50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu

1991. gada decembrī sākās reālas sarunas -tikai pēc PSRS sabrukuma, un PSRS bruņoto spēku nonākšanas Krievijas kontrolē.

1992. gada februārī Latvijas - Krievijas sarunās tika panākta vienošanās par karaspēka daļu pakāpenisku izvešanu.  

1992. gada 19. martā no Latvijas tika izvesti pirmie Krievijas karavīri.

1994. gada 30. aprīlī Maskavā Latvijas un Krievijas prezidenti Ulmanis un Jeļcins, kā arī valstu premjerministri parakstīja līgumu par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas līdz 31.08.1994. Ilgonis Upmalis bija Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo Bruņoto spēku izvešanas Kontroles biroja vadītājs, LR AP deputāts un valsts ministrs J. Dinevičs vadīja starpvalstu sarunu Latvijas delegāciju.

1994. gada 31. augustā Krievijas karaspēka vadība oficiāli paziņoja Valsts prezidentam G.Ulmanim, ka Krievijas karaspēks no Latvijas ir izvests.

1995. gada 4. maijā Skrundas radiolokācijas stacijas jaunā uztvērēja ēka tika svinīgi uzspridzināta

1999. gada 23. oktobrī no Latvijas tiek izvesta pēdējā Krievijas militārā daļa.

Diemžēl, līgumā par Padomju armijas izvešanu no starptautisko tiesību viedokļa nepietiekami precīzi noregulēts Krievijas pienākums pilnībā izvest okupācijas spēkus, uzskata profesore Ineta Ziemele.

Gan divpusējais līgums, gan Latvijas likumi nosaka, ka PSRS/Krievijas armijas personas, kas demobilizējās pēc 1992.gada 28.janvāra, kopā ar ģimenēm atstāj Latviju. Vienīgais izņēmums ir tajā gadījumā, ja ģimenē kāds ir Latvijas pilsonis vai arī ja militārpersona savā laikā ir iesaukta dienestā no Latvijas. 

Rezultātā, desmiti tūkstošu Krievijas okupācijas spēku militārpersonas demobilizējās pirms izvešanas un kopā ar ģimenes locekļiem palika Latvijā. Tāpat, Latvija pieļāva tūkstošiem okupācijas spēku reakcionārākās daļas - iepriekš pensionēto PSRS militārpersonu un to ģimenes locekļu palikšanu Latvijā. Tieši bijušais militārpersonu kontingents ir būtiskākais destabilizējošais faktors Latvijā gan no nacionālā viedokļa (ievērojama daļa- reakcionāri komunisti un krievu nacionālradikāļi), gan budžeta viedokļa- Latvijas nodokļu maksātāiem jāuztur okupantu ģimenes, nodrošinot ar pensijām. Turklāt, lai Krievija nodrošinātu savu ideoloģisko ietekmi Latvijā, daudzi Krievijas militārie pensionāri saņem papildus pensijas no Krievijas, tādējādi latviešu pensionārus nostādot diskriminētā stāvoklī attiecībā pret īres maksām, pārtikas produktu cenām u.c.