Pastāsti par vietu
lv

Jurijs Andropovs

Jurija Andropova biogrāfijas materiālos joprojām nav neviena pierādījuma, ka viņš tiešām bija tas, par ko uzdevās. Tikko iecelts VDK priekšsēdētāja amatā, Andropovs darīja visu iespējamo, lai atrastu un konfiscētu jebkuru ar savas jaunības gadiem saistītu dokumentu. Jautājumus un interesi par šo tēmu VDK vadītājs vērtēja kā personisku apdraudējumu, un vismaz viens cilvēks, kas izrādīja neveselīgu ziņkāri, aptaujājot vecos ļaudis ciematā, kur it kā bija dzīvojuši Andropova vecāki, tika arestēts un kaut kur pazuda.

Андропов против Щелокова. Смертельная схватка

Юрий Андропов. Терра инкогнита (2014) Документальный фильм

1932. gadā iestājās Ribinskas ūdens transporta tehnikumā, lai kļūtu par kuģu mehāniķi. Viss, kas notika agrāk, balstās tikai uz divu cilvēku – paša Andropova un kādas viņa neskaidras izcelsmes radinieces – atmiņām un apgalvojumiem. Laika gaitā Andropovam piedēvējuši vismaz pusduci dažādu tautību tēvu un patēvu un kā nabadzīgu, tā arī pārtikušu bērnību. Šodien var tikai minēt, kas šis cilvēks bija patiesībā.

LIFE IN USSR 25. Dark days of November 1982. 15 months with Yuriy Andropov

Nebūdams īpaši muzikāls, viņš piespieda sevi apgūt ģitāras un klavieru spēles pamatprasmi un, pateicoties tai, sāka karjeru komjaunatnē.

30. gados PSRS provinces pilsētās bija ļoti maz partijas aktīvistu ar šādām spējām. Andropovs ātri kļuva par gaidītu viesi mītiņos un arī ne tik oficiālos saietos, jo bija iemācījies arī diezgan labi dziedāt un stāstīt anekdotes.

1936. gadā pēc tehnikuma absolventu sadales Andropovu norīkoja par Ribinskas kuģu remonta rūpnīcas komjaunatnes sekretāru un savā tiešajā profesijā viņš nekad tā arī nestrādāja. Turpmākie četri gadi Andropovam pagāja, aktīvi piedaloties Staļina terorā. Nepārtraukti apsūdzot savus tiešos priekšniekus trockismā un citos tā laika nāves grēkos, Andropovs soļoja pa kolēģu līķiem un 1940. gadā jau bija Karēlijas komjaunatnes vadītājs.

Death of Yuri Andropov breaking news clips from US TV February 10, 1984

Andropova pirmā sieva Ņina nāca no ļoti cienījamas Ribinskas dzimtas. Tās bija tikpat daudz aprēķina, cik mīlestības laulības. Tūlīt pēc kāzām Andropovs uzaicināja pie sevis kādu radinieci, kas esot uzaudzinājusi bez mātes palikušo Juriju. Sentimentālās atmiņas un divi bērni netraucēja Andropovam pamest ģimeni, pārceļoties uz Karēliju.

Kara gados nodarbojoties ar Karēlijas frontes apgādes nodrošināšanu, Andropovs kādā no padotajām apakšvienībām sastapa savu otro sievu Tatjanu un drīz pēc kara šķīrās no pirmās sievas. Ņina tobrīd strādāja iekšlietu orgānos, un Andropovs vēl nebija tik ietekmīgs, lai viņa karjeru nevarētu apdraudēt. Taču te parādījās Andropova īpatnā prasme iedvest nāves bailes visiem cilvēkiem, kas viņu labi pazina. Kā un kāpēc tas notika, nav saprotams, tomēr var droši apgalvot, ka šī spēja, kuras nebija pat Staļinam, kļuva par noteicošo faktoru Andropova karjerā un personīgajā dzīvē.

Kara laikā Andropovs ar pārsteidzošu izmanību izvairījās no frontes vai aizmugures dienesta, aizbildinoties gan ar grūtībām ģimenē, gan arī ar veselības problēmām.

Kara beigas Andropovs sagaidīja kā gandrīz vienīgais sava ranga nomenklatūras darbinieks, kas nebija saņēmis pat visniecīgāko militāro apbalvojumu un, cik var spriest, mazliet kaunējās no šā fakta.

1982. gadā Andropovam nākot pie varas, literātu kolektīvs, kas bija rakstījis "Mazo zemi" un citus Brežņeva memuārus, gribēja apdziedāt viņa varoņdarbus Karēlijas frontē, tā vietā izpelnoties jaunā valdnieka dusmas.

Draudzība ar Kūsinenu ļāva Andropovam pārdzīvot tā saucamās "Ļeņingradas lietas" sekas, kad partijas kliķu cīņas rezultātā Karēlijā arestēja vairākus partijas vadītājus.

Par nopelniem, atbalstot Berijas un Maļenkova grupējumu, Andropovu 1951. gadā pārcēla darbā uz Maskavu.

Jau 50. gadu sākumā Andropova darba un uzvedības stils ievērojami atšķīrās no Maskavas partijas aparāta tradīcijām. Viņš bija kluss, korekts, vienmēr pieklājīgs un nekad netika pieķerts lamājamies. Lai nepievērstu priekšnieku uzmanību ar pārlieku garo augumu, Andropovs pierada staigāt sakumpis un tādēļ izskatījās dīvaini sabozies. Andropovs necieta smēķēšanu, un viņam bija alerģiska reakcija pret tabakas dūmiem.

Atpūtas brīžos viņš rakstīja dzejoļus. Andropova dzejas darbi bija viņa mazais noslēpums, par ko zināja nedaudzi. Tomēr pats galvenais – brīdī, kad pie varas nāca Hruščovs un Andropovam pavērās jaunas karjeras iespējas.

1953. gada vasarā, kad Maskavā bija vērojams varas dalīšanas juceklis, Andropovu pārcēla uz Ārlietu ministriju un nosūtīja uz Ungāriju.

1956. gadā ungāru tauta sacēlās pret padomju okupantiem. Nemieru laikā Andropovs apliecināja sevi kā izcilu diplomātisko meli un uz jebkādiem kompromisiem nespējīgu vardarbīgu risinājumu piekritēju.

Ungārijā pārdzīvotais stress izrādījās liktenīgs visai Andropovu ģimenei. Viņa sieva Tatjana baiļu iespaidā sasirga ar neārstējamu nervu slimību un atlikušo mūžu nodzīvoja faktiskā mājas arestā, paslēpta no pasaules.

Tatjana Andropova vēl šodien paliek vienīgā Kremļa pirmā lēdija, kuras dzīve ir valsts noslēpums. Čekistu aprindās klīst runas, ka kādā incidentā toreiz cietis arī Andropova dēls Vladimirs.

Tūlīt pēc Ungārijas "nomierināšanas" Hruščovs iecēla Andropovu par partijas CK Austrumeiropas valstu nodaļas vadītāju.

Nākamos desmit gadus viņš pamanījās izdzīvot, nesaistot sevi ne ar vienu no partijas grupējumiem, un izcēlās tikai ar to, ka mēģināja kļūt par otru "izcilāko komunisma teorētiķi" pēc Hruščova. Ar šo mērķi Andropovs kā pirmais Padomju Savienībā ap sevi sapulcināja profesionālu runu rakstītāju komandu, kurā sāka savu karjeru daudzi izcili padomju žurnālisti.

Andropovs ieguva par nesamierināmiem ienaidniekiem īsto "galveno teorētiķi" Suslovu un ietekmīgo tautsaimnieku Kosiginu.

Hruščova gāšanas laikā viņš netika pat iepazīstināts ar sazvērnieku plāniem. Pirmos divus Brežņeva valdīšanas gadus Andropovs pavadīja neziņā par nākotni un no pārdzīvojumiem pat pārcieta infarktu.

Viss mainījās 1967. gada maijā, kad, cīnoties pret savu galveno ienaidnieku Aleksandru Šeļepinu, Brežņevam ievajadzējās uzticamu vīru, kas varētu pārņemt pēc Šeļepina sabiedrotā Vladimira Semičastnija padzīšanas bez vadītāja palikušo Valsts drošības komiteju.

Privātas tikšanās reizē Andropovs zvērēja uzticību Brežņevam. Piecpadsmit gadu laikā kopš Berijas nāves PSRS slepenie dienesti bija piedzīvojuši juku laikus un faktiski darbojās kā neatkarīgu struktūrvienību kopa.

Andropovam izdevās samērā ātri atjaunot to vienotību, gan uzspiežot nežēlīgu disciplīnu, gan arī čekistiem piedāvājot līdz tam nepieredzētas privilēģijas.

Viņš visiem spēkiem veicināja PSRS iebrukumu Čehoslovākijā un Afganistānas kara sākšanu.

Pēc Andropova pavēles vajāja akadēmiķi Andreju Saharovu un rakstnieku Aleksandru Solžeņicinu. Pēc VDK priekšsēdētāja kaprīzes uz ASV izbrauca neatzītais pornogrāfiskas dzejas sacerētājs Eduards Ļimonovs.

Andropova privātā dzīve paliek noslēpums, jo uz Brežņeva laiku uzdzīves fona viņš, vismaz ārēji, bija neparasti askētisks, aizbildinoties ar nieru slimību. Veselības problēmu dēļ viņš piedalījās tikai oficiālajās sanāksmēs, neaicināja pie sevis viesus un, sākot darbu VDK, atteicās no jebkādiem stiprajiem dzērieniem.

Apgalvo, ka Andropova nieru kaite sākusies jaunības gados, kad, piestrādājot par krāvēju, viņš iekritis ledainā ūdenī. 80. gadu sākumā nieru mazspēja esot progresējusi līdz brīdim, kad dzīvību vairs nevarēja uzturēt pat ar aparātu palīdzību.

Neraugoties uz augstākās izglītības trūkumu un svešvalodu nezināšanu, Andropovs prata saglabāt kulturāli vispusīga, rietumnieciska cilvēka reputāciju.

VDK viņš ieviesa tradīciju, saskaņā ar kuru augsta ranga čekistiem bija jādarbojas kā mākslas "mecenātiem", pulcējot ap sevi sulainiski paklausīgus aktierus, māksliniekus un rakstniekus.

Andropova dēls Vladimirs un meita Jevgeņija no otrās laulības bija labi pazīstami Maskavas bohēmas dalībnieki. Pats VDK vadītājs labprāt uzdevās par džeza pazinēju un demonstratīvi kolekcionēja krievu abstraktās mākslas klasiķu darbus.

Andropovs bija vienīgais no PSRS līderiem un politbiroja locekļiem, kas nodarbojās ar labdarību, publiski pārskaitot savu armijas ģenerāļa papildalgu paša izraudzītam bērnunamam.

1982. gada 12. novembrī nākot pie varas, Andropovam nepietika laika pavērst Brežņeva privilēģiju sistēmu par labu saviem čekistiem, taču viņš paguva to pamatīgi sapostīt.

Par pirmo upuri kļuva Krasnodaras apgabala partijas vadītājs Sergejs Medunovs. Kā uzskata – galvenokārt tāpēc, ka viņš bija centies noskaidrot Andropova ciltskoku un tautību, jo par Andropova dzimšanas vietu uzskatītais Nagutas ciems atradās viņam pakļautajā teritorijā.

Pirmā opozīcijas pretestības pazīme bija uz Rietumiem nosūtītais ziņojums presei, apsūdzot Andropovu nepiedienīgā interesē par saviem vīriešu kārtas padotajiem. PSRS līderis bija satracināts un kļuva neprognozējams.

1983. gada 1. septembris ir pati noslēpumainākā diena padomjzemes vēsturē. Ar Andropova mutisku piekrišanu virs Sahalīnas tiek notriekta Korejas pasažieru lidmašīna un tam sekojošais starptautiskais saspīlējums draud ar jaunu pasaules karu. Rīta pusē notiek politbiroja sēde, kuras saturs joprojām ir slepens. Tās pašas dienas vakarā un nākamajā rītā seko vēl divas, šoreiz ārkārtas politbiroja sēdes, taču Andropovs tajās vairs nepiedalās, jo, pēc oficiālās versijas, aizbraucis ārstēties uz Krimu.

Kāpēc Andropovs pazuda no Maskavas un no politiskās dzīves tūlīt pēc sēdes, kurā apsprieda kara un miera jautājumus, joprojām nav loģiski izskaidrots. Turpmāk viņš ar kolēģiem sazinājās, nosūtot īsas zīmītes, un dzīvs vairs netika redzēts.

Noslēpumaini ieradies šajā pasaulē, 1984. gada 9. februārī viņš tikpat noslēpumaini no tās aizgāja.

Kas patika Andropovam:

Ēdiens – pīrādziņi ar kāpostiem

Dzēriens – vācu vīns "Liebfraumilch"

Grāmata – "Divpadsmit krēsli"

Izklaide – dzejoļu rakstīšana

Vaļasprieks – mākslas priekšmetu kolekcionēšana

Kino – Džeimsa Bonda cikla filma

mūzika - džezs, diksildends

Starp citu, dzīvo arī šāds mīts :

 

1944. gada 15. decembrī Glens Millers devās no Lielbritānijas un Parīzi, lai koncertētu karavīriem. Millera lidmašīna pazuda virs Lamanša. Ne lidmašīnas, ne apkalpes atliekas nav atrastas. Populārākā versija par Millera nāvi apgalvo, ka lidmašīnu nejauši notriekuši britu bumbvedēji, kas izmeta jūrā uzlidojumā neizlietotās aviobumbas.

Millera fani nekādi nevarēja samierināties ar ziņu par sava elka bojā eju. Pastāvēja versija, ka patiesībā Glens Millers esot slepus ieradies Padomju Savienībā, kur mainījis savu identitāti un kļuvis par ... Juriju Andropovu - par pamatu ir ņemta nelielā vizuālā līdzība, kā ari tas, ka Jurijs Andropovs esot bijis liels džeza un dikselenda mīļotājs.

Avoti: news.lv, wikipedia.org, pamattekstā citēts-  Arvīds Kuģis, no Mājas viesis 16. aprīlī, 2008

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Владимир   АндроповВладимир АндроповDēls00.00.194004.06.1975
        2Igor  AndropowIgor AndropowDēls18.08.194113.06.2006
        3
        Нина ЕнгалычеваSieva00.00.191500.00.1994
        4
        Татьяна АндроповаSieva00.00.191700.00.1991
        5Georgi ArbatowGeorgi ArbatowDraugs19.05.192301.10.2010
        6Михаил СоломенцевМихаил СоломенцевDarba biedrs
        7Witali FedortschukWitali FedortschukDarba biedrs27.12.191829.02.2008
        8Nikolai SchtscholokowNikolai SchtscholokowDarba biedrs, Pretinieks26.11.191013.12.1984
        9Viktors ČebrikovsViktors ČebrikovsDarba biedrs27.04.192301.07.1999
        10Andrejs  GromikoAndrejs GromikoDarba biedrs18.07.190902.07.1989
        11Mihails SuslovsMihails SuslovsDarba biedrs21.11.190225.01.1982
        12Konstantīns  ČerņenkoKonstantīns ČerņenkoDarba biedrs24.09.191110.03.1985
        13Boriss PugoBoriss PugoDarba biedrs19.02.193722.08.1991
        14Aleksejs  KosiginsAleksejs KosiginsDarba biedrs21.02.190418.12.1980
        15Степан КиселёвСтепан КиселёвDarba biedrs10.01.193818.07.2002
        16Nikolajs RižkovsNikolajs RižkovsDarba biedrs28.09.192928.02.2024
        17Jegors LigačovsJegors LigačovsDarba biedrs29.11.192007.05.2021
        18Mihails GorbačovsMihails GorbačovsDarba biedrs02.03.193130.08.2022
        19Ivans  KoņevsIvans KoņevsDarba biedrs28.12.189721.05.1973
        20Вадим  МедведевВадим МедведевDarba biedrs29.03.1929
        21Grigorijs RomanovsGrigorijs RomanovsDarba biedrs07.02.192303.06.2008
        22Ņikita HruščovsŅikita HruščovsDarba biedrs15.04.189411.09.1971
        23Евгений  ТяжельниковЕвгений ТяжельниковDarba biedrs07.01.192815.12.2020
        24Jevgēņijs  PrimakovsJevgēņijs PrimakovsDarba biedrs29.10.192926.06.2015
        25Aleksandrs JakovļevsAleksandrs JakovļevsDarba biedrs02.12.192318.10.2005
        26Сергей ЛапинСергей ЛапинDarba biedrs15.07.191204.10.1990
        27Владимир  ДолгихВладимир ДолгихDarba biedrs05.12.192408.10.2020
        28Petras GriškevičiusPetras GriškevičiusDarba biedrs19.07.192414.11.1987
        29Valentīns  FaļinsValentīns FaļinsDarba biedrs03.04.192622.02.2018
        30Nikolajs OgarkovsNikolajs OgarkovsDarba biedrs30.10.191723.01.1994
        31Jakow  RiabowJakow RiabowDarba biedrs24.03.192817.04.2018
        32Иван  УстиновИван УстиновDarba biedrs01.01.192016.01.2020
        33Filips  BobkovsFilips BobkovsDarba biedrs01.12.192517.06.2019
        34Wiktor  GrischinWiktor GrischinDarba biedrs18.09.191425.05.1992
        35Fjodor KulakowFjodor KulakowDarba biedrs04.02.191817.07.1978
        36Ringaudas Bronislovas  SongailaRingaudas Bronislovas SongailaDarba biedrs20.04.192925.06.2019
        37Aleksandr  SakharovskyAleksandr SakharovskyDarba biedrs03.09.190912.11.1983
        38Vladimirs KrjučkovsVladimirs KrjučkovsDarba biedrs29.02.192423.11.2007
        39Nikolai   TikhonovNikolai TikhonovDarba biedrs14.05.190501.06.1997
        40Pjotr    DemitschewPjotr DemitschewDarba biedrs03.01.191810.08.2010
        41Георгий  ЦинёвГеоргий ЦинёвDarba biedrs05.05.190731.05.1996
        42Viktors  TihonovsViktors TihonovsPaziņa04.06.193024.11.2014
        43Valentīns  ZorinsValentīns ZorinsPaziņa09.02.192527.04.2016
        44Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        45Margota HonekereMargota HonekerePaziņa17.04.192706.05.2016
        46Александр РекунковАлександр РекунковPaziņa27.10.192002.05.1996
        47Roberts  MaksvelsRoberts MaksvelsPaziņa10.06.192305.11.1991
        48Imre NagyImre NagyPaziņa07.06.189616.06.1958
        49Natālija  GundarevaNatālija GundarevaPaziņa28.08.194815.05.2005
        50Фёдор БурлацкийФёдор БурлацкийPaziņa, Darba ņēmējs04.01.192726.02.2014
        51Victor  LouisVictor LouisPaziņa, Darba ņēmējs, Padotais05.02.192818.07.1992
        52Gustavs HusāksGustavs HusāksPaziņa10.01.191318.11.1991
        53Светлана  ЩёлоковаСветлана ЩёлоковаPaziņa02.02.192719.02.1983
        54Jevgēņijs  ČazovsJevgēņijs ČazovsPaziņa10.06.192912.11.2021
        55Владимир  МусаэльянВладимир МусаэльянPaziņa08.07.193928.09.2020
        56Виктор  НайдёновВиктор НайдёновPaziņa09.09.193102.06.1987
        57Pēteris ValeskalnsPēteris ValeskalnsPaziņa06.08.189908.12.1987
        58Žaks ŠiraksŽaks ŠiraksPaziņa29.11.193226.09.2019
        59Aleksejs ĻeonovsAleksejs ĻeonovsPaziņa30.05.193411.10.2019
        60Samanta SmitaSamanta SmitaPaziņa29.06.197225.08.1985
        61Salvadors AljendeSalvadors AljendePaziņa26.07.190811.09.1973
        62Hosni MubaraksHosni MubaraksPaziņa04.05.192825.02.2020
        63Юрий БондаревЮрий БондаревPaziņa15.03.192429.03.2020
        64Valentīna  ŠevčenkoValentīna ŠevčenkoPaziņa12.03.193503.02.2020
        65Николай ГрибачевНиколай ГрибачевPaziņa19.12.191010.03.1992
        66Valerī  Žiskārs d'EstēnsValerī Žiskārs d'EstēnsPaziņa02.02.192602.12.2020
        67Нина  КоровяковаНина КоровяковаDarba ņēmējs
        68Николай МесяцевНиколай МесяцевDarba ņēmējs03.07.192004.09.2011
        69Дмитрий ФилипповДмитрий ФилипповDarba ņēmējs, Domu biedrs01.08.194413.10.1998
        70Георгий ПипияГеоргий ПипияDarba ņēmējs14.07.192627.11.2001
        71Вячеслав  КеворковВячеслав КеворковDarba ņēmējs21.07.1924
        72Dmitry  FilippovDmitry FilippovDarba ņēmējs, Domu biedrs01.08.194413.10.1998
        73Anatoli DobryninAnatoli DobryninDarba ņēmējs16.11.191906.04.2010
        74Semjons CvigunsSemjons CvigunsDarba ņēmējs28.09.191719.01.1982
        75Jurijs DrozdovsJurijs DrozdovsDarba ņēmējs19.09.192521.06.2017
        76Aleksandrs  BovinsAleksandrs BovinsDarba ņēmējs09.08.193029.04.2004
        77Петр МашеровПетр МашеровPartiju biedrs13.02.191804.10.1980
        78Vladimirs ŠčerbickisVladimirs ŠčerbickisDomu biedrs17.02.191816.02.1990
        79Voicehs  JaruzeļskisVoicehs JaruzeļskisDomu biedrs06.07.192325.05.2014
        80Erich HoneckerErich HoneckerDomu biedrs25.08.191229.05.1994
        81Arvīds PelšeArvīds PelšeDomu biedrs07.02.189929.05.1983
        82Romāns  RudenkoRomāns RudenkoDomu biedrs30.07.190723.01.1981
        83Тодор ЖивковТодор ЖивковDomu biedrs07.09.191105.08.1998
        84Heidars AlijevsHeidars AlijevsDomu biedrs10.05.192312.12.2003
        85Gyula HornGyula HornDomu biedrs05.07.193219.06.2013
        86Сергей МедуновСергей МедуновPretinieks04.10.191526.09.1999
        87Boriss BurjacsBoriss BurjacsPretinieks04.10.194607.07.1987

        05.02.1901 | Maskavā tiek atvērts Jeļisejeva veikals

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Čekistu diena

        Pievieno atmiņas

        13.03.1954 | PSRS APP Dekrēts par PSRS Ministru padomei pakļautas Valsts Drošības Komitejas izveidošanu

        PSRS Augstākās Padomes prezidija lēmums

        Pievieno atmiņas

        14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина

        Pievieno atmiņas

        17.10.1961 | Sākās PSRS KP XXII kongress, kurā tiek noteikts mērķis - sasniegt komunismu 1980. gadā

        Pievieno atmiņas

        08.04.1966 | Leonīds Brežņevs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        16.01.1969 | Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs

        Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

        Pievieno atmiņas

        22.01.1969 | Padomju armijas jaunākais leitnants veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu pret PSKP ģenerālsekretāru Leonīdu Brežņevu

        Pievieno atmiņas

        13.03.1970 | Operācija "Arhīvs" - Andropova pavēle par Hitlera, Braunas un Gēbelsa mirstīgo atlieku iznīcināšanu

        Pievieno atmiņas

        04.04.1970 | Netālu no Magdeburgas VDK virsnieki sadedzina Hitlera mirstīgās atliekas un pelnus izkaisa upē

        Pievieno atmiņas

        07.01.1974 | Меховое дело в СССР

        Pievieno atmiņas

        29.07.1974 | PSRS VDK dibina speciālo uzdevumu vienību "Alfa"

        Pievieno atmiņas

        17.09.1978 | Četru ģenerālsekretāru tikšanās

        Pievieno atmiņas

        27.12.1979 | Operation Storm-333

        Pievieno atmiņas

        26.12.1980 | Убийство на «Ждановской»

        Pievieno atmiņas

        11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции

        Pievieno atmiņas

        28.06.1982 | Сочинско-краснодарское или «Медуновское дело»

        Pievieno atmiņas

        20.10.1982 | Luzhniki disaster

        Pievieno atmiņas

        15.11.1982 | Ilggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēres

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        23.03.1983 | ASV paziņo par Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu

        Pievieno atmiņas

        16.06.1983 | Jurijs Andropovs kļuva par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju

        Pievieno atmiņas

        26.09.1983 | Pulkvedis S. Petrovs novērš kodolkaru, kad PSRS datorsistēma kļūdaini ziņo par ASV uzbrukumu

        Pievieno atmiņas

        13.02.1984 | Konstantin Czernienko został wybrany sekretarzem generalnym KC KPZR.

        Pievieno atmiņas

        11.03.1985 | Mihails Gorbačovs kļūst par PSKP ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        15.02.1989 | Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no PSRS okupētās Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās joprojām

        1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ postpadomju telpā šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti okupētās Latvijas iedzīvotāji.

        Pievieno atmiņas

        01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова

        Pievieno atmiņas

        Birkas