Pastāsti par vietu
lv

Felikss Dzeržinskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.09.1877
Miršanas datums:
20.07.1926
Papildu vārdi:
Felix Dserschinski, Felix Dzerzhinsky, Феликс Дзержинский, Желе́зный Фе́ликс, ФД, Я́цек, Я́куб, Переплётчик, Фра́нек, Астроно́м, Ю́зеф, Дома́нский; Fēlikss Dzeržinski
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Komunists, Terorists, Valsts un komunistu partijas darbinieks
Tautība:
 polis, ebrejs
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Felikss Dzeržinskis (poļu: Feliks Dzierżyński, krievu: Феликс Эдмундович Дзержинский, saukts arī Dzelzs Felikss (Желе́зный Фе́ликс); dzimis 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā], miris 1926. gada 20. jūlijā) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs. Padomju drošības dienesta - Viskrievijas Ārkārtējās komitejas, sauktas čeka, dibinātājs un pirmais vadītājs.

Dzimis mūsdienu Baltkrievijā, poļu šļahtiču ģimenē. Tēvs Edmunds Rufins Dzeržinskis - ģimnāzijas skoltājs, mira 1882. gadā. No 1887. līdz 1895. gadam Felikss mācījās Viļņā, krievu ģimnāzijā. Tajā laikā vecākājās klasēs zinības ieguva nākamais Dzeržinska pretinieks, Polijas valsts galva - Juzefs Pilsudskis. Divus mēnešus pirms ģimnāzijas beigšanas Dzeržinskis no tās tika izslēgts par revolucionāru darbību.

Dzeržinskis kļuva par vienu no 1893. gadā dibinātās Polijas un Lietuvas karalistes Sociāldemokrātijas līderiem. Citi šīs partijas ievērojami darbinieki bija Roza Luksemburga, Leo Jogihess un Kārlis Radeks. Līdz Oktobra revolūcijas uzvarai lielu daļu mūža pavadīja dažādos cietumos, vairākkārt izbēdzis. 1897. gadā arestēts un ieslodzīts Kauņā, 1900. gadā - Varšavā un Sedlcē. 1898., 1900. un 1909. gadā izsūtīts uz Sibīriju, no kuras visas reizes izbēdzis. No 1910. līdz 1912. gadam dzīvoja Krakovā, kur apprecējās. 1912. gadā slepeni ieradās Varšavā, tika arestēts. Ieslodzīts vispirms Orlā, vēlāk Butirku cietumā Maskavā. Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

1917. gada augustā Dzeržinskis tika ievēlēts KSDS(b)P Centrālajā komitejā. Aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijas plānošanā un realizēšanā. 1917. gada 20. decembrī Tautas Komisāru padome nodibināja Viskrievijas Ārkārtējo komisiju cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu, biežāk pazīstamu kā čeka, un Dzeržinskis kļuva par tās vadītāju. Pilsoņu kara gados čeka izvērsa sarkano teroru pret faktiskiem, iespējamiem vai iedomātiem režīma pretiniekiem. Plaši tika praktizētas masveida nošaušanas bez tiesas, ķīlnieku ņemšana, publiski nāvessodi un citas darbības pretinieku un mierīgo iedzīvotāju iebaidīšanai.

Miris 1926. gada 20. jūlijā ar infarktu pēc divu stundu runas CK pret t.s. "Apvienoto opozīciju" Trocka, Zinovjeva un Kameņeva personās.

Pēc Dzeržinska nāves viņa vārdā tika nosauktas pilsētas, ielas, uzcelti pieminekļi. Dzeržinska vārdā tika nosaukta savulaik pazīstamā padomju fotoaparātu FED marka. PSRS laikā Rīgā darbojās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Dzeržinska kultūras nams (Baznīcas iela 12a, tagad tur atrodas Rīgas 2. Septītās dienas adventistu draudze). Pēc Augusta puča sakāves PSRS viens no simboliskiem pārmaiņu simboliem bija Feliksa Dzeržinska pieminekļa demontāža pie KGB nama Lubjankas laukumā Maskavā.

Avoti: wikipedia.org

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Warschau, X. Pavillon der ZitadelleWarschau, X. Pavillon der Zitadellede, pl, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Edmund DzierżyńskiEdmund DzierżyńskiTēvs27.05.183800.00.1882
        2
        Елена ДзержинскаяMāte
        3Vladislavs  DzeržinskisVladislavs DzeržinskisBrālis01.03.188120.03.1942
        4
        Ванда ЙозефовичMāsa
        5
        Альдона ЙозефовичMāsa
        6Zofia DzierżynskaZofia DzierżynskaSieva04.12.188227.02.1968
        7Roman PillarRoman PillarAttāls radinieks00.00.189402.09.1937
        8Fjodor SergejewFjodor SergejewDraugs19.03.188324.07.1921
        9Jakow  BljumkinJakow BljumkinDraugs, Darba biedrs08.10.190003.11.1929
        10Степан КиселёвСтепан КиселёвDraugs10.01.193818.07.2002
        11Пётр ФедотовПётр ФедотовDarba biedrs00.00.188700.00.1965
        12Georgiy  AtarbekovGeorgiy AtarbekovDarba biedrs15.12.189222.03.1925
        13Avel EnukidzeAvel EnukidzeDarba biedrs19.05.187730.10.1937
        14ĻeņinsĻeņinsDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs22.04.187021.01.1924
        15Wacław MężyńskiWacław MężyńskiDarba biedrs, Domu biedrs, Pēctecis31.08.187410.05.1934
        16Varvara JakovlevaVarvara JakovlevaDarba biedrs00.00.188511.09.1941
        17Клавдия  СвердловаКлавдия СвердловаDarba biedrs10.03.187623.03.1960
        18Степан  СаенкоСтепан СаенкоDarba biedrs02.08.188617.08.1973
        19Mārtiņš LācisMārtiņš LācisDarba biedrs, Domu biedrs16.12.188820.03.1938
        20Aleksandrs EiduksAleksandrs EiduksDarba biedrs00.00.188628.08.1938
        21Jēkabs PeterssJēkabs PeterssDarba biedrs03.12.188625.04.1938
        22Moisejs UrickisMoisejs UrickisDarba biedrs, Domu biedrs14.01.187330.08.1918
        23Максим  ПешковМаксим ПешковPaziņa21.07.189711.05.1943
        24Екатерина ГорбманЕкатерина ГорбманPaziņa00.00.188700.00.1959
        25Михаил Бонч-БруевичМихаил Бонч-БруевичPaziņa24.02.187003.08.1956
        26Aleksejs  ZamkovsAleksejs ZamkovsPaziņa09.03.188325.10.1942
        27Eduards BērziņšEduards BērziņšPaziņa, Darba ņēmējs, Padotais07.02.189401.08.1938
        28Moura  BudbergMoura BudbergPaziņa00.00.189200.00.1974
        29Aleksander LednickiAleksander LednickiPaziņa14.07.186611.08.1934
        30David Lipec-PetrovskijDavid Lipec-PetrovskijPaziņa00.00.188610.09.1937
        31Ivans JusisIvans JusisDarba ņēmējs00.00.189104.02.1931
        32Stanislav RedensStanislav RedensDarba ņēmējs17.05.189212.02.1940
        33Jānis LaubeJānis LaubeDarba ņēmējs17.10.188901.11.1938
        34Nikolajs VlasiksNikolajs VlasiksDarba ņēmējs22.05.189618.06.1967
        35МуркаМуркаDarba ņēmējs00.00.1897
        36Jānis BuiķisJānis BuiķisDarba ņēmējs08.02.189520.04.1972
        37Mihail MoskvinMihail MoskvinDarba ņēmējs01.04.188302.02.1940
        38Jefims JevdokimovsJefims JevdokimovsDarba ņēmējs08.01.189102.02.1940
        39Jozefs PilsudskisJozefs PilsudskisStudiju biedrs05.12.186712.05.1935
        40Виссарион ЛоминадзеВиссарион ЛоминадзеPartiju biedrs06.06.189700.01.1935
        41Павел  ШтернбергПавел ШтернбергDomu biedrs00.00.186501.02.1920
        42Иван  КсенофонтовИван КсенофонтовDomu biedrs28.08.188423.03.1926
        43Mieczysław KozłowskiMieczysław KozłowskiDomu biedrs13.01.187603.03.1927
        44Maksims ĻitvinovsMaksims ĻitvinovsDomu biedrs17.07.187631.12.1951
        45Jukums VācietisJukums VācietisDomu biedrs23.11.187328.07.1938
        46Sergejs SircovsSergejs SircovsDomu biedrs17.07.189310.09.1937
        47Nikolajs BerdjajevsNikolajs BerdjajevsPretinieks18.03.187424.03.1948
        48Victor SergeVictor SergePretinieks30.12.189017.11.1947

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        20.12.1917 | Čekistu diena

        Pievieno atmiņas

        27.01.1918 | Красный и кровавый террор большевиков в Евпатории

        Pievieno atmiņas

        05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru

        Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.

        Pievieno atmiņas

        03.04.1922 | Staļins par VK(b)P CK ģenerālsekretāru

        Pievieno atmiņas

        18.04.1923 | Создано спортивное общество «Динамо»

        Pievieno atmiņas

        27.01.1924 | Ļeņina bēres

        Pievieno atmiņas

        01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова

        Pievieno atmiņas

        Birkas