Greizo spoguļu ēra, kad spogulim jāatbild par nepievilcīgu bildi

Justīcijas sānslīde pa grāvjiem laikā, kad īstenojās visdīvainākās Orvela futūriskās fantāzijas "1984", turpinās arvien jaunos, ar normālu loģiku neizskaidrojamos, tiesas spriedumos un piruetēs.
Jautājums par to, bet "kas tad  ir tiesneši?" kļūst arvien pamatotāks.

Ne tikai mistiskie britu zinātnieki, bet sabiedrība kopumā, ir atzinusi smēķēšanas kaitīgumu, tāpēc tabakas produkcijai tiek celtas gan cenas, gan akcīzes nodoklis, gan tās tagad ir slēpjamas no kārpilnām pīpētāju acīm, gan tiekot pie kārotās paciņas, uz tās vairs nav Mallboro skaistuļii, bet gan atbaidoši foto. Un tik un tā pīpē. Līdzīgi ir ar alkoholu, ar kura patēriņa cipariem regulāri tiek biedēta sabiedrība,līdz absurdam tiek ieroberžots tā tirdzniecības laiki, veikalos brīžiem jābūvē barikādes, lai cilvēki netiek pudelēm klāt, un tik tā... Tiesa, uz pudeļu etiķetēm vēl nav nav jāliek morga foto, bet iespējas nākotnē vēl nav zaudētas. 

Pēc definīcijas - jebkurš ierobežojums, aizliegums rada korupcijas riskus, jo vienmēr šaā ļoti pamatīgajā biznesa segmentā apgrozās pasakainas  naudas summas, tāpēc te ļoti organizētas aprindas veido plašus kontrabandas tīklus, lai pelnītu. Jebkurš aizliegums legālajā alkohola apritē, paver jaunas durvis šo aizliegumu apiešanai. Ja būtu patiesa vēlme apkarot šo netikumu, absurdo aizliegumu vietā, varētu, piemēram, pēc 22.oo pacelt cenu par 10%, nakts stundās - par 20%, un būtu gan ieņēmumi budžetā, gan neciestu t.s. mazais bizness, kurā tirgojot "veslīgos" ar e-vielām piesātinātos pārtikas produktus  izdzīvot nevar. Tas nenotiks, kamēr kontrabanda piebaros politiskās aprindas, par kuru korumpētību runāt drīkst, bet darīt kaut - ne visai. Bet, ne par to šoreiz stāsts.

Izrādās, pie vēsturiskajām cilvēciskajām vājībām ir pieplusojušās daudzas jaunas. Viena no tām - atkarība no sociāliem tīkliem. Te ir reize, kad jārunā par greizo spoguļu karaļvalsti, kurā spogulis tiek vainots nepievilcīgas ainas parādīšanā.

"Meta" un "Google" atzīti par vainīgiem tiesas procesā par atkarību no sociālajiem medijiem

Losandželosas tiesa ir pieņēmusi bezprecedenta lēmumu, piespriežot trīs miljonu ASV dolāru kompensāciju, par labu jaunai sievietei, kura iesūdzēja "Meta" un "Google", apgalvojot, ka uzņēmumu dēļ viņai bērnībā izveidojusies atkarība no sociālajiem medijiem "YouTube" un "Instagram", vēsta ārvalstu mediji.

Zvērināto tiesa secināja, ka gan "Meta", gan "Google" platformu izstrādē pieļauta nolaidība – lietotņu veidošanā nav pietiekami ņemti vērā iespējamie riski, kā arī lietotāji nav pienācīgi informēti par to ietekmi. Tiesas ieskatā uzņēmumi apzināti radījuši vidi, kas veicina ilgstošu un grūti kontrolējamu lietošanu, kas konkrētajā gadījumā negatīvi ietekmējusi 20 gadus vecas sievietes psihisko veselību.

Tiek prognozēts, ka šis spriedums kļūs par nozīmīgu precedentu un ietekmēs daudzas līdzīgas lietas, kuras pašlaik tiek izskatītas ASV tiesās. Prasītājas puse uzskata, ka tas varētu iezīmēt pavērsienu tehnoloģiju uzņēmumu atbildības jautājumā.

Savukārt "Meta" aizstāvība tiesas procesā uzsvēra, ka jaunietes dzīves grūtības nevar tieši saistīt ar "Instagram", norādot, ka platforma nav bijis izšķirošais faktors viņas problēmu attīstībā. Jāatgādina, ka "Instagram" ir daļa no Markam Zakerbergam pederošās "Meta" ekosistēmas līdzās "Facebook" un "WhatsApp".

Pēc aptuveni piecu nedēļu ilgas lietas izskatīšanas tiesa sadalīja atbildību starp uzņēmumiem: lielākā daļa – 70% – tika attiecināta uz "Meta", bet atlikušie 30% uz "YouTube", kas pieder "Google".

Reaģējot uz spriedumu, "Meta" publiski pauda neapmierinātību, norādot, ka uzņēmums tam nepiekrīt un apsver turpmākos juridiskos soļus.

Tiesas gaitā uzmanību piesaistīja arī Marka Zakerberga liecība. Viņš atsaucās uz uzņēmuma politiku, kas paredz ierobežot piekļuvi platformām lietotājiem, kuri jaunāki par 13 gadiem. Tomēr, saskaroties ar pierādījumiem, ka uzņēmumam bijusi informācija par jaunāku bērnu klātbūtni platformās, viņš atzina, ka būtu vēlējies efektīvākus risinājumus šo lietotāju identificēšanai, vienlaikus uzsverot, ka uzņēmums laika gaitā esot uzlabojis situāciju.

Plašākā kontekstā šī lieta atspoguļo pieaugošo sabiedrības un institūciju spiedienu uz tehnoloģiju uzņēmumiem. Pēdējās desmitgades laikā ASV arvien biežāk izskan kritika par bērnu un pusaudžu drošību digitālajā vidē, un šie jautājumi arvien biežāk tiek risināti ne tikai publiskajās debatēs, bet arī tiesās un politikas veidošanas līmenī.

Delfi Bizness

Aldis Alliks, zvērināts advokāts: 

Uzmanības ekonomika ir vide, kurā cilvēka uzmanība ir galvenais resurss un faktiski arī prece. Vienkārši sakot: informācijas ir pārāk daudz, bet mūsu laika un uzmanības ir maz. Tāpēc mediji, sociālie tīkli, platformas un satura veidotāji - savā starpā konkurējot attiecībā uz reklāmdevēju naudu - cīnās par to, lai tu paskatītos, uzkavētos, klikšķinātu un skatītos vēl un vēl. Jo ilgāk tu paliec platformā, jo vairāk reklāmu tev var parādīt. Jo spēcīgāk saturs izraisa emocijas, jo lielāka iespēja, ka tu to atvērsi un ar to dalīsies. Līdz ar to algoritmi dod priekšroku nevis visvērtīgākajam, bet uzmanību visvairāk piesaistošajam saturam. Tāpēc uzmanības ekonomikā ļoti vērtīgi kļūst virsraksti, paziņojumi, skandāli, īsie video, "klikšķu ēsma", personalizēts saturs.

Nu mēs esam liecinieki procesam, kurā uzmanības ekonomika beidzot sāk sastapties ar tās juridisko cenu.

Linkedin.com