Pastāsti par vietu
lv

Sākas pirmais pasaules karš

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
28.07.1914

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

Vācija un Austroungārija par sabiedrotajiem kļuva 1879. gada 7. oktobrī, bet 1882. gada 20. maijā tām pievienojās Itālijas Karaliste, izveidojot Trejsavienību.

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrila Princips atentātā nogalināja Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju. 

Pēc savstarpēju notu apmaiņas 28. jūlijā Austroungārija pieteica Serbijai karu.

29. jūlijā Krievija izsludināja totālo mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem.

1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa Beļģijas neitralitāti, kas deva formālu iemeslu karā iesaistīties Lielbritānijai.

Pirmā pasaules kara sākumā Itālija, kura vēlējās iegūt itāļu apdzīvotos Austroungārijas novadus, noraidīja Vācijas un Austroungārijas prasību iesaistīties karā. Itāļu puse to pamatoja ar to, ka karu ir pieteikusi un sākusi Austrija, nevis Serbija, un tādējādi šis karš nav ar aizstāvības nolūku.

1915. gada 23. maijā Itālija iesaistījās karā Antantes pusē.

Kad 1914. gada augustā Osmaņu impērija sāka karu pret Krieviju Aizkaukāzā, pārējās Antantes locekles (Francijas un Lielbritānijas) pieteica tai karu.

1915. gada oktobrī Bulgārija, revanšējoties par sakāvi Otrajā Balkānu karā, iebruka Serbijā un iesaistījās karā pret Antanti.

1918. gada 29. septembrī, uzreiz pēc Antantes karaspēka iebrukuma Maķedonijā, Bulgārija parakstīja pamiera līgumu ar Antanti. Osmaņu impērija padevās 30. oktobrī, kad briti un arābi bija ieņēmuši Palestīnas reģionu un Sīriju. Austrija un Ungārija atsevišķi pārtrauca karadarbību novembra pirmajā nedēļā, pēc Habsburgu impērijas iziršanas. Pēc Beļģijas, Lielbritānijas, Francijas un ASV ofensīvas pret vācu karaspēku ziemeļaustrumu Francijā un Beļģijā arī Vācija 11. novembrī parakstīja Kompjeņas pamiera līgumu.

Ar mērķi vājināt pretiniekus, Centrālās lielvalstis atbalstīja mazākumtautību nacionālistu pretestības kustības, piemēram, īru 1916. gada aprīļa Lieldienu sacelšanās Dublinā atsaucās uz Centrālājām lielvalstīm kā uz saviem "cēlajiem sabiedrotajiem Eiropā". Līdzīgi neatkarību ieguva vairākas Krievijas impērijas paverdzinātās tautas, t.sk. Latvija

Upuri

Antante:

Miruši: 5 520 000
Ievainoti: 12 831 000
Bezvēsts pazuduši: 4 121 000

Centrālās lielvalstis:

Miruši: 4 386 000
Ievainoti: 8 388 000
Bezvēsts pazuduši: 3 629 000

Krievijas kara laika pārvaldes iestādes darīja visu, lai panāktu iedzīvotāju un materiālo vērtību izvešanu no teritorijām, kuras apdraudēja vācu okupācija. Labības un kartupeļu stādījumus bēgļiem pavēlēja iznīcināt. Frontes joslā krievu karaspēks nodedzināja mājas. Daudzus ar varu piespieda doties bēgļu gaitās. Krievijas cars izdeva pavēli atstāt dzimtās mājas visiem 18 - 45 gadus veciem vīriešiem. Avīzēs tika publicēta pretvācu propaganda. Ar to tika panākts, ka Kurzemi un Zemgali atstāj gandrīz pus miljons bēgļu. Ebreji un vācieši tika deportēti piespiedu kārtā. Krievijas iekšienā ebreju pogromu vietā sākās vācu "pogromi"- tai skaitā Maskavā izdemolējot un izlaupot vāciešiem (tuvu totālās krievu neizglītotības dēļ- faktiski daudzu ārezemnieku) piederošās rūpnīcas un dzīvojamos rajonus.

Rīgas evakuācija sākās 1915.g. jūlijā. Iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājās par 50%. Evakuēja ne tikai strādniekus un rūpnīcas iekārtas, bet arī pieminekļus. Rūpniecības iekārtu evakuācija apdraudēja Latvijas rūpniecību. 1920.g. pēc miera līguma ar Padomju Krieviju izdevās atgūt tikai daļu iekārtu. Okupētajā Kurzemē vācieši bija paredzējuši veikt kolonizāciju, ko atbalstīja baltvācu muižnieki. Vietējiem tika uzliktas nodevas un klaušas. Sākās pārvācošana. Skolās mācības notika tikai vācu valodā. Tika izcirsti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas meži, ko izmantoja nocietinājumu būvēm. Bija plānots Kurzemē izmitināt tūkstošiem vācu ģimeņu, atdot tiem bēgļu gaitās devušos latviešu saimniecības, kā arī piešķirt tiem trešdaļu muižu zemju.  

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
2Sīrijas valdības un Krievijas spēku gaisa uzbrukumā nogalināti 33 Turcijas karavīriSīrijas valdības un Krievijas spēku gaisa uzbrukumā nogalināti 33 Turcijas karavīri27.02.2020lv
3Lielbritānija oficiāli pamet ESLielbritānija oficiāli pamet ES31.01.2020lv, ru
4Spēcīga sprādziena mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainotoSpēcīga sprādziena mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainoto21.03.2019en, lv
5Starptautiskās koalīcijas spēki notriekuši Sīrijas SU-22 virs Sīrijas Starptautiskās koalīcijas spēki notriekuši Sīrijas SU-22 virs Sīrijas 19.06.2017lv, ru
6
Petahtikvā, Telavivas pievārtē, kāds palestīnietis tirgū sarīkojis uzbrukumu, kurā ievainoti vismaz seši cilvēki09.02.2017lv
7Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
8Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
9The worst mass shooting in Canadian history. Marc Lépine killed 14 women at the École Polytechnique, MontrealThe worst mass shooting in Canadian history. Marc Lépine killed 14 women at the École Polytechnique, Montreal06.12.1989en, pl
10Argentīnas militāristi okupē Folklendu salasArgentīnas militāristi okupē Folklendu salas02.04.1982lv, pl, ru
11Vjetnamas kara beigasVjetnamas kara beigas30.04.1975lv, pl
12Studentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar PSRS iebrukumu UngārijāStudentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar PSRS iebrukumu Ungārijā02.11.1956lv, ru
13Jaunajos ebreju kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas karā kritušiem ebreju tautības karavīriemJaunajos ebreju kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas karā kritušiem ebreju tautības karavīriem26.05.1935lv
14Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgumsRīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums02.02.1932lv, ru
15Bijušais britu leiboristu partijas ministrs sers Osvalds Mozlijs nodibina  "Jauno Partiju". Pēc gada to pārdēvē par Britu Fašistu SavienībuBijušais britu leiboristu partijas ministrs sers Osvalds Mozlijs nodibina "Jauno Partiju". Pēc gada to pārdēvē par Britu Fašistu Savienību28.02.1931en, lv
16ASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecībasASV atzina Latvija de iure. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības28.07.1922lv
17Vācija atzīst Latviju de jureVācija atzīst Latviju de jure01.02.1921en, lv
18Krievija samaksā Latvijai 3999995 zelta rubļus kā simbolisku kompensāciju par kara laikā izvestajām rūpnīcām. 1. Pasaules kara zaudējumi Latvijai bija ~3 miljardi zelta rubļuKrievija samaksā Latvijai 3999995 zelta rubļus kā simbolisku kompensāciju par kara laikā izvestajām rūpnīcām. 1. Pasaules kara zaudējumi Latvijai bija ~3 miljardi zelta rubļu03.12.1920lv
19Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgumsTiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
20Rēzeknes karantīnas nometnē ierodas pirmais ešelons ar no Krievijas 1200 reevakuētiem latviešiemRēzeknes karantīnas nometnē ierodas pirmais ešelons ar no Krievijas 1200 reevakuētiem latviešiem07.07.1920lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Roberts DegutsRoberts Deguts04.03.1899de, en, lv, ru
    2
    Kristaps Druva15.08.1897de, en, lv, ru
    3
    Osvalds Dzenītis29.01.189727.12.1976de, en, lv, ru
    4
    Kārlis Dumbergs14.10.1896de, en, lv, ru
    5
    Rūdolfs Dobelis25.08.1896de, en, lv, ru
    6
    Žanis Engels09.08.1896de, en, lv, ru
    7
    Andrejs Dreijers13.07.1896de, en, lv, ru
    8
    Voldemārs Eglītis25.06.189618.01.1917de, en, lv, ru
    9
    Jānis Dārziņš10.03.1896de, en, lv, ru
    10
    Krišs Dadze22.08.1895de, en, lv, ru
    11
    Jēkabs Dāboliņš23.07.1895de, en, lv, ru
    12
    Augusts Divels11.06.1895de, en, lv, ru
    13
    Petras Davidonis23.04.1895de, en, lv, ru
    14Andrejs ElviksAndrejs Elviks12.02.189502.04.1980de, en, lv, ru
    15
    Osvalds Ellerts12.01.189509.03.1957de, en, lv, ru
    16
    Jānis Dambergs22.12.1894de, en, lv, ru
    17
    Kārlis Dinvalds29.11.1894de, en, lv, ru
    18
    Ādolfs Ekšiņš12.05.1894de, en, lv, ru
    19
    Roberts Endziņš25.02.1894de, en, lv, ru
    20
    Alfrēds Eizāns16.01.1894de, en, lv, ru
    Birkas