Solomons Mihoelss

Solomons Mihoelss bija Latvijā dzimis Padomju Savienības aktieris, režisors un politisks darbinieks.

1890.g. dzimis tobrīd Krievijas Impērijas okupētajā Daugavpilī turīgā ebreju ģimenē. Tur viņš ieguva izglītību ebreju reliģiskajā skolā.

No 1905. līdz 1908. gadam mācījās reālskolā, kura atradās Rīgā.

1911. gadā iestājās Kijevas Komercinstitūtā, bet vēlāk bija izslēgts no tā. Iemesls bija viņa dalība studentu nemieros.

No 1915. līdz 1918. gadam studēja Petrogradas universitātē.

Pēc Oktobra revolūcijas iestājās ebreju teātra studijā, kura atradās turpat Petrogradā.

1920. gadā kopā ar teātra studiju pārcēlās uz Maskavu.

1925. gadā studija tika pārveidota par Maskavas Valsts ebreju teātri.

No 1929. gada Mihoelss bija tā vadītājs. Piedalījies viesizrādēs daudzās valstīs ārpus PSRS. Ārpus teātra dzīves viņš bija aktiermākslas pasniedzējs (no 1941. gada profesors), kā arī aktieris kino.

Sākoties 2. Pasaules karam Maskavas Valsts ebreju teātris tika pārcelts uz Taškentu. Mihoelss vadīja ne tikai šo teātri jaunajā vietā, bet reizē piedalījās arī Uzbekijas PSR teātra dzīvē.

1942. gada februārī tika nodibināta Ebreju antifašistiskā komiteja. Tās mērķis bija piesaistīt un organizēt PSRS ebrejus cīņā pret nacismu. Mihoelss kļuva par šīs komitejas pirmo priekšsēdētāju.

1943. gadā kopā ar citiem komitejas dalībniekiem ieradās vairākās ārzemju valstīs, kur meklēja dažāda veida atbalstu no tur mītošajiem ebrejiem un šo valstu vadības.

1948. gada naktī no 12. uz 13. janvāri Mihoelss ar auto tika notriekts Minskā, kur atradās komandējumā. Sākotnēji tas tika pasniegts kā traģisks nelaimes gadījums, tomēr pēc Staļina nāves un daudzu drošības orgānu vadītāju arestiem atklājās, ka Mihoelss tika noslepkavots un to izdarīja PSRS drošības orgānu darbinieki. Kā liecināja apcietinātie bijušie čekas darbinieki, Mihoelsa jau nedzīvajam ķermenim čekisti ar kravas auto bija pārbraukuši pat vairākas reizes.

Pēc viņa nāves beidza pastāvēt gan Ebreju antifašistiskā komiteja, gan arī Ebreju Valsts teātris, jo sistēmiski tika likvidēti visi tās biedri. Vienlaikus ar Izraēlas valsts veidošanos PSRS sākās masveida represijas, faktiski otrs "holokausts" pret ebrejiem, atgriežoties pie PSRS 1930-tajos gados veikto genocīdu (etnocīdu) prakses- mērķtiecīgas šīs nekrievu tautas iznīcināšanas. Atbilstoši PSRS komunistu ierastajai praksei, represijas sākās ar attiecīgās nekrievu tautas intelektuāļu un mākslinieku fizisku iznīcināšanu, bet sabiedrībā mazāk pazīstamie tika atlaisti no darba un ārestēti vai deportēti uz Sibīriju vai krievu okupētajām citu maztautu teritorijām- Kazahiju, Komi, utt.

Komunistu represijas pret ebrejiem PSRS pieauga, vienlaikus nostiprinoties Izraēlai- piecdesmito gadu sākumā un tās pārtrauca tikai Staļina nāve. Pazīstamākās represiju epizodes bija ebreju "dzejnieku nakts", ebreju "Revolūcijas cīņas savienības" lieta, "Ārstu lieta" u.c. Masveida represijas pret ebrejiem noveda pie to masveida izceļošanas no PSRS.