Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

„Zin vēl Latvijā ik kalns un leja
Dziesmu skaistāko par Staļinu, kas dzied,
Tautai ciešanās mirdz Tava gudrā seja,-
Gaišums cilvēcīgs no viņas nenoriet.”

A.Brodele, „Dziesma par Staļinu

Pēc Staļina nāves PSKP sākās cīņa par varu starp vairākiem grupējumiem. no kuriem viens fokusējās ap Staļina līdzgaitnieku L. Beriju un otrs- ap CK locekli Ņ. Hruščovu.

Lai gan abi šie ievērojamie komunisti bija tieši un personīgi atbildīgi par miljoniem cilvēku nāvi, Hruščovs izrādījās veiksmīgāks stratēģis,- pat savas varas nostiprināšanas pamatprincipu viņš izvēlējās "atklātības" jeb  "destaļinizācijas politiku". Padomju Savienības Komunistiskā (boļševiku) partija, kura kolektīvi un katrs tās biedrs- individuāli bija atbildīgi par komunistu veikatajām represijām daudzu desmitu gadu garumā ar "destaļinizācijas politikas" palīdzību vienlaikus atrisināja vairākas problēmas.

Pirmkārt, bija atrasts "viens konkrēts vainīgais"- PSKP CK vadītājs -Staļins, un sekojoši, varēja "reabilitēt" pārējo noziedzīgo komunistisko organizāciju.

Otrkārt, izmantojot "Staļina noziegumu atklāšanas taktiku" cīņā par varu Hruščovs varēja viegli likvidēt jebkuru konkurentu, jo pietika tikai norādīt, ka persona ir "staļinists", lai to ar "vispārēju un vienbalsīgu tautas atbalstu" pamatoti varētu ieslodzīt vai fiziski likvidēt (protams, imitējot "tiesas procesus")

Kā viens no pēdējiem "destaļinizācijas" elementiem bija Staļina mūmijas izvākšana no Mauzoleja un apglabāšana pie Kremļa sienas 8 gadus pēc viņa nāves. Bet vēl pēc 10 gadiem tikai viņam tika uzsliets piemineklis. To izskaidroja ar vēlmi nedaudz izpatikt Ķīnai, kur joprojām tajā laikā Staļina kults bija visai izteikts.

Jāsaka, ka laiks, kad tika izvāktas Staļina mirstīgās atliekas no Mauzoleja, tika piemeklēts "veiksmīgi" un, ja pat tas notika nejauši, sanāca noteikti visai ironiski - tādējādi atzīmējot Rietumu pasaulē populāro Helovīnu svētkus.