Lavrentijs Canava

Lavrentijs Canava (uzvārds līdz 1938.gadam — Džandžgava (Džandžava) — padomju repesīvo iestāžu darbinieks, ģenerālleitnants, PSRS Valsts drošības ministra vietnieks 1951.—1952. gados, Baltkrievijas Iekšlietu tautas komisārs 1938.—1941.gados, BPSR valsts drošibas ministrs laikā no 1943. līdz 1951.g.

Lavrentija Berijas tuvs draugs. Viens no padomju represiju organizatoriem un īstenotājiem; bija viens no S. Mihoelsa noslepkavošanas grupas dalībniekiem. 

Noņemts no amatiem 1952. gada 15. februārī. Tas ietilpa pasākumos par pakāpenisku Berijas atstādināšanu no amatiem.

Pēc Staļina nāves 1953. gada 4.aprīlī tika arestēts, miris cietuma izmeklēšanas gaitā.

Būdami absolūti pārliecināti par savu nesodāmību un visatļautību Valsts drošības ministrijas darbinieki ir veikuši daudzas slepkavības. Viens no skaļākajiem un zināmākajiem gadījumiem - Mihoels slepkavība, kurš tika atvests uz Canavas vasarnīcu un tur nogalināts. 

Pats Canava ir devis par to gan liecības, gan rakstiski atskaitījies Lavrentijam Berijam :

Apmēram 10. vakarā Mihoels un Golubovs tika atgādāti uz vasarnīcas pagalmu (Canavam bija vasarnīca Minskas nomalē). Atvestie arestanti nekavējoties tika izsēdināti no kravas automašīnas un ar tās riteņiem sadragāti, pārbraucot pāri. 

Они немедленно с машины были сняты и раздавлены грузовой автомашиной.

Pusnaktī, tumsas aizsegā abi līķi tika izmesti kādā nomales ieliņā, kur tos nākamā rītā atrada iedzīvotāji un par atradumu ziņoja milicijai. 

Ir zināms, ka jau atrodoties ieslodzījumā Canava rakstīja Kl.Vorošilovam un mēģināja uzsākt "tirgošanos", mēģinot piedāvāt tikai viņam zināmas ziņas par ogļu un naftas atradnēm (!) apmaiņā pret brīvību.

Ja var ticēt ārstu slēdzienam, Canava mira Butirku cietumā no sirds nepietiekamības, kas esot bijusi viņa sena slimība. Iespējams, viņš tika cietumā nogalināts, jo lai gan komunisti savas pastrādātās slepkavības nereti turēja noslēpumā, ilgstošā Canavas darbība represīvās institūcijās varētu novest pie citiem uzvārdiem, kas nebūtu vēlams komunistu režīma jaunajiem vadoņiem. Ir dokumentāli pierādīts, ka arī lielākais "staļinisma pretinieks" -Ņ. Hruščovs ir bijis tiešs komunistisko noziegumu līdzdalībnieks un parakstījis dokumentus par tūkstošiem nevainīgu cilvēku npgalināšanu vai cita veida represijām.