Brīvības cīņas. Kauja pie Bateru mājām starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku

Kauja pie Bateru mājām - militāra sadursme 1919. gada 22. martā  pie Džūkstes upes Jaunbērzes pagastā, starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un Krievijas izveidoto marionešu LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku.

22. marta rītā atsevišķās brigādes vienības no Ērzeļu kroga devās Kalnciema virzienā. Pēc pāris kilometriem avangardā esošais Hartmaņa eskadrons nonāca krustugunīs, kad to sāka apšaudīt no Bateru un Sarmu mājām.

Abu naidīgo pušu spēki izvērsās kaujai. 

Studentu rotas vads un tikko kā saformētā kapitana E.Graudiņa rota veica apiešanas manevru, mežā uzduroties strēlnieku rotai, kas veica identisku manevru pretī. Kaujā, kas dažviet nonāca līdz tuvcīņai, "sarkanie strēlnieki" tika piespiesti atkāpties. Savukārt brigādei piekomandētā hauptmaņa Millera artilērijas baterija atklāja uguni pa Bateru mājām, apspiežot pretinieka ugunspunktu.

Pēc artilērijas apšaudes Studentu rota un Latvijas Neatkarības bataljons devās triecienuzbrukumā un ar jaunu ieņēma pretinieka pozīcijas. Landesvēra Latviešu atsevišķā brigāde zaudēja 10 kritušos [to vidū Aleksandrs Baginskis, Kārlis Barons, Otto Greble u.c] un 23 ievainotus.

Kaujā krita ap 50 Krievijas Sarkanās armijas (tobrīd pārdēvētas par LSPR Armijas) karavīri, kuru vidū, diemžēl, bija marksistu apmuļķoti Krievijas latvieši, kuri krita "par krievu", ne latviešu valsti.

Piemiņa

1936. gadā kaujas vietā mežā netālu no Rīgas-Liepājas šosejas pie Bataru mājām atklāja piemiņas akmeni. 

2012. gadā to iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Netālu no akmens uz koka piestiprināta piemiņas zīme kritušajiem padomju karavīriem.