Ivars Smilga

Ivars Smilga bija latviešu marksists un profesionālais revolucionārs. Viens no Somijas pilsoņu kara (Krievijas inspirētas marksistu grupas centieni sagrābt varu neatkarīgajā valstī un atgriezt Krievijas sastāvā) un Krievijas pilsoņu kara vadītājiem.

Pēc Pirmā pasaules kara komunistiskās partijas un valsts saimnieciskais darbinieks Padomju Krievijā un PSRS.

Dzimis 1892. gada 2. decembrī Alojas pagasta "Mežurgu" māju saimnieka Teņa Smilgas un viņa sievas Anetes Jūlijas (dzim. Lindes) ģimenē.

Bērnībā viņu iespaidojuši tēva uzskati un grieķu mitoloģijas stāsti.

 1905. gada revolūcijas laikā soda ekspedīcija 1906. gadā nošāva viņa tēvu, kas bija ievēlēts par pagasta rīcības komitejas priekšsēdi. Ivars Smilga tajā laikā mācījās Valmieras reālskolā un pēc tēva nāves 1907. gada janvārī iestājās LSDSP.

1910. gadā viņš sāka studijas Maskavas A. Šaņavska Tautas universitātes juridiskajā fakultātē, bet jau nākamajā gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu demonstrācijā.

1915. gadā Smilgu apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada martā viņš ieradās Petrogradā, kur viņu ievēlēja par Krievijas Sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas (KSDS(b)P) Centrālkomitejas locekli un aizsūtīja organizēt padomju darbu Somijā.

No 1917. gada vidus Smilga bija Somijas armijas, flotes un strādnieku izpildkomitejas priekšsēdētājs. 

Oktobra revolūcijas laikā viņš organizēja revolucionāro karaspēka daļu pārvietošanu no Somijas un Petrogradu.

Pēc Somijas neatkarības proklamēšanas Ļeņins viņu iecēla par KSPFR pilnvaroto pārstāvi Somijā, kur viņš aktīvi iesaistījās Somijas pilsoņu kara organizēšanā 1918. gadā.

Pēc atgriešanās Petrogradā Smilgu iecēla par Kara revolucionārās padomes (Реввоенсовет) locekli un viņš bija viens no galvenajiem kauju organizētājiem Krievijas pilsoņu kara frontēs (1918-1921).

Pēc kara beigām 1921. gadā strādāja vadošos amatos Krievijas tautsaimniecībā: no 1921. gada līdz 1923. gadam bija kurināmā pārvaldes priekšnieks un Augstākās tautas saimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

No 1924. līdz 1926. gadam bija Valsts plāna priekšsēdētāja vietnieks, līdz 1927. gadam G.Pļehanova tautas saimniecības universitātes (Российский экономический университет имени Г. В. Плеханова) profesors un rektors.

1927. gadā neilgu laiku Tālo Austrumu bankas direktors.

1927. gada decembrī I. Smilgu kā Trocka atbalstītāju izslēdza no partijas un piesprieda četrus gadus izsūtījumā Minusinskā Krasnojarskas novadā, bet 1930. gadā atjaunoja partijā.

Pēc atgriešanās Maskavā viņš strādāja Augstākajā tautas saimniecības Mobilizācijas pārvaldē par priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1933. gada Valsts plāna komitejā par priekšsēdētāja vietnieku Vidusāzijas sektorā, bet 1934. gadā viņu atlaida no darba.

1935. gada naktī no 1. uz 2. janvāri viņu arestēja, piesprieda 10 gadu cietumsodu un aizsūta uz Verhņeuraļskas politizolatoru.

Lielā terora laikā viņu 1938. gada pavasarī pārveda uz Maskavas NKVD cietumu. Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 12. martā Smilgam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts 26. martā. (ziņas dažādos avotos atšķiras- ierasta komunistu prakse slēpt pēdas)

Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā un apglabāts masu kapā.

Ivara Smilgas sieva N. Polujana–Smilga tik arestēta 1936. gada naktī no 1. uz 2. jūniju, ieslodzīta Solovku salās un vēlāk nošauta. I. Smilgas vecākā meita Tatjana arestēta

1939. gadā, bet jaunākā meita Natālija 1949. gadā. Sākumā ieslodzīta Butirku cietumā, bet vēlāk pārsūtīta uz Kazahstānu.

Brālis Pāvils Smilga arestēts 1936. gadā un gājis bojā kādā no GULAGa nometnēm.

***

Dzimis 1892. gadā, Вольмарском уезде Лифляндской губ.; латыш; незаконченное высшее;

бывший член Президиума ВСНХ СССР, зам. председателя Госплана СССР и начальник Управления сводного планирования$ на момент ареста в распоряжении ЦК ВКП(б)..

Dzīvoja: Москва, ул.Горького, д.26, кв.98..

Arestēts: 1935. gada 1. janvārī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1937. gada 10. janvārī.

Inkriminēts: участии в к.-р. террористической организации..

Nošauts: 1937. gada 10. janvārī.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1987. gada 3. aprīlī. Пленумом Верховного Суда СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий