PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000

Pamatojoties uz Direktīvas Nr. 49990 par latviešu iznīcināšanu PSRS pilnvaru papildinājumu, tā 14.12.1937. tiek attiecināta uz igauņu, somu, lietuviešu un bulgāru  tautības iedzīvotājiem PSRS.

• "igauņu operācija"- arestētas 9735 personas, no tām nošautas 7998
• "somu operācija" arestētas 11 066 personas, no tiem nošautas 9078

Somu iznīcināšana Krievijas teritorijā bija uzsākta jau iepriekš, taču formāli, jeb politiski šo akciju nosaukums nesaturēja tautības norādes. Līdzīgi, kā politiskā ziņā tuvie sociālisti Vācijā, kuri "cīnījās par āriešu rases tīrību", Krievijas (PSRS) komunisti veica identiskas akcijas pret "nekrievu tautām", kuru teritorijas jau cariskās Krievijas laikā bija okupētas un kolonizētas.

***

Ingijas somi

Ingrijas somi vēsturiski apdzīvoja tagadējo Ļeņingradas apgabalu. Pirmās genocīda akcijas un fizisku izspiešanu no savām teritorijām tie piedzīvoja jau 18. gadsimtā, pēc Pētera I iekarojumiem. Vēlāk, krievu impērijai plešoties vairāk Austrumu virzienā, par spīti rusifikācijai, 19. gadsimtā tie spēja saglabāt savu valodu, reliģiju (luterāņi) un tradīcijas. 1899. gadā tika noturēti pirmie Ingrijas somu dziesmusvētki Puutosti (Skuoritsa).

1897. gada skaitīšanas dati Ingrijas teritorijā uzrāda 130,413,  bet 1917. gadā jau vairāk kā 140,000 Ingrijas somu (45,000 Ziemeļingrijā, 52,000 Centrāl- un AustrumIngrijā 30,000- Rietumingrijā, pārējie- Pēterburgā).

Pēc komunistu apvērsuma īslaicigi tika izveidota Ziemeļingrijas republika, taču to likvidēja 1920. gadā pēc Tartu līguma noteikumiem. Formāli, no 1928. līdz 1939. gadam KPFSR pastāvēja Kuivaisi Nacionālais apgabals ar centru Toksovā un ar somu valodu, kā oficiālo valodu.

1926. gada pirmā PSRS tautas skaitīšana uzrādīja 114,831 "Ļeņingradas Somus", kā sovjeti dēvēja Ingrijas somus.

1928. gadā sākās "Ingtijas kolektivizācija", kas mērķtiecīgi skāra tieši Ingrijas laukos dzīvojošo pamattautību, kuri kā luterāņi veidoja kārtīgas un spēcīgas lauku saimniecības (pareizticīgie krievu zemnieki joprojām pieturējās pie 'šņoru lauksaimniecības"- zemi mantoja visi bērni, tā bija sadalīta sīkos gabalos un neefektīva) 

• 1929.-1931. gadā 18,000 (4320 ģimenes) Ingrijas somi no Ziemeļingrijas tika izsūtīti uz Austrumkarēliju un Kolas pussalu; daļa uz Kazahiju. Lēmums skāra primāri Somijas un Igaunijas pierobežu
• 1935. gada aprīlī tika izsūtīti 7000 cilvēki (2000 ģimenes)- uz Kazahstānu, Centrālāziju un Urālu reģionu
• 1936. gada maijā tika izsūtīti visi palikušie Ingrijas somi (20,000) Valkeasaari, Lempaalas, Vuoles un Miikkulainenas rajoniem uz Čerepovecu, bet vietā izvietoti pārsvarā krievi.
• 1937. gadā tika aizvērtas visas luterāņu baznīcas un somu skolas. Tika pārtraukta somu radiostaciju darbība
• 1939. gadā Kuivaisi nacionālais apgabals tika likvidēts
• 1939. gadā Krievijai iebrūkot Somijā sākotnēji tika izmantots palikušo "somu strādnieku aizsardzības" un "somu tautas apbienošanās" saukļi, taču karam nebeidzoties ar plānoto Somijas iekarošanu, tie tika izsūtīti (skaits nav zināms)
• 1941. gadā, PSRS sabiedrotajam- Vācijai iebrūkot PSRS, Maskava pirmo reizi oficiāli deklarēja, ka "somi ir neuzticami" (krieviem) un
• 1942. gadā visi apzinātie palikušie Ingrijas somi, kuri nepaspēja aizbēgt uz Somiju (ap 4000) tika izsūtīti uz Sibīriju. Diemžēl, pēc Turpinājuma kara daudzi uz Somiju izbēgušie somi tika izdoti atpakaļ PSRS, jo skaitījās "padomju pilsoņi"
• Pēc Otrā pasaules kara- izdzīvojušie un no deportācijām atgriezušies somi pārsvarā sāka dzīvot Igaunijā
• Pēc PSRS sabrukuma 1991.- 2010 gados aptuveni 25,000 personas, kuras sevi identificēja ka Ingrijas somus no Krievijas un Igaunijas emigrēja uz Somiju atbilstoši Somijas repatriācijas likumam. Taču Somijas pilsonību ieguvušie paši sevi šobrīd identificē kā krievus un neprot citu valodu kā krievu.
• No 1989. gadā tautas skaitīšanā 47,000 somiem visā Krievijā 2010. gadā palikuši mazāk kā 20,000

Līdz pat šodienai, arī 21. gs. darbojas t.s. "finlandizācijas" politika, kuras viena sastāvdaļa ir Somijas varas partiju atturēšanās no jebkādiem komentāriem par padomju represijām un krievu veikto genocīdu attiecībā pret somu tautām. Par to nerunā skolās un sabiedriskos medijos, līdzīgi, kā padomju okupācijas laikā par to bija aizliegts runāt tieši PSRS okupētajā Baltijā un PSRS ietekmes sfērā atrodošakās Austrumeiropas kvazineatkarīgajās "sociālisma" valstīs.

***

Pirmās akcijas, aizbildinotes ar "razruhu" un apzīmējot ar maldinošu nosaukumu "bads Pievolgā", komunisti veica jau 1920-22. g., atbrīvojot krieviem "dzīvestelpu" ap komunistu pārcelto galvaspilsētu- Maskavu. Lai arī "Pievolgas bada" gados cieta visu tautību pārstāvji, "nez kāpēc" absolūti lielais vairums no tiem bija tatāru, baškīru un nogaju tautību "iedzimtie", kuriem tika atņemta labība un aizliegts pamest apgabalu. Šīs pirmās nekrievu masveida iznīcināšanas operācijas laikā bojā gāja vairāk kā 2 miljoni tatāru un baškīru.

Otrais operāciju vilnis 1929.-32.g, jau skāra no Maskavas ("jaunā centra") tālākus apgabalus- tika iznīcināti vairāk kā 2 miljoni Kazahijas iedzīvotāju, un vēlāk- līdz pat 10 miljoniem slāvu- ukraiņu. Arī šajā gadījumā kā masveida iznīcināšanas ierocis tika izmantots mākslīgi radīts bads un robežu noslēgšana  reģionos ar blīvu pamattautu (nekrievu) nacionālo sastāvu. Uzreiz pēc pamattautu iznīcināšanas, novados tikai iepludināti krievi, lai panāktu ātrāku apgabalu rusifikāciiju. Vietās, kur apstākļi bija nelabvēlīgāki un / vai krievu nepietika- tika deportēti dažādu cittautu pārstāvji, tos jaucot un nepieļaujot necionālo tradīciju un valodas saglabāšanu jaunajās nometinājuma vietās

1937. g. sākās 3. nekrievu genocīda operāciju vilnis, kas skāra vairākus desmitus tautu,- gan kompakti, savās vēsturiskās, bet Krievijas okupētās teritorijās dzīvojošas- kā somi, igauņi, grieķi, bet arī pēc oktobra apvērsuma PSRS palikušie.

Krievija, kā PSRS mantiniece ne tikai cenšas šos genocīda aktus noliegt, cenšoties tos apzīmēt kā "politiskas akcijas" jeb "šķiru cīņu", taču zināmas, kādas "krievu nacionālās operācijas", kuru rezultātā būtu nošauti ap 80% no arestēto tautu pārstāvjiem (kā latviešiem, poļiem, somiem).

4. genocīda un vai etnisko tīrīršanu operāciju kopums sākās 1939. gadā - ar komunistu- nacionālsociālistu pakta parakstīšanu. No Baltijas tik deportēti vācbalti; abi sabiedrotie PSRS un Vācijas atbilstoši paktam sāka iebrukumus kaimiņvalstīs (Polija, Somija) un bez tiešas nogalināšanas kara frontēs, līdz kara 2. fāzei (1941. gada jūnijam) no okupētās Austrumpolijas tika represēti ap 2 miljoni poļu, no okupētās Somijas- pārvietoti ap 400,000 somu. Deportācijas, aresti notika arī PSRS okupētajās Baltijas, Ukrainas, Rumānijas teritorijās.

5. nekrievu tautu etnisko tīrīšanu kopums PSRS notika 1941-1944. g. kad karadarbība jau notika pašas PSRS teritorijā - tika deportēti Pievolgas vācieši, 100% izsūtīti un/vai nogalināti Krimas tatāri, inguši, čečeni u.c. tautas,

6. represiju vilnis- pamatā deportācijas, "paraugprāvas pret nacosicālistu kolaborantiem" utml.  turpinājās līdz pat 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidum, savukārt, Krievijas kolonizēto teritoriju masveida migrācija un rusifikācija turpinājās līdz pat komunistiskās partijas/ PSRS sabrukumam