Satversmes tiesas spriedums lietā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā:

• tiesas sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris,
• Kaspars Balodis,
• Aija Branta,
• Juris Jelāgins,
• Kristīne Krūma,
• Uldis Ķinis 
• Viktors Skudra,

pēc divdesmit viena Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāta -

• Artura Krišjāņa Kariņa (pirmais, kas parakstījis pieteikumu),
• Solvitas Āboltiņas,
• Silvas Bendrātes,
• Ingrīdas Circenes,
• Ilmas Čepānes,
• Inas Druvietes,
• Ulda Gravas,
• Sandras Kalnietes,
• Arta Kampara,
• Ausmas Kantānes,
• Sarmītes Ķikustes,
• Gunāra Laicāna,
• Ainara Latkovska,
• Visvalža Lāča,
• Lindas Mūrnieces,
• Jāņa Reira,
• Einara Repšes,
• Ingūnas Rībenas,
• Annas Seiles,
• Kārļa Šadurska
• Dzintara Zaķa

- pieteikuma,

pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 2. punktu, 17. panta pirmās daļas 3. punktu un 28.1 pantu,

rakstveida procesā 2007. gada 30. oktobrī tiesas sēdē izskatīja lietu

"Par likuma "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" 1. panta vārdu "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu"

atbilstību

Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. martā parakstītā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam".

Tātad -  Pieteikuma iesniedzējs – divdesmit viens Saeimas deputāts – lūdz:

1) atzīt Pilnvarojuma likumu un Ratifikācijas likuma 1. panta vārdus „ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieĦemto robežu nemainības principu” par neatbilstošiem Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” (turpmāk – Neatkarības deklarācija) preambulai un 9. punktam;

2) atzīt Robežlīgumu un Ratifikācijas likumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 3. pantam.  

Izlaižot pilnu Sprieduma tekstu, kas ir brīvi pieejams Satversmes tiesas mājas lapā - šeit, publicējam nolemto:

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. – 32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d a:

1. Atzīt likumu „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” par atbilstošu Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” preambulai un 9. punktam.

2. Atzīt 2007. gada 27. martā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam.

3. Atzīt likumu „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam.

4. Atzīt likuma „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” 1. panta vārdus „ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu” par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 68. panta pirmajai daļai un spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs Gunārs Kūtris 

****
 

Satversmes tiesas (ST) spriedums Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā ir vērtējams arī kā "sava veida panākums", jo tajā rūpīgi un detalizēti izvērtēti abu valstu vēstures aspekti, žurnālistiem teica viena no robežlīguma apstrīdētājām, Saeimas deputāte un bijusī ST tiesnese Ilma Čepāne (JL).

Pēc Čepānes domām, kā pozitīvs ieguvums vērtējams 180 lapaspušu garais sprieduma teksts, kas tikai apliecina, ka tajā ir rūpīgi vērtēta Latvijas vēsture, pieskaroties arī tādiem jūtīgiem jautājumiem kā okupācija un aneksija.

"Krievijai šāds formulējums būs jāpieņem un ar to jārēķinās," sacīja Čepāne.

Uz sprieduma paziņošanu bija ieradušies vairāki robežlīguma apstrīdētāji no partijas "Jaunais laiks" un "Visu Latvijai!".

ST atzina, ka šā gada martā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums, kas paredz agrākā Latvijas Abrenes apriņķa iekļaušanu Krievijas Federācijā, atbilst Satversmes 3.pantam.

Līdz ar to valdībai nekas vairs netraucē pabeigt robežlīguma ratifikācijas procesu, žurnālistiem atzina ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Par neatbilstošu Satversmes 68.pantam ST atzina robežlīguma ratifikācijas likumā ietverto atsauci uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) noteikto robežu nemainības principu, un ar ST spriedumu šī atsauce tiek svītrota no likuma. ST uzskata, ka šī atsauce sašaurina robežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem.

ST nepilnu mēnesi rakstveida procesā vērtēja robežlīguma un tā ratifikācijas likuma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Tāpat tika vērtēts, vai 4.maija Latvijas neatkarības deklarācijai atbilst robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likumā un ratifikācijas likumā ietvertās atsauces uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas noteikto robežu nemainības principu.

Motivētais konstitucionālās tiesas sprieduma teksts izvērsts uz 180 lappusēm.

ST tiesnesis Juris Jelagins, skaidrojot spriedumu, sacīja, ka valdībai nebija pamata jautājumu par robežas grozīšanu attiecībā uz Abrenes apriņķi nodot tautas nobalsošanai.

Satversmes 3.pants, slēdzot robežlīgumu, nav aizskarts, sacīja tiesnesis, norādot, ka Abrenes apriņķi Latvijas Republika savulaik ieguvusi tās ekonomisko vajadzību dēļ, un tas nav ietilpis Latvijas vēsturiskajā teritorijā.

Robežlīgumu ST apstrīdēja visi JL Saeimas frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK). Pieteikumu ST partijas "Visu Latvijai!" vārdā iesniedza tās valdes pilnvarotais pārstāvis Imants Parādnieks. Abas lietas tika apvienotas.

ST tika lūgta robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likumu, pašu robežlīgumu un tā ratifikācijas likumu atzīt par spēkā neesošiem.

Kā ziņots, jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja šā gada 27.martā Maskavā. Līgums jau ir ratificēts abu valstu parlamentos un ratifikācijas likumu parakstījuši abu valstu prezidenti. Atlicis vien apmainīties ar ratifikācijas rakstiem.

Tiesa, pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas atklājies, ka Krievijai ir nostiprinātas tiesības ne vien uz Abrenes apriņķi, bet arī atdota daļa no Alūksnes rajona Liepnas pagasta, gabaliņš no Pededzes pagasta un, iespējams, arī vēl citi Latvijas zemesgabali. No politiskās dienaskārtības šis jautājums noņemts, tāpēc tas paliek bez jelkādas ievērības.