Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru
Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.
1918.g. 5. septembrī tika pieņemts dekrēts par sarkano teroru. Saskaņā ar to bija paredzēts ierīkot koncentrācijas nometnes un nošaut visas personas, kurām ir kāds sakars ar baltgvardu organizācijām, sazvērestībām un dumpjiem.
Staļins uzskatīja, ka komunisma idejas vārdā ir attaisnojami jebkuri upuri.
Gāztais Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni tika nogalināti Jekaterinburgā.
Masu represijas bija sociāli ekonomisko pārkārtojumu obligāta sastāvdaļa. Uz labošanas un darba nometnēm nosūtīja milzīgu skaitu cilvēku.
Miljoni ieslodzīto kļuva par valsts vergiem, kurus izmantoja smagākajos un veselībai kaitīgākajos darbos.