīšanai runā arī tas, ka pašvaldību vēlēšanu likumā likumdevējs jau izmanto diferencētu modeli, kurā aizliegums saistīts ar nodarījuma smagumu. Tas apliecina, ka pasīvās vēlēšanu tiesības iespējams aizsargāt arī ar precīzāku, personas tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli.
Tomēr pašvaldību regulējums pats par sevi nepierāda, ka Saeimas regulējums ir antikonstitucionāls. Saeimai un pašvaldības domei ir atšķirīgas funkcijas, un Saeimas deputāta kandidātam likumdevējs var izvirzīt paaugstinātas prasības. Turklāt aizliegums pats par sevi nav mūžīgs – tas izbeidzas, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.
Šajā ziņā nav konstatējams acīmredzams likuma brāķis. Drīzāk pastāv likumdevēja radīta konstitucionāla spriedze, kuras pieļaujamība pārbaudāma samērīguma testā.
Kā juridiski korekti rīkoties tālāk?
Pareizā stratēģija ir atkarīga no mērķa.
Variants “A” – mērķis ir atgriezties kandidātu sarakstā šajās Saeimas vēlēšanās
Katram no abiem prokurora priekšrakstiem par sodu jāizveido precīza soda izpildes laika līnija, vienlaikus pārbaudot, vai pēc vairākiem nolēmumiem nav noteikts galīgais sods. Ja galīgais sods ir noteikts, sodāmības dzēšanas termiņu skaita no visa saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52. pantu noteiktā pamatsoda un papildsoda pilnīgas izciešanas. Tikai šāda pārbaude var ļaut pārliecināties, vai ir/nav kļūdas CVK izmantotajos datos vai sodāmības dzēšanas aprēķinā.
Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 13.1 panta pirmajai daļai CVK lēmumu par kandidāta svītrošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas. Saskaņā ar šā likuma 54. pantu lietu izskata triju tiesnešu sastāvā un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, un tiesas nolēmums nav pārsūdzams.
Tā kā CVK lēmums pieņemts ceturtdien, 2026. gada 23. jūlijā, triju darbdienu termiņš pēc parastā beidzas otrdien, 28. jūlijā. Publisks paziņojums par piekrišanu svītrošanai šo likumā noteikto termiņu neaptur, nepagarina un neaizstāj.
Protams, ja sodāmība tiešām nav dzēsta, CVK lēmuma apstrīdēšanai nebūs reāla pamata.
Variants “B” – mērķis ir principiāli apstrīdēt pašu likumu
Arī šādā gadījumā CVK lēmums ir likumā noteiktajā termiņā jāpārsūdz Administratīvajā apgabaltiesā. Pretējā gadījumā vēlākai konstitucionālajai sūdzībai var trūkt subsidiaritātes priekšnoteikuma, jo nebūs izmantots pieejamais vispārējais tiesību aizsardzības līdzeklis.
Administratīvajai apgabaltiesai būtu lūdzams izvērtēt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punkta atbilstību Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam un, ja tiesa atzīst, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei, apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.
Administratīvās apgabaltiesas nolēmums šajā lietā nav pārsūdzams. Ja tiesa pieteikumu noraida un pati nevēršas Satversmes tiesā, ar nolēmuma spēkā stāšanos ir izsmelts konkrētajā situācijā pieejamais vispārējais tiesību aizsardzības līdzeklis. No pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās dienas sākas Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteiktais sešu mēnešu termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Tas rada procesuālu iespēju vērsties Satversmes tiesā. Taču tas pats par sevi negarantē lietas ierosināšanu.
Galvenā argumentācija varētu būt šāda:
1) ierobežojums skar vienu no demokrātiskas valsts centrālajām politiskajām tiesībām;
2) tas tiek piemērots automātiski, neizvērtējot nodarījuma raksturu un saikni ar deputāta amatu;
3) jēdziens “tīšs noziedzīgs nodarījums” aptver ārkārtīgi atšķirīgus nodarījumus;
4) likumdevējam bija iespējami precīzāki līdzekļi – smaguma slieksnis, konkrētu nodarījumu uzskaitījums vai individuāls izvērtējums;
5) pati valsts pašvaldību vēlēšanās jau izmanto diferencētāku modeli;
6) jāpārbauda, vai paaugstināts Saeimas kandidāta nevainojamības standarts attaisno jebkura tīša nodarījuma automātisku iekļaušanu aizliegumā.
Vienlaikus jāapzinās, ka konstitucionālā tiesvedība ir “ilgtermiņa projekts”, nevis drošs un ātrs personisks risinājums attiecībā uz konkrētajām vēlēšanām …
Secinājumi
1. Ēriks Stendzenieks drīkst būt Rīgas domes deputāts, bet nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās tādēļ, ka abi vēlēšanu likumi izmanto atšķirīgus kandidēšanas ierobežojumu kritērijus.
2. Pašvaldību vēlēšanu likuma “filtrs” ir smagi un sevišķi smagi noziegumi. Saeimas vēlēšanu likums “filtrs” ir ikviens tīšs noziedzīgs nodarījums, kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
3. Jautājumu, vai sodāmība ir dzēsta, izšķir nevis tas, kad pabeigts sabiedriskais darbs vai samaksāts naudas sods, bet Krimināllikuma 63. panta ceturtās daļas aritmētika, proti, sodāmības dzēšanas termiņu sāk skaitīt tikai pēc pamatsoda un papildsoda pilnīgas izciešanas.
4. Ja mērķis ir noskaidrot patiesību par konkrēto sodāmību, jāpieprasa lietas dokumenti un jāsaskaita datumi.
5. Ja mērķis ir mainīt sistēmu, CVK lēmums jāpārsūdz tiesā un, ja ar to nebūs līdzēts, jāiet tālāk līdz Satversmes tiesai.
6. Nepārsūdzēt CVK lēmumu nozīmē pieņemt ne tikai konkrēto svītrošanu, bet arī atteikties no iespējas likt tiesai pārbaudīt, vai Saeimas durvis patiešām drīkst aizvērt ikviens tīšs nodarījums neatkarīgi no tā smaguma, rakstura un saiknes ar deputāta amatu.
