Pastāsti par vietu
lv

Prāgas pavasaris

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
05.01.1968

Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

Pēc Otrā pasaules kara Čehoslovākija nokļuva Padomju ietekmes zonā. No 1948. gada Čehoslovākijas Komunistiskā partija bija vienīgā atļautā partija valstī, un PSRS stingri kontrolēja valstī notiekošo. Lai arī komunisti iznīcināja valsts demokrātiju, viņi sākotnēji bija diezgan populāri. Pāris iemesli šai popularitātei:

  1. Iedzīvotāji atcerējās, kā rietumvalstis 1938. gadā ar Minhenes vienošanos bija atļāvušas Hitleram sagraut viņu neatkarību.
  2. Lai arī ASV armija atradās tuvāk Prāgai, Staļins panāca slepenu vienošanos ar rietumu sabiedrotajiem, ka tieši Sarkanā armija drīkstēs atbrīvot Prāgu no nacistiem. Iedzīvotāji jutās pateicīgi saviem atbrīvotājiem.

1960. gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Partijas reformatoriem, saprotot ka nepieciešamas izmaiņas, izdevās par tās vadītāju ievēlēt Aleksandru Dubčeku. Viņš veica virkni politisku reformu. lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju".

1968. gada aprīlī Dubčeks izsludināja tā saukto rīcības programmu. Tas bija vairāku reformu un plānu kopums, reformas nebija vērstas uz padomju sistēmas sagraušanu, drīzāk uz tās nelielu liberalizāciju. Dubčeka reformas guva plašu iedzīvotāju atbalstu. Taču PSRS vadība ar Leonīdu Brežņevu priekšgalā uztvēra šīs reformas kā pirmos soļus padomju iekārtas graušanā. PSRS vadība nevarēja pieļaut, ka Aukstā kara laikā kāda no tās satelītvalstīm pāriet rietumu demokrātiju pusē. Kad sarunu ceļā Brežņevam neizdevās pārliecināt Dubčeku pārtraukt reformas, PSRS sāka plānot militāru iebrukumu.

Lai attaisnotu iebrukumu suverēnā valstī, bija nepieciešams lūgums pēc palīdzības. Čehoslovākijas komunistu vadībā joprojām bija daudz konservatīvo spēku, kuri Brežņevam nosūtīja slepenu vēstuli kurā apgalvoja, ka "labējā prese" valstī "vairo nacionālisma un šovinisma vilni, provocē antikomunistisku un antipadomju psihozi". Vēstule lūdza PSRS palīdzēt "ar visiem iespējamajiem līdzekļiem" lai paglābtu Čehoslovākijas Sociālistisko republiku no "tūlītējiem kontrrevolūcijas draudiem".

Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu.

Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Divu militāro helikopteru sadursmē Mali bojā gājušas 13 Francijas armijas militārpersonasDivu militāro helikopteru sadursmē Mali bojā gājušas 13 Francijas armijas militārpersonas26.11.2019lv
2Albāniju satricinājusi 5,8 balles stipra zemestrīce. Cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Bojātas ēkas un infrastruktūraAlbāniju satricinājusi 5,8 balles stipra zemestrīce. Cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Bojātas ēkas un infrastruktūra21.09.2019lv
3Milānā, dzelzceļa stacijā sadurts 1 policijas un  1 armijas virsnieksMilānā, dzelzceļa stacijā sadurts 1 policijas un 1 armijas virsnieks18.05.2017en, lv
4Ilggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēresIlggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēres15.11.1982lv, ru
5Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans PalahsProtestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs16.01.1969lv, pl, ru
6Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka ČehoslovākijāNaktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā20.08.1968en, lv, pl, ru
7Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
8Aleksandrs Dubčeks ievēlēts par ČSSR Komunistiskās partijas ģenerālsekretāruAleksandrs Dubčeks ievēlēts par ČSSR Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru05.01.1968lv, pl, ru
9Ungārijas pretkomunistiskā revolūcijaUngārijas pretkomunistiskā revolūcija23.10.1956lv, pl, ru
10Krievu komunistu noziegumi pret nekrievu tautām: TASS uzsāk "(ebreju) Ārstu Lietas" kampaņuKrievu komunistu noziegumi pret nekrievu tautām: TASS uzsāk "(ebreju) Ārstu Lietas" kampaņu13.01.1953en, lv, ru
11Komunistiskais apvērsums ČehoslovākijāKomunistiskais apvērsums Čehoslovākijā25.02.1948lv, pl
12Nacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā KrievijaNacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā Krievija15.03.1939lv, pl
13PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,00014.12.1937en, lv, ru
14Čekistu dienaČekistu diena20.12.1917en, lv, pl, ru
15
ASV pirmo reizi izmantots radioaktīvs starojums vēža šūnu apstarošanai 29.01.1896lv, ru
16Džons Miltons publicēja savu "Areopagitica",- pamfletu, kurš nosoda cenzūruDžons Miltons publicēja savu "Areopagitica",- pamfletu, kurš nosoda cenzūru23.11.1644en, lv, pl
17Jans Huss un Džons Viklifs Konstances koncilā tiek pasludināti par ķeceriemJans Huss un Džons Viklifs Konstances koncilā tiek pasludināti par ķeceriem04.05.1415en, lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Milans NapravniksMilans Napravniks28.05.193127.10.2017lv
    2Aleksandrs DubčeksAleksandrs Dubčeks27.11.192107.11.1992de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    3Oldřich ČerníkOldřich Černík27.10.192119.10.1994de, en, pl, ru
    4Gustavs HusāksGustavs Husāks10.01.191318.11.1991de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    5János KádárJános Kádár26.05.191206.07.1989de, en, fr, lt, pl, ru
    6Пётр  ШелестПётр Шелест14.02.190822.01.1996ru
    7Leonīds BrežņevsLeonīds Brežņevs19.12.190610.11.1982en, lv, pl, ru
    8Antonīns  NovotnijsAntonīns Novotnijs10.12.190428.01.1975de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru
    9Андрей ГречкоАндрей Гречко17.10.190326.04.1976ru
    10
    Juris Baltgalvislv
    Birkas