Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs
Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.
Lai attaisnotu iebrukumu pat pseidosuverēnā valstī, bija nepieciešams lūgums pēc palīdzības. Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz "konservatīvo" spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli, kurā apgalvoija ka "labējā prese" valstī "vairo nacionālisma un šovinisma vilni, provocē antikomunistisku un antipadomju psihozi".
Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem", lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem".
Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu. Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.
16.janvāra rītā J.Palahs sēdēja studentu kopmītnēs un rakstīja vēstuli. Tajā viņš teica, ka pasšadedzināšanās ir protests, kura mērķis ir pamodināt savas valsts iedzīvotājus. Viņš pabeidza vēstuli, atvadījās no saviem istabas biedriem un aizgāja.
Grāmatā Gaisma mijkrēslī iekļautas arī Jaroslava Špireka atmiņas par Svētā Vāclava laukumā 16.janvārī notikušo.
J.Špireks esot stāvējis pie Nacionālā muzeja. Pēkšņi viņš dzirdējis saucienus: «Deg!» J.Špireks ieraudzījis, ka Svētā Vāclava statujas virzienā skrien liesmu apņemts cilvēks un nokrīt zemē. Cilvēki visapkārt saukuši pēc palīdzības. J.Špireks novilcis mēteli un uzmetis virsū liesmu pārņemtajam ķermenim. J.Palaha māte par notikušo uzzinājusi tikai nākamajā dienā. Braukdama uz Prāgu apciemot dēlu, vilcienā pretimsēdošā vīrieša avīzē viņa ieraudzījusi J.Palaha fotogrāfiju. 85% no J.Palaha ķermeņa bija apdeguši. Par spīti smagajam stāvoklim, J.Palahs bijis pie samaņas. «Jeniček, ar tevi viss būs kārtībā,» teikusi māte. Viņš pa- smaidījis un lēnām teicis: «Mums nepieciešama dzīves telpa.» 19.janvārī Jans Palahs nomira. J.Palahs tika apbedīts Prāgā.
Taču 1973.gadā komunistu valdība deva rīkojumu pārapbedīt J.Palaha mirstīgās atliekas Všetates kapos, jo baidījās, ka viņa kaps Prāgā var kļūt par sava veida svētvietu. 1990.gadā urna atkal tika pārvesta uz Prāgu. J.Palaha pašsadedzināšanās vietā Svētā Vāclava laukumā ir uzstādīts mazs koka krusts un plāksne ar uzrakstu «Komunisma upuru piemiņai».
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org, news.lv, barikadopedija.lv
Personas
Nosaukums | ||
---|---|---|
1 | Jan Zajíc | |
2 | Jans Palahs | |
3 | Evžen Plocek | |
4 | Aleksandrs Dubčeks | |
5 | Jurijs Andropovs | |
6 | Leonīds Brežņevs |