Nikolajs Rižkovs
- Dzimšanas datums:
- 28.09.1929
- Miršanas datums:
- 28.02.2024
- Tēva vārds:
- Ivans
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Николай Иванович Рыжков
- Papildu vārdi:
- Николай Рыжков
- Kategorijas:
- Komunists, Krievijas Domes deputāts, Ministrs, PSKP CK, PSKP CK Politbirojs, PSKP CK loceklis, Premjerministrs, Valsts prēmijas laureāts, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Nikolajs Rižkovs (krievu: Никола́й Ива́нович Рыжко́в; 1929) ir krievu un padomju politiķis un saimnieciskais darbinieks.
PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs (1985-1991).
Viens no Andropova komandas, kopā ar Gorbačovu un Dolgih tika ievests augstākajā valsts elitē.
Perestroikas un Gorbačova atbalstītājs. Pārstāvēja t.s. saucamo kompartijas liberālo spārnu vai vismaz netraucēja pārmaiņu procesiem.
Bija pret valsts apvērsumu un ГЧКП, taču 25 gadus vēlāk atzina, ka tas esot bijis mēģinājums glābt Padomju savienību no sabrukšanas.
Ekonomisko pārmaiņu sagatavošanas periodā pārcieta smagu infarktu. Gorbačovs viņu nomainīja premjera amatā un par PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju kļuva Valentīns Pavlovs.
Arī Borisa Jeļcina līdzgaitnieks.
Dzīvesgājums
Dzimis 1929. gada 28. septembrī Diļijivkas ciemā (pašlaik Bahmutas rajonā) strādnieka ģimenē. Mācījās Kramatorskas mašīnbūves tehnikumā. Studēja Urālu Politehniskajā institūtā Sverdlovskā (1953—1959), 1956. gadā iestājās PSKP. No 1965. līdz 1970. gadam bija Sverdlovskas Urālu mašīnbūves rūpnīcas (Уралмашзавод) galvenais inženieris, no 1970. līdz 1971. gadam direktors un no 1971. līdz 1975. gadam ģenerāldirektors.
1975. gadā Rižkovu pārcēla darbā uz Maskavu, viņš bija PSRS Smagās un transporta mašīnbūves ministra vietnieks, no 1979. gada Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 1981. gadā viņš kļuva par PSKP CK locekli, 1982. gadā par CK sekretāru un Ekonomikas nodaļas vadītāju. 1985. gada 23. aprīlī viņš kļuva par PSKP Politbiroja locekli un 27. septembrī par PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju. 1990. gada martā viņš atteicās kandidēt uz PSRS prezidenta amatu, decembrī pārcieta miokarda infarktu un 1991. gadā pensionējās. Kandidēja Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās no PSKP un ieguva 16% balsu (par prezidentu kļuva Boriss Jeļcins).
1995. gadā Rižkovu ievēlēja par Krievijas Federācijas Valsts Domes locekli un 2003. gadā viņš kļuva par Federācijas padomes locekli no Belgorodas apgabala. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Rižkovu iekļāva ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.
Portālā Barikadopēdija.lv ir apkopota virkne rakstu, kur pieminēts Nikolajs Rižkovs.
Avoti: wikipedia.org, timenote.info
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Долгие Бороды - резиденция | en, lv, ru |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Andrejs Gromiko | Darba biedrs | ||
2 | Владимир Саганов | Darba biedrs | ||
3 | Konstantīns Čerņenko | Darba biedrs | ||
4 | Valentīns Pavlovs | Darba biedrs, Pēctecis | ||
5 | Genādijs Janajevs | Darba biedrs | ||
6 | Vladimirs Žirinovskis | Darba biedrs | ||
7 | Džohars Dudajevs | Darba biedrs | ||
8 | Anatolijs Sobčaks | Darba biedrs | ||
9 | Pāvels Gračovs | Darba biedrs | ||
10 | Viktors Baraņņikovs | Darba biedrs | ||
11 | Viktors Černomirdins | Darba biedrs | ||
12 | Mihails Gorbačovs | Darba biedrs | ||
13 | Leonīds Brežņevs | Darba biedrs | ||
14 | Jegors Ligačovs | Darba biedrs | ||
15 | Dmitrijs Ustinovs | Darba biedrs | ||
16 | Nikolai Tikhonov | Darba biedrs | ||
17 | Aleksejs Kosigins | Darba biedrs | ||
18 | Jurijs Andropovs | Darba biedrs | ||
19 | Gļebs Pavlovskis | Paziņa | ||
20 | Vaclāvs Havels | Paziņa | ||
21 | Armands Hammers | Paziņa | ||
22 | Zbigņevs Kazimežs Bžezinskis | Paziņa | ||
23 | Nikolaje Čaušesku | Paziņa | ||
24 | Heidars Alijevs | Paziņa | ||
25 | Boriss Berezovskis | Paziņa | ||
26 | Ronalds Reigans | Paziņa | ||
27 | Anna Poļitkovska | Paziņa | ||
28 | Barbara Pīrsa Buša | Paziņa | ||
29 | Elizabete II | Paziņa | ||
30 | Jānis Pāvils II | Paziņa | ||
31 | Vadims Tumanovs | Paziņa | ||
32 | Džordžs Bušs | Paziņa |
Nav norādīti notikumi