Pastāsti par vietu
lv

Mihails Gorbačovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.03.1931
Miršanas datums:
30.08.2022
Apglabāšanas datums:
03.09.2022
Papildu vārdi:
Михаил Сергеевич Горбачёв
Kategorijas:
Apakšpulkvedis, Deputāts, Komunists, Nobela prēmija, Parlamenta deputāts, Politiķis, Prezidents, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Mihails Gorbačovs bija padomju, vēlāk Krievijas politiķis.

Bijis

  • Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no 1985. gada 11. marta līdz 1991. gada 24. augustam,
  • PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1988. gada 1. oktobra līdz 1989. gada 25. maijam,
  • PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs no 1989. gada 25. maija līdz 1990. gada 15. martam, kā arī
  • pirmais un vienīgais PSRS Prezidents no 1990. gada 15. marta līdz 1991. gada 25. decembrim.

1990. gadā Gorbačovs saņēma Nobela Miera prēmiju

*****

Mihails Gorbačovs (krievu: Михаил Сергеевич Горбачёв) dzimis 1931. gada 2. martā, miris 2022. gada 30. augustā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1931. gada 2. martā Privoļnojes ciematā Stavropoles novadā (tolaik Ziemeļkaukāza novadā). Viņa krievu izcelsmes tēvs Sergejs Gorbačovs bija lauksaimniecības mehāniķis vietējā kolhozā, bet māte Marija bija cēlusies no ukraiņu zemnieku dzimtas. 

Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Vērmahts okupēja Privoļnojes ciemu.

Pēc kara beigām 1945. gadā Mihails Gorbačovs sāka strādāt par kombainiera palīgu, par "trieciendarbu" ražas novākšanā 1949. gadā viņu apbalvoja ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.

1950. gadā Gorbačovs iestājās Maskavas Valsts universitātes Tieslietu fakultātē.

1952. gadā viņš kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedru.

No 1955. līdz 1960. gadam Stavropolē viņš bija viens no komjaunatnes vadītājiem.

1955. gadā Mihails apprecējās ar Raisu Titarenko, 1957. gadā viņiem piedzima meita Irina.

1961. gadā Mihails Gorbačovs kā Stavropoles pārstāvis piedalījās 22. PSKP kongresā.

1962. gadā ieņēma nozīmīgus amatus komunistiskajā partijā Stavropolē, atbildot par lauksaimniecību un rūpniecību.

No 1964. līdz 1967. gadam studēja Stavropoles Lauksaimniecības institūtā.

1970. gadā kļuva par Stavropoles novada PSKP komitejas pirmo sekretāru.

1978. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur kļuva par PSKP Centrālās komitejas sekretāru, 1979. gadā par PSKP CK Politbiroja locekļa kandidātu, bet 1980. gadā par Politbiroja locekli.

1985. gada 10. martā Gorbačovs pirmais uzzināja par ģenerālsekretāra Čerņenko nāvi un ātri rīkojās, kamēr Maskavā nebija ieradušies Politbiroja veterāni, Kazahijas PSR vadītājs Kunajevs un Ukrainas PSR vadītājs Ščerbickis.

Gorbačovu ievēlēja par Čerņenko bēru komisijas vadītāju. 11. marta Politbiroja sēdē pēc abu iepriekšējas sarunas Andrejs Gromiko pirmais izvirzīja Gorbačova kandidatūru ģenerālsekretāra amatam. Vienotības vārdā arī pārējie viņu atbalstīja, cerot uz kolektīvās vadības turpināšanos.

PSKP CK ģenerālsekretāra amatā Gorbačovs turpināja Andropova uzsākto kārtības ieviešanu, darba intensifikāciju un "paātrinājumu". Ražošanā sāka ieviest divu un pat trīs maiņu darbu. Lai rūpnīcu vadītājiem dotu iniciatīvas iespējas, viņš aizstāvēja centrālo ministriju kontroles samazināšanu.

1985. gada aprīļa plēnumā viņš uzstājās ar paša gatavotu runu, kurā paziņoja, ka Andropova iesākto eksperimentu fāze beigusies un jāpāriet uz visas saimnieciskās un pārvaldes sistēmas pārveidošanu (perestroiku). Gorbačovs ātri panāca savu atbalstītāju ievēlēšanu Politbirojā, tā nodrošinot savu varu uz vairākiem gadiem. Ļigačovs kļuva par partijas otro sekretāru, Rižkovs — par valdības vadītāju. Iepazīstoties ar slepeno informāciju, ka aizsardzībai tērē nevis 16%, bet 40% valsts budžeta, Gorbačovs pieņēma lēmumu par nepieciešamību izdevumus samazināt. To var nodrošināt tikai miera politika un attiecību uzlabošana ar ASV, rietumvalstīm un Ķīnu.

Redzēdams, ka PSRS plānveida ekonomika vairs nespēja konkurēt ar Rietumu tirgus ekonomikas modeli, Gorbačovs sāka padomju režīma pārbūvi jeb perestroikas politiku, kuras nolūks bija ieviest dažus tirgus ekonomikas principus, lai uzlabotu darba ražīgumu. Viņš saprata, ka ekonomikas transformācija nebūs iespējama bez politiskām pārmaiņām, tādēļ pasludināja kursu uz atklātību (glasnostj), mudinot PSRS iedzīvotājus atklāti runāt par sabiedrības problēmām un sasāpējušiem jautājumiem.

1987. gada februārī M. Gorbačovs ar sievu Raisu viesojās Latvijā.

1988. gadā Gorbačovu ievēlēja par PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju, bet 1990. gada 15. martā par Padomju Savienības prezidentu. Gorbačovs ieviesa ierobežotas politiskās un ekonomiskās brīvības, bet viņš reformas nespēja kontrolēt. Viņš izmisīgi centās saglabāt Padomju Savienību, aicinot Baltijas tautas un citas padomju republikas parakstīt jaunu Savienības līgumu, bet šis projekts bija nolemts neveiksmei. Toties viņš piekrita Vācijas atkalapvienošanai, un 1990. gadā viņam piešķīra Nobela Miera prēmiju.

Gorbačova virzīto 1991. gada 17. marta referendumu par PSRS saglabāšanu izdevās veikt tikai deviņās PSRS republikās, jo trīs Baltijas republikas, kā arī Armēnija, Gruzija un Moldova referendumu boikotēja.

1991. gada Augusta puča laikā viņu atstādināja no PSRS prezidenta amata. Padomju Savienības sabrukuma dēļ 1991. gada 25. decembrī Gorbačovs atkāpās no visiem amatiem.

Gorbačovs pēc aiziešanas no politikas pievērsās dažādiem labdarības projektiem; lai pelnītu naudu, pat piekrita reklamēt Louis Vuitton somas un Pizza Hut ēstuves. Savu mūža nogali viņš pavadīja Maskavā.

Miris 2022. gada 30. augustā Maskavā pēc nopietnas un ilgstošas slimības.

Avoti: wikipedia.org

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Royal Albert HallRoyal Albert Hallen

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Raisa  GorbačovaRaisa GorbačovaSieva05.01.193220.09.1999
        2Максим  ТитаренкоМаксим ТитаренкоSievas/vīra tēvs00.00.190700.00.1986
        3Александра  ТитаренкоАлександра ТитаренкоSievas/vīra māte00.00.191300.00.1991
        4Jevgēņijs  TitarenkoJevgēņijs TitarenkoSvainis05.12.192528.04.2018
        5Margareta TečereMargareta TečereDraugs13.10.192508.04.2013
        6Heidars AlijevsHeidars AlijevsDarba biedrs10.05.192312.12.2003
        7Jegors LigačovsJegors LigačovsDarba biedrs29.11.192007.05.2021
        8Leonīds BrežņevsLeonīds BrežņevsDarba biedrs19.12.190610.11.1982
        9Дмитрий ЯзовДмитрий ЯзовDarba biedrs08.11.192425.02.2020
        10Boriss PugoBoriss PugoDarba biedrs19.02.193722.08.1991
        11Jurijs AndropovsJurijs AndropovsDarba biedrs15.06.191409.02.1984
        12Konstantīns  ČerņenkoKonstantīns ČerņenkoDarba biedrs24.09.191110.03.1985
        13Boriss JeļcinsBoriss JeļcinsDarba biedrs01.02.193123.04.2007
        14Вадим  МедведевВадим МедведевDarba biedrs29.03.1929
        15Genādijs BurbulisGenādijs BurbulisDarba biedrs04.08.194519.06.2022
        16Voicehs  JaruzeļskisVoicehs JaruzeļskisPaziņa06.07.192325.05.2014
        17Nikolai Jefimowitsch KrutschinaNikolai Jefimowitsch KrutschinaPaziņa14.05.192826.08.1991
        18Jevgēņijs  PrimakovsJevgēņijs PrimakovsPaziņa29.10.192926.06.2015
        19Džeralds  FordsDžeralds FordsPaziņa14.07.191326.12.2006
        20Nensija ReiganaNensija ReiganaPaziņa06.07.192106.03.2016
        21Walter UlbrichtWalter UlbrichtPaziņa30.06.189301.08.1973
        22Menahems BeginsMenahems BeginsPaziņa16.08.191309.03.1982
        23Aleksandrs JakovļevsAleksandrs JakovļevsPaziņa02.12.192318.10.2005
        24Zbigņevs Kazimežs  BžezinskisZbigņevs Kazimežs BžezinskisPaziņa28.03.192826.05.2017
        25Māte TerēzeMāte TerēzePaziņa26.08.191005.09.1997
        26Сергей  КириенкоСергей КириенкоPaziņa26.07.1962
        27Lerijs  KingsLerijs KingsPaziņa19.11.193323.01.2021
        28Andrejs SaharovsAndrejs SaharovsPaziņa21.05.192114.12.1989
        29Jānis Pāvils IIJānis Pāvils IIPaziņa18.05.192002.04.2005
        30Džons MakeinsDžons MakeinsPaziņa29.08.193625.08.2018
        31Tadeušs MazoveckisTadeušs MazoveckisPaziņa18.04.192728.10.2013
        32Vladimirs ŠčerbickisVladimirs ŠčerbickisPaziņa17.02.191816.02.1990
        33Aļģirds BrazausksAļģirds BrazausksPaziņa22.09.193226.06.2010
        34Kolins Luters  PauelsKolins Luters PauelsPaziņa05.04.193718.10.2021
        35Džordžs  BušsDžordžs BušsPaziņa12.06.192430.11.2018
        36Ronalds ReigansRonalds ReigansPaziņa06.02.191105.06.2004

        17.09.1978 | Встреча "четырех генсеков"

        Pievieno atmiņas

        27.02.1988 | Sumgaitas armēņu pogroms

        Pievieno atmiņas

        15.11.1988 | Igaunijas Augstākā Padome paziņo par Igaunijas suverenitāti

        Pievieno atmiņas

        16.11.1988 | Igaunijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Igaunijas suverenitātes atjaunošanu, bet nepasludināja neatkarību no PSRS

        Pievieno atmiņas

        09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi

        Pievieno atmiņas

        23.08.1989 | Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь

        Pievieno atmiņas

        13.01.1990 | Armēņu pogroms Baku 1990

        Nogalināti no 40 līdz 300 cilvēki, emigrējuši >200,000

        Pievieno atmiņas

        11.03.1990 | Lietuva atjauno neatkarīgu valsti

        1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, un tā atkal kļuva par neatkarīgu valsti.

        Pievieno atmiņas

        14.05.1990 | PSRS Prezidents Mihails Gorbačovs paraksta dekrētu, ar kuru pasludina par spēkā neesošām Lietuvas un Igaunijas Republikas neatkarības deklarācijas

        Pievieno atmiņas

        03.10.1990 | Vācijas apvienošanās

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Pievieno atmiņas

        14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

        1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

        Pievieno atmiņas

        11.02.1991 | Islande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī

        1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "Sajūdis" ("Kustība") , par kuras vadītāju kļuva Vītauts Landsberģis. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību.

        Pievieno atmiņas

        31.07.1991 | OMON uzbrukums Lietuvas muitas punktam Medininkos

        Pievieno atmiņas

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Pievieno atmiņas

        20.08.1991 | Igaunija proklamē neatkarības atjaunošanu

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        25.12.1991 | Gorbačovs - PSRS Prezidents paliek bez valsts

        Pievieno atmiņas

        Birkas