Latvijā tiek laists apgrozībā rublis vai "repšiki"

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919. līdz 1922., kā arī 1992. līdz 1993. gadam.

1919.—1922. gads

Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā, apgrozībā atradās vairākas valūtas, kas bija likumīgi maksāšanas līdzekļi — ostrubļi, ostmarkas, Vācijas papīrmarkas, Krievijas impērijas rubļi, Krievijas Valsts domes nauda un vēl vairāku pašvaldību emitētās naudas zīmes.

1919. gada 22. martā Latvijas Pagaidu valdība uzdeva Finanšu ministrijai izdot pirmās Latvijas Republikas naudas zīmes — Latvijas rubļus un kapeikas. Vienam Latvijas rublim tika noteikta vērtība 1½ Krievijas rubļu apmērā. No 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim tika izlaistas 5, 10, 25 un 50 kapeiku, kā arī 1, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu naudas zīmes. Šo naudas zīmju autori bija mākslinieki Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš. No 1919. gada aprīļa līdz jūlijam Latvijas rubļus drukāja arī Niedras valdība.

1922. gada 3. augustā Ministru kabinets pieņēma "Noteikumus par naudu". Par Latvijas valsts jauno oficiālo valūtu kļuva lati un santīmi. Latam tika noteikta vērtība 50 Latvijas rubļu apmērā.

1992.—1993. gads

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. un 1991. gadā Latvijas ekonomiku smagi ietekmēja tā brīža oficiālā maksāšanas līdzekļa — PSRS rubļa inflācija. Papildus tam, izejošās naudas apjoms pārsniedza ienākošās naudas apjomu par 122 miljoniem rubļu (5,9%) 1992. gada februārī, bet par 686 miljoniem rubļu (29,2%) jau aprīlī, kas noveda pie naudas deficīta.

Tā kā PSRS rubļus emitēja Krievijā, Latvijas Banka nekādi nevarēja ietekmēt naudas plūsmu valstī. Stāvoklis bija pilnībā atkarīgs no spējām nopirkt vai kā citādi iegūt naudu no Krievijas Centrālās bankas. Tika prognozēts, ka maija beigās krīze sasniegs tādu mērogu, ka Latvijas Banka nebūs spējīga veikt pat visnepieciešamākos maksājumus.

Lai atrisinātu šo situāciju, tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa (LVR) — laišanu apgrozībā. Šī laika Latvijas rubļus tautā mēdza arī saukt par "repšiem", "repsīšiem" vai "repšikiem" pēc tā laika Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes. Kā likumīgs maksāšanas līdzeklis joprojām palika arī Krievijas rublis (SUR). Tika izlaistas 1, 5, 20, 50, 200 un 500 rubļu, bet vēlāk arī 2 un 10 rubļu naudaszīmes. To dizainu veidojis mākslinieks Kirils Šmeļkovs. 1993. gadā apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta — lats. Tika noteikts maiņas kurss: 1 lats = 200 Latvijas rubļu, 2 Latvijas rubļi = 1 santīms.