Pastāsti par vietu
lv

Ļeņins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.04.1870
Miršanas datums:
21.01.1924
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Влади́мир Ильи́ч Улья́нов
Papildu vārdi:
Ленин, Vladimirs Uļjanovs
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Komunists, Sabiedrisks darbinieks, Valdnieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 krievs
Kapa vieta:
Ļeņina Mauzolejs
Kapsēta:
Ļeņina Mauzolejs

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins  bija Krievijas revolucionārs, terorists, daudzkārt krimināli sodīts boļševiku partijas līderis, sarkanā terora pamatlicējs, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem. Šobrīd pasaulē tiek vērtēts arī kā viens no noziedzīgākajiem valstu līderiem.

Dzimis Krievijas vidienes provinces pilsētā — Simbirskā (mūsdienu Uļjanovskā) — skolu inspektora, personālmuižnieka, ģimenē.

(Part 1) Lenin: Revolutionary - Documentary

1887. gadā Uļjanovu izslēdza no Kazaņas universitātes radikālo uzskatu dēļ. Tajā pašā gadā viņa brāli Aleksandru Uļjanovu sodīja ar nāvi par atentātu pret caru Aleksandru III.

Uļjanovs turpināja mācības pašmācības ceļā un 1881. gadā ieguva jurista licenci.

Strādājot kā jurists Sanktpēterburgā, viņš iepazinās ar Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbiem. Tā kā marksisms bija Krievijā aizliegts, drīz vien Ļeņinu apcietināja un ieslodzīja cietumā uz gadu, bet pēc tam izsūtīja uz Sibīriju.

1898. gada jūlijā Sibīrijā Ļeņins apprecēja revolucionāri Nadeždu Krupskaju.

1899. gadā tika publicēts viņa darbs "Kapitālisma attīstība Krievijā".

1900. gadā Ļeņinam tika ļauts atgriezties no Sibīrijas. Tūlīt pēc tam Ļeņins izceļoja uz Eiropu, kur viņš sāka organizēt marksistu laikraksta Iskra izdošanu un kļuva par vienu no vadošajiem Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedriem.

1903. gadā pēc Ļeņina disputa ar citu ievērojamu KSDSP biedru Jūliju Martovu, partija sašķēlās divās frakcijās — radikālajā (boļševikos (lieliniekos)) un mērenajā (meņševikos (maziniekos)).

1907. gadā Ļeņins pārcēlās uz Somiju, jo politiskais režīms Somijas lielkņazistē bija liberālāks nekā pārējā Krievijā. Ļeņins ceļoja arī pa Eiropu, apmeklējot daudzus sociālistu pasākumus, dažādos laika periodos uzturoties Londonā, Parīzē un 1. Pasaules kara laikā Ženēvā. Sākoties karam, pamazām sabruka Otrā internacionāle, jo daudzas Eiropas sociālistu partijas atbalstīja savu valstu valdības kara jautājumā. Ļeņina boļševiki bija viena no nedaudzajām grupām, kas stingri uzstājās no šķiriskajām, nevis nacionālajām pozīcijām.

Pēc cara Nikolaja II gāšanas Februāra revolūcijā Ļeņins atgriezās no Ženēvas Krievijā. Vēsturnieki uzskata par ļoti ticamu, ka šo Ļeņina soli finansiāli atbalstīja Vācijas valdība, lai novājinātu savu pretinieku — Krieviju. Viņš kļuva par boļševiku līderi un publicēja savas "Aprīļa tēzes", kurās runā par Kerenska pagaidu valdības kļūdām un izvirza mērķi gāzt šo valdību un nodibināt proletariāta diktatūru.

Faktiski, kopš 1905. gada revolūcijas Ļeņins izvirzīja ideju par terorismu, kā vienu no galvenajām cīņas metodēm par varu. Viņš ir arī kara komunisma ideoloģijas autors, veicot plašas cilvēku iznīcināšanas akcijas ar mērķi plašas masas pakļaut, viešot tām bailes no nepakļaušanās jaunajai varai. Tieši Ļeņins pamatoja tēzi par badu kā vienu no cīņas metodēm - jo pusiznīcināta zemnieku saime, maizes meklējumos došoties uz pilsētu, tādējādi papildinot proletariāta rindas cīņā pret nīstamajiem kapitālistiem.

Pēc Ļeņina un Sverdlova norādījumiem 1918.gada 17.jūlijā tika noslepkavots Imperators Nikolajs II un visa viņa ģimene. 

Tieši Ļeņins uzsāka nesaudzīgu cīņu pret Pareizticīgo baznīcu un organizēja tās izlaupīšanu. Pēc Ļeņina programmas no Krievijas emigrēja liela daļa krievu inteliģences. Šis apstāklis gan, kā vēlāk izrādījās, paglāba viņus no represijām un drošas nāves padomju nāves nometnēs vai pēc "troikas" spriedumiem.

1917. gada jūlijā Ļeņinu apsūdzēja sadarbībā ar vāciešiem un viņš bija spiests slēpties Somijā. Kā liecina atvišķi vēstures avoti - faktiskais Krievijas sagraušnas iniciators un autors bija plaša mēroga avantūrists Aleksandrs Parvuss, kurš meklēja kādu, kurš viņa idejas spētu īstenot. Šodien vairs nav noslēpums, ka Ļeņina domubiedri bija personas ar kriminālu pagātni ( Trockis, Džeržinskis, Krupskaja, Sverdlovs, Zinovjevs u.c.).

Juku laiki, kurus pastiprināja 19./20. gs. notikumi, atļāva kriminālnoziegumus pret turīgākiem, valsts pārvaldē strādājošiem, garīdzniecības pārstāvjiem pasniegt kā škiru cīņu gaišās nākotnes vārdā. 

1917. gada oktobrī boļševiki ar Ļeņinu un Trocki priekšgalā veica bruņotu valsts apvērsumu un pārņēma varu Krievijā.

1917. gada 8. novembrī Ļeņins kļuva par Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju (premjerministru).

1918. gada 3. martā tika noslēgts separāts Brestļitovskas miera līgums starp Krieviju un Vāciju. Krievija izstājas no 1. pasaules kara, tomēr zaudēja teritorijas, kuras bija iekarojusi un anektējusi pēdējos 2 gadsimtos pirms revolūcijas (mūsdienu Baltijas valstis, Baltkrieviju, Ukrainu).

Ļeņina vadībā boļševiki padzina demokrātiski ievēlēto Satversmes sapulci, kurā boļševiki bija mazākumā, un aizliedza citas politiskās partijas.

1918. gada 30. augustā esere Fanija Kaplāne veica atentātu pret Ļeņinu, ievainojot to.

Krievijas Pilsoņu kara laikā Ļeņins ieviesa kara komunismu. Pēc kara beigām, mēģinot glābt ekonomiku, tika ieviesta jaunā ekonomiskā politika (NEPS), kas atļāva ierobežotu privātu uzņēmējdarbību.

Saasinoties veselības problēmām, 1922. gada maijā Ļeņins tika paralizēts. Pēc smadzeņu triekas 1923. gada martā viņš zaudēja jebkādas kustības un runas spējas.

Ļeņina ceturtā trieka 1924. gada 21. janvārī bija nāvējoša. Kā citi viņa nāves iemesli ir minēti noindēšana vai sifilisa komplikācijas.

Ļeņins pēc savas nāves tika iebalzamēts un viņa mūmiju ievietoja mauzolejā Maskavas centrālajā laukumā (Sarkanajā laukumā). Ļeņina mauzolejs kļuva par PSRS centrālo tribīni, no kuras svētkos un citos svinīgos gadījumos valsts amatpersonas sveica iedzīvotājus.

Pēc 1991. gada ar dažādu intensitāti noritējušas diskusijas par iespēju Ļeņina ķermeni apbedīt.

Tūlīt pēc Ļeņina nāves izveidojās Ļeņina personības kults. Daudzas pilsētas, rūpnīcas utt. tika nosauktas Ļeņina vārdā. PSRS laikā gandrīz katrā kaut cik ievērojamā pilsētā centrālā iela bija nosaukta Ļeņina vārdā, bet pilsētas centrā bija Ļeņina piemineklis.

Galvenās Ļeņina idejas

  • Komunistiskajai partijai nav jāgaida Marksa paredzējumu piepildīšanās, bet aktīvi jādarbojas kapitālisma iznīcināšanā. Partijai jābūt disciplinētai un stingri vadāmai.
  • Kapitālisms ir iegājis savā pēdējā stadijā — imperiālismā. Tā kā imperiālistiskās varas jau ir sadalījušas pasauli, kari ir neizbēgami, kamēr eksistē kapitālisms.
  • Revolūcija nenotiks visā pasaulē vienlaicīgi, bet gan imperiālisma visvājākajā posmā (Krievijā). Pēc tam darbaļaužu vara palīdzēs citu valstu strādniekiem atbrīvoties no kapitālisma.
  • Pēc kapitālisma nav iespējama tūlītēja pāreja uz komunismu, būs pārejas posms — sociālisms.
  • Nav tādas vispārcilvēciskās morāles, morāle vienmēr ir šķiriska.
  • Taktikā varas sagrābšanai visbūtiskākais ir sagrābt sakaru infrastruktūru — pastu, telegrāfu, tiltus.

Avoti: wikipedia.org, nekropole.info

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Илья УльяновИлья УльяновTēvs31.07.183124.01.1886
        2Marija Alexandrowna UljanowaMarija Alexandrowna UljanowaMāte06.03.183525.07.1916
        3Alexander Iljitsch UljanowAlexander Iljitsch UljanowBrālis12.04.186620.05.1887
        4Дмитрий  УльяновДмитрий УльяновBrālis16.08.187416.07.1943
        5Анна  Елизарова-УльяноваАнна Елизарова-УльяноваMāsa26.08.186419.10.1935
        6Ольга  УльяноваОльга УльяноваMāsa16.11.187120.05.1891
        7Marija  UļjanovaMarija UļjanovaMāsa18.02.187812.06.1937
        8Nedežda KrupskajaNedežda KrupskajaSieva26.02.186927.02.1939
        9Lyubov  BlankLyubov BlankTante20.08.183200.00.1895
        10Ольга  УльяноваОльга УльяноваBrāļa/māsas meita04.03.192225.03.2011
        11
        Konstantin KrupskiSievas/vīra tēvs00.00.183700.00.1897
        12
        Elizaveta TistrovaSievas/vīra māte00.00.183600.00.1915
        13Марк  ЕлизаровМарк ЕлизаровSvainis22.03.186310.03.1919
        14Inessa ArmandInessa ArmandPartneris, Draugs26.04.187424.09.1920
        15Rihards   fon VeiczekersRihards fon VeiczekersAttāls radinieks15.04.192031.01.2015
        16Ольга УльяноваОльга УльяноваAttāls radinieks04.03.192225.03.2011
        17Klāra CetkinaKlāra CetkinaDraugs05.07.185720.06.1933
        18Aleksandrs ParvusAleksandrs ParvusDraugs27.08.186912.12.1924
        19Евгения  ШухтЕвгения ШухтDraugs
        20Аполлинария ЯкубоваАполлинария ЯкубоваDraugs
        21Nikolai BaumanNikolai BaumanDraugs, Domu biedrs29.05.187331.10.1905
        22КамоКамоDraugs, Domu biedrs27.05.188214.07.1922
        23Remī ŽuljēnsRemī ŽuljēnsDarba biedrs17.04.193021.01.2021
        24Josifs StaļinsJosifs StaļinsDarba biedrs18.12.187805.03.1953
        25Avel EnukidzeAvel EnukidzeDarba biedrs19.05.187730.10.1937
        26Georgi  PjatakowGeorgi PjatakowDarba biedrs, Domu biedrs06.08.189030.01.1937
        27Елена  РозмировичЕлена РозмировичDarba biedrs, Domu biedrs10.03.188630.08.1953
        28Aleksiej  BadajewAleksiej BadajewDarba biedrs, Domu biedrs16.11.188303.11.1951
        29Felikss DzeržinskisFelikss DzeržinskisDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs11.09.187720.07.1926
        30Varvara JakovlevaVarvara JakovlevaDarba biedrs00.00.188511.09.1941
        31Vilhelms PīksVilhelms PīksDarba biedrs, Domu biedrs03.01.187607.09.1960
        32Aleksandr ShljapnikovAleksandr ShljapnikovDarba biedrs, Domu biedrs00.00.188502.09.1937
        33Ivars SmilgaIvars SmilgaDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs02.12.189226.02.1938
        34Ļevs TrockisĻevs TrockisDarba biedrs26.10.187921.08.1940
        35Фёдор  КеренскийФёдор КеренскийKaimiņš14.02.183800.12.1910
        36Александр КеренскийАлександр КеренскийKaimiņš, Pretinieks04.05.188111.06.1970
        37Maria  AndreyevaMaria AndreyevaPaziņa04.07.186808.12.1953
        38Пётр КрасиковПётр КрасиковPaziņa, Domu biedrs17.10.187020.08.1939
        39Wera Iwanowna SassulitschWera Iwanowna SassulitschPaziņa08.08.184908.05.1919
        40Ādolfs JoffeĀdolfs JoffePaziņa, Darba ņēmējs, Domu biedrs22.10.188317.11.1927
        41Jan GamarnikJan GamarnikPaziņa02.06.189431.05.1937
        42Moisejs UrickisMoisejs UrickisPaziņa, Domu biedrs14.01.187330.08.1918
        43Nestors MahnoNestors MahnoPaziņa07.11.188806.07.1934
        44Arturs SproģisArturs SproģisPaziņa, Darba ņēmējs06.03.190402.10.1980
        45Bertrans RaselsBertrans RaselsPaziņa18.05.187202.02.1970
        46Allen DullesAllen DullesPaziņa07.04.189329.01.1969
        47Михаил  АвербахМихаил АвербахPaziņa, Darba ņēmējs17.05.187229.07.1944
        48Laura LafargueLaura LafarguePaziņa26.09.184526.11.1911
        49Pinchas RuthenbergPinchas RuthenbergPaziņa05.02.187803.01.1942
        50Семен НахимсонСемен НахимсонPaziņa, Domu biedrs25.11.188506.07.1918
        51Leonid  KrassinLeonid KrassinPaziņa, Domu biedrs15.07.187024.11.1926
        52Baroness Sophie BuxhoevedenBaroness Sophie BuxhoevedenPaziņa06.09.188326.11.1956
        53Sergejs AllilujevsSergejs AllilujevsPaziņa, Domu biedrs07.10.186627.07.1945
        54Григорий СокольниковГригорий СокольниковPaziņa15.08.188821.05.1939
        55Ivars   SmilgaIvars SmilgaPaziņa02.12.189210.01.1937
        56Moura  BudbergMoura BudbergPaziņa00.00.189200.00.1974
        57Herberts VelssHerberts VelssPaziņa21.09.186613.08.1946
        58
        Eduards SmilgaPaziņa07.09.189700.00.1995
        59Mihails KedrovsMihails KedrovsPaziņa, Domu biedrs12.02.187828.10.1941
        60Pjotrs OcupsPjotrs OcupsPaziņa21.07.188323.01.1963
        61Victor AdlerVictor AdlerPaziņa, Domu biedrs24.06.185211.11.1918
        62Natalia  BrasovaNatalia BrasovaPaziņa09.07.188026.01.1952
        63Ernsts ŪdrisErnsts ŪdrisPaziņa20.06.189405.07.1967
        64David Lipec-PetrovskijDavid Lipec-PetrovskijPaziņa00.00.188610.09.1937
        65Armands HammersArmands HammersPaziņa21.05.189810.12.1990
        66Михаил Бонч-БруевичМихаил Бонч-БруевичPaziņa24.02.187003.08.1956
        67Kārlis BeggeKārlis BeggePaziņa09.11.188410.01.1938
        68Andreu  Nin PérezAndreu Nin PérezPaziņa04.02.189222.06.1937
        69Нестор ЛакобаНестор ЛакобаPaziņa, Darba ņēmējs, Domu biedrs01.05.189328.12.1936
        70Pjotrs StruvePjotrs StruvePaziņa07.02.187026.02.1944
        71Aleksandra KollontajaAleksandra KollontajaPaziņa, Domu biedrs31.03.187227.03.1952
        72Vladimirs  MincsVladimirs MincsPaziņa16.09.187200.02.1945
        73Vladislavs  DzeržinskisVladislavs DzeržinskisPaziņa01.03.188120.03.1942
        74Rosalija  SalkindRosalija SalkindPaziņa, Domu biedrs01.04.187621.01.1947
        75
        Жан КремеPaziņa, Domu biedrs00.00.1892
        76
        Pēteris PakalnsPaziņa, Padotais00.00.188621.06.1937
        77Mihail MetallikovMihail MetallikovPaziņa00.00.189631.03.1939
        78Nadezhda AlliluyevaNadezhda AlliluyevaDarba devējs22.09.190109.11.1932
        79Пётр ФедотовПётр ФедотовDarba ņēmējs, Partiju biedrs00.00.188700.00.1965
        80Jānis LaubeJānis LaubeDarba ņēmējs17.10.188901.11.1938
        81Юлия  ШухтЮлия ШухтDarba ņēmējs00.00.189600.00.1980
        82Johans Ādams VeishauptsJohans Ādams VeishauptsSkolotājs05.02.174818.11.1830
        83Ernsts MahsErnsts MahsSkolotājs18.02.183819.02.1916
        84Pēteris StučkaPēteris StučkaPartiju biedrs26.07.186525.01.1932
        85
        Jānis Bērziņš ZiemelisPartiju biedrs29.09.188129.08.1938
        86Aleksej SteckijAleksej SteckijPartiju biedrs, Domu biedrs15.01.189601.08.1938
        87Андрей АндреевАндрей АндреевPartiju biedrs30.10.189505.12.1971
        88Степан КиселёвСтепан КиселёвDomu biedrs10.01.193818.07.2002
        89Павел  ШтернбергПавел ШтернбергDomu biedrs00.00.186501.02.1920
        90Maksims ĻitvinovsMaksims ĻitvinovsDomu biedrs17.07.187631.12.1951
        91Arvīds PelšeArvīds PelšeDomu biedrs07.02.189929.05.1983
        92Пётр  МасловПётр МасловDomu biedrs27.07.186704.06.1946
        93Иван  КсенофонтовИван КсенофонтовDomu biedrs28.08.188423.03.1926
        94Lev KamenevLev KamenevDomu biedrs18.07.188325.08.1936
        95Mieczysław KozłowskiMieczysław KozłowskiDomu biedrs13.01.187603.03.1927
        96Grigorij ZinovevGrigorij ZinovevDomu biedrs23.09.188325.08.1936
        97Николай СагредоНиколай СагредоDomu biedrs18.02.188100.00.1923
        98Иван БабушкинИван БабушкинDomu biedrs15.01.187318.01.1906
        99Roza LuksemburgaRoza LuksemburgaDomu biedrs05.03.187115.01.1919
        100Aleksejs RikovsAleksejs RikovsDomu biedrs25.02.188115.03.1938
        101Andrejs VišinskisAndrejs VišinskisPretinieks10.12.188322.11.1954
        102Vladislavs SikorskisVladislavs SikorskisPretinieks20.05.188104.07.1943
        103Leonid SerebrjakovLeonid SerebrjakovPretinieks11.06.188801.02.1937
        104Wladimir BurzewWladimir BurzewPretinieks17.11.186221.08.1942
        105Георгий  ПлехановГеоргий ПлехановPretinieks11.12.185630.05.1918

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        14.09.1917 | Krievija tiek pasludināta par republiku

        Pievieno atmiņas

        07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā

        Pievieno atmiņas

        08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju

        Pievieno atmiņas

        10.11.1917 | Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"

        Об уничтожении сословий и гражданских чинов

        Pievieno atmiņas

        06.12.1917 | Somija pasludina neatkarību no Krievijas

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Čekistu diena

        Pievieno atmiņas

        18.01.1918 | Krievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbību

        Pievieno atmiņas

        27.01.1918 | Красный и кровавый террор большевиков в Евпатории

        Pievieno atmiņas

        23.02.1918 | 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena"

        Pievieno atmiņas

        03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums

        Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā un Polijā. Jau 1918. gada 5. decembrī, Padomju Krievija vienpusēji šo līgumu lauza, un iebruka Latvijā kā arī citās no Krievijas neatkarību atguvušajās valstīs, jo arī Vācijā sākās revolūcija. Tādējādi, nereti krievu presē minētās ziņas, ka "Ļeņins deva latviešiem brīvību apmaiņā pret atbalstu boļševiku režīmam" ir divkārši nepatiess mīts: tautu pašnoteikšanās tiesības līgumā pieprasīja Vācija un citas Rietumu valstis, nevis krievu boļševiki, kā arī tieši Krievija Ļeņina vadībā vienpusēji lauza līgumu un tās Sarkanā Armija iebruka Latvijā, lai to ar marionešu (Stučkas) valdības palīdzību atkārtoti okupētu. Latviešu strēlnieki, kuri cīnījās boļševiku pusē, visbiežāk bija vienkārši apmānīti un neredzēja citu veidu, kā atgriezties dzimtajās vietās, kā Krievijas sarkanarmijas sastāvā. Tas bija iemesls samērā īsajai Stučkas valdības darbībai Latvijā un masveida latviešu (ieskaitot pat komandierus) dezertēšanai no Sarkanās armijas.

        Pievieno atmiņas

        08.03.1918 | Soļi Baltijas zemju neatkarības atjaunošanā no Krievijas. Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Pievieno atmiņas

        15.05.1918 | Beidzās "Pilsoņu karš" Somijā

        Pievieno atmiņas

        26.05.1918 | Gruzija pasludina neatkarību

        Gruzija pasludināja neatkarību no cariskās Krievijas. Taču 3 gadu laikā to iekaroja un okupēja Padomju Krievijas karaspēks un inkorporēja savā (formāli- PSRS) sastāvā.

        Pievieno atmiņas

        17.07.1918 | Ipatjeva namā boļševiki noslepkavo Krievijas cara Nikolaja II ģimeni

        Pievieno atmiņas

        30.08.1918 | Fanija Kaplane izdara atentātu pret Ļeņinu

        Ukraiņu ebrejiete Feiga Roitblate vairāk ir pazīstama ar savu pseidonīmu Fanija Kaplāne 1918.gada 30.augustā pēc kārtējā mītiņa kādā rūpnīcā veic atentātu pret Ļeņinu.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Boļševiki uzsāk Sarkano teroru

        Pievieno atmiņas

        05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija

        Pievieno atmiņas

        14.12.1918 | S. Petļuras vadītie spēki ieņem Kijevu un izveido Ukrainā "Direktoriju"

        Pievieno atmiņas

        16.12.1918 | Hibrīdkari. Ar Maskavas lielinieku atbalstu tiek proklamēta Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu.

        Pievieno atmiņas

        28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs

        Pievieno atmiņas

        30.01.1919 | "VĀK lēmums par cara ģimenes locekļu likvidāciju"

        Pievieno atmiņas

        14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš

        Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot pēc Brestļitovskas miera līgumu. Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.

        Pievieno atmiņas

        06.03.1919 | Podczas kongresu w Moskwie utworzono Komintern.

        Międzynarodówka Komunistyczna (zwana także III Międzynarodówką), w skrócie Komintern (od ros. Коммунистический интернационал, Kommunisticzeskij internacyonał) – międzynarodowa organizacja, która powstała z inicjatywy Lenina w Moskwie, w dniach 2–6 marca 1919. Została ona założona przez 19 partii komunistycznych, a wśród nich także Komunistyczną Partię Polski.

        Pievieno atmiņas

        16.04.1919 | Poļu atbrīvošanās karš. Poļi sāk Viļņas atbrīvošanas operāciju no Krievijas komunistu spēkiem

        Pievieno atmiņas

        03.05.1919 | Beidzas Bavārijas Mīlas revolūcija. Bavārijas padomju republika

        Pievieno atmiņas

        10.05.1919 | Maskavā notiek pirmā "Sestdienas talka"

        Pievieno atmiņas

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        26.12.1919 | Krievijas Tautas komisāru padome pieņem dekrētu par analfabētisma likvidāciju Krievijā

        Pievieno atmiņas

        30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers

        Pievieno atmiņas

        02.02.1920 | Tartu miera līgums. Tiek noslēgts miera līgums starp Igauniju un Krieviju

        Pievieno atmiņas

        09.05.1920 | Manifestācija Kijivā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēka

        Pievieno atmiņas

        11.08.1920 | Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        06.10.1920 | В Кремле встретились английский писатель-фантаст Герберт Уэллс и Владимир Ленин

        Pievieno atmiņas

        26.01.1921 | Pēc Antantes lielvalstu 1921.gada 26. janvāra lēmuma sākās vispārēja Latvijas de iure atzīšana

        Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas Republikas de iure atzīšanas process sākās pēc Baltās kustības sagrāves Krievijas Pilsoņu karā un Antantes Augstākās padomes vienbalsīga lēmuma Parīzē 1921. gada 26. janvārī atzīt Latviju un Igauniju par starptautisko tiesību subjektiem.

        Pievieno atmiņas

        31.01.1921 | Zemnieku sacelšanās pret padomju varu Sibīrijā

        Pievieno atmiņas

        11.02.1921 | Krievijas Sarkanā Armija iebrūk Gruzijā

        Pievieno atmiņas

        25.02.1921 | Krievijas Sarkanā armija okupē Gruziju

        Pievieno atmiņas

        18.03.1921 | Rīgas miera līgums

        Pievieno atmiņas

        18.04.1921 | Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē

        Pievieno atmiņas

        02.08.1921 | Голод в Поволжье

        Pievieno atmiņas

        10.08.1921 | Communist acts of genocide: Killing 2 million Tatars in 1921–22 famine in Tatarstan

        Pievieno atmiņas

        03.04.1922 | Staļins par VK(b)P CK ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus

        Pievieno atmiņas

        31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja

        Pievieno atmiņas

        26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt

        Pievieno atmiņas

        08.12.2013 | Kijevā nogāzts Ļeņina piemineklis

        Eiromaidana gaitā tika nogāzts Ļenineklis. Komunisti sola pieminekli atjaunot. Gada laikā, līdz 6/12/2014, Ukrainā tika nogāzti kopā 504 Ļeņina pieminekļi, bet 1700 vēl nenojaukti

        Pievieno atmiņas

        Birkas