Krievija samaksā Latvijai 3999995 zelta rubļus kā simbolisku kompensāciju par kara laikā izvestajām rūpnīcām. 1. Pasaules kara zaudējumi Latvijai bija ~3 miljardi zelta rubļu
Eksperti bija aplēsuši, ka I Pasaules kara laikā Latvijas saimniecība ir cietusi zaudējumus vairāk nekā 3,000,000,000 (trīs miljardu) zelta rubļu apmērā, tai skaitā uz Krieviju izvesto rūpnīcu un iedzīvotāju veidā.
Turklāt, 1918. gada decembrī Padomju Krievija bez kara pieteikuma bija iebrukusi Latvijā un šeit nodibinājusi Krievijas marionešu režīmu ar Stučku priekšgalā, kura valdība gada laikā bez tiesas bija nogalinājusi vairāk kā 7000 Latvijas iedzīvotājus, tādēļ Latvijai šķita taisnīgi, ka Krievijai ir jāsedz vismaz daļa no šiem zaudējumiem.
Taču Maskava kategoriski atteicās atzīt iebrukumu Latvijā. Tā nevēlējās maksāt kompensāciju par karadarbības laikā nodarītajiem postījumiem. Krievijas delegācijas vadītājs Ādolfs Joffe aizbildinājās, ka, pat, ja Krievija ir pārkāpusi Brestļitovskas uc. miera līgumus, lielinieki nekad neesot Latvijai oficiāli pieteikuši karu, tādēļ arī jebkāda kara zaudējumu atlīdzināšana kā slēpta kontribūcija būtu noraidāma. Tas, ka Krievija iebruka citā valstī bez kara pieteikšanas, acīmredzot, tika uzskatīts toreiz sarunu gaitā par attaisnojumu un ļāva atteikties maksāt kontribūcijas.
Rezultātā tomēr tika nolemts, ka Padomju Krievijai saskaņā ar 1920. gada 11. augusta Miera līguma noteikumiem kā kompensāciju par kara laikā uz Krieviju aizvestajām vērtībām bija Latvijai jāsamaksā simboliski 4 miljoni rubļu zeltā.
3. decembrī Rīgā pienāca vilciens ar cara laika zelta monētām, 5 un 10 zelta rubļu veidā. Tās vairāk kā nedēļu katru pārbaudīja un uzskaitīja Valsts kases 10 īpaši atlasīti ierēdņi
2020. gadā šadu monētu vērtība, ņemot vērā zelta augsto cenu un vēsturisko vērtību, veidotu aptuveni 200 miljonus eiro.
***
Sarunas, īpaši Maskavas posmā (kas ir līguma sākumposms), noritēja īpaši grūti, jo bija jāsastopas arī uz Krieviju atkāpušos un latviešu izcelsmes Krievijas pilsoņu- lielinieku pretestību. Vairākas reizes sarunas atradās uz izjukšanas robežas.
Latvijas delegātiem nācās saprast, ka Krievijas sarunvedēji diemžēl negrasās būt lietišķi un ievērot pat iepriekš dotos solījumus. Latvija savu cīņu par Miera līgumu bija sākusi no loģiskas pozīcijas, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Latvijā 1918. gada decembrī, par kara izraisīšanu bija atbildīga Padomju Krievija.
***
Pilsoņu deportācijas un rūpnīcu izvešana no Latvijas teritorijas*
15.02.1915. pavēle likvidēt vācu kolonistu apmetnes 1000 verstu platā pierobežas joslā.
***
1915. gada pavasarī piespiedu kārtā sākās arī ebreju pārvietošana uz aizmugures rajoniem.
***
1915. gadā mēneša laikā no Rīgas evakuēja 17 tūkstošus vagonu ar mašīnām, iekārtām, izejvielām un strādniekiem. Pavisam no Rīgas, Rīgas apriņķa un Daugavpils apriņķa izveda 537 rūpniecas.
No Rīgas evakuēja apmēram 90 % rūpniecības iekārtu.
Strādnieku skaits Rīgā saruka no 108 tūkstošiem 1913. gadā līdz 3,4 tūkstošiem 1916. gadā.
Krievijā darbu atsāka tikai 26 % evakuēto Rīgas rūpnīcu. taču neviena netika atdota Latvijai pēc kara.
***
Kara rezultātā iedzīvotāju skaits bija samazinājies no 2,55 milj. 1914. gadā līdz 1,3 milj. 1918. gadā (gandrīz puse iedzīvotāju).
Latviešu skaits kara gados bija samazinājies par ~250—300 tūkst. cilvēku (t.sk. vīrieši par ~180 tūkst.). Daudzi tūkstoši krita kaujās, tika ievainoti vai sakropļoti ~760 tūkst. cilvēku
