Maksims Ļitvinovs
Maksims Ļitvinovs
- Dzimšanas datums:
- 17.07.1876
- Miršanas datums:
- 31.12.1951
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Meirs-Henohs Vallahs
- Papildu vārdi:
- Maksimas Litvinovas, Maksim Litwinow, Максим Литвинов, псевдонимы: Папаша, Максимыч, Феликс и др., Maksims Ļitvinovs, Meiers Genohs Ballahs, , Меер-Генох Моисеевич Валлах (Балла
- Kategorijas:
- Diplomāts, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Revolucionārs, Valdības loceklis, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs
- Tautība:
- ebrejs
- Kapsēta:
- Maskavas Novodevičje (Новодевичье) kapsēta
Maksims Ļitvinovs (krievu: Максим Максимович Литвинов); dzimis kā Meirs-Henohs Vallahs (krievu: Меер-Генох Мовшевич Валлах) 1876. gada 17. jūlijā, miris 1951. gada 31. decembrī bija ebreju izcelsmes padomju politiķis.
Viens no boļševiku partijas dibinātājiem, PSRS diplomāts, Ārlietu Tautas komisārs (1930-1939).
Dzimis 1876. gadā Belostokā baņķiera ģimenē. 1898. gadā iestājās nelegālajā KSDSP, no 1900. gada KSDSP Kijevas komitejas loceklis.
1901. gadā viņu apcietināja, bet 1902. gadā Vallahs izbēga no cietuma un emigrēja uz Šveici, kur piedalījās avīzes "Iskra" veidošanā.
1903. gadā atgriezās Krievijā, bet pēc 1905.gada revolūcijas sakāves dzīvoja emigrācijā Parīzē un Londonā, kur nodarbojās ar naudas sagādi ieroču iepirkšanai, piedalījās Graftona avantūras organizēšanā.
1916. gadā apprecējās ar Aiviju Lovu (Ivy Lowe, 1889—1978), viņiem piedzima divi bērni - Mihails un Tatjana. Pēc Oktobra revolūcijas Vladimirs Ļeņins nozīmēja Ļitvinovu par padomju valdības pārstāvi Lielbritānijā.
1918. gadā Lielbritānijas valdība viņu arestēja un apmainīja pret Krievijā arestēto britu diplomātu Lokartu.
1920. gadā Ļitvinovs bija Krievijas pārstāvis Igaunijā.
1922. gadā viņš Maskavā vadīja atbruņošanās konferenci, uz kuru ielūdza Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību pārstāvjus.
1929. gadā viņš panāca t.s. Ļitvinova pakta noslēgšanu Maskavā, kurā Igaunija, Latvija, Polija, PSRS un Rumānija apņēmās atteikties no strīdu risināšanas ar spēka palīdzību.
1930. gadā Josifs Staļins viņu iecēla par PSRS Ārlietu Tautas komisāru.
1933. gadā Ļitvinovs panāca PSRS atzīšanu no ASV un PSRS uzņemšanu Tautu Savienībā. Maskējoties ar cīņu par mieru un kolektīvo drošību, Ļitvinovs vienlaikus ārvalstīs centās noslēpt Staļina organizētā Lielā terora apmērus un motīvus.
1939. gadā, PSRS tuvinoties Vācijai, Ļitvinovs gan savas ārpolitiskās orientācijas, gan etniskās izcelsmes dēļ tika nomainīts ar V.Molotovu.
No 1941. gada līdz 1943. gadam viņš bija PSRS sūtnis ASV un Kubā (1942-1943).
1946. gadā Ļitvinovu atvaļināja un viņš mira 1951. gada Maskavā. Viņa sievai Aivijai Ļitvinovai, kas visu mūžu saglabāja Lielbritānijas pilsonību, 1972. gadā atļāva atgriezties Anglijā. Viņa mazdēls Pāvels Ļitvinovs bija PSRS disidents, bet mazmeitas Marija Filimora un Vera Čalidze darbojās BBC raidstacijas krievu sekcijā.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Solomons Mihoelss | Draugs | |
| 2 |  | Anastas Mikojans | Darba biedrs | |
| 3 |  | Ņikita Hruščovs | Darba biedrs | |
| 4 |  | Ļevs Trockis | Darba biedrs, Domu biedrs | |
| 5 |  | Avel Enukidze | Darba biedrs | |
| 6 |  | Камо | Darba biedrs, Domu biedrs | |
| 7 |  | Georgijs Čičerins | Darba biedrs | |
| 8 |  | Roberts Lokarts | Paziņa | |
| 9 |  | Jakovs Etingers | Paziņa | |
| 10 |  | Vjačeslavs Molotovs | Darba devējs, Pretinieks | |
| 11 |  | Maksims Gorkijs | Darba devējs | |
| 12 |  | Dmitrij Florinskij | Darba ņēmējs | |
| 13 |  | Evgenij Gnedin | Darba ņēmējs | |
| 14 |  | Ļeņins | Domu biedrs | |
| 15 |  | Felikss Dzeržinskis | Domu biedrs | |
| 16 |  | Nedežda Krupskaja | Domu biedrs | |
| 17 |  | Aleksandra Kollontaja | Domu biedrs | |
| 18 |  | Josifs Staļins | Pretinieks | |
| 19 |  | Lavrentijs Berija | Pretinieks |
07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā
08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju
10.11.1917 | Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"
Об уничтожении сословий и гражданских чинов
09.02.1929 | Concluded Litvinow's pact
Litvinov's Pact was concluded on February 9, 1929 in Moscow. It is named after the best-known and most successful Soviet diplomat who organized the negotiations, Maxim Litvinov. It provided for renunciation of war among its signatories according to the principles of the Kellogg–Briand Pact. It was ratified by the government of Latvia on March 5, 1929, by Estonia on March 16, 1929, and the governments of Poland and Romania on March 30, 1929. It was registered in League of Nations Treaty Series on June 3, 1929. According to article 3, it became operative on March 16, 1929.