Pastāsti par vietu
lv

50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
31.08.1994

1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.

1991. gada decembrī sākās reālas sarunas -tikai pēc PSRS sabrukuma, un PSRS bruņoto spēku nonākšanas Krievijas kontrolē.

1992. gada februārī Latvijas - Krievijas sarunās tika panākta vienošanās par karaspēka daļu pakāpenisku izvešanu.  

1992. gada 19. martā no Latvijas tika izvesti pirmie Krievijas karavīri.

1994. gada 30. aprīlī Maskavā Latvijas un Krievijas prezidenti Ulmanis un Jeļcins, kā arī valstu premjerministri parakstīja līgumu par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas līdz 31.08.1994. Ilgonis Upmalis bija Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo Bruņoto spēku izvešanas Kontroles biroja vadītājs, LR AP deputāts un valsts ministrs J. Dinevičs vadīja starpvalstu sarunu Latvijas delegāciju.

1994. gada 31. augustā Krievijas karaspēka vadība oficiāli paziņoja Valsts prezidentam G.Ulmanim, ka Krievijas karaspēks no Latvijas ir izvests.

1995. gada 4. maijā Skrundas radiolokācijas stacijas jaunā uztvērēja ēka tika svinīgi uzspridzināta

1999. gada 23. oktobrī no Latvijas tiek izvesta pēdējā Krievijas militārā daļa.

Skrundas lokatora spridzināšana

Diemžēl, līgumā par Padomju armijas izvešanu no starptautisko tiesību viedokļa nepietiekami precīzi noregulēts Krievijas pienākums pilnībā izvest okupācijas spēkus, uzskata profesore Ineta Ziemele.

Gan divpusējais līgums, gan Latvijas likumi nosaka, ka PSRS/Krievijas armijas personas, kas demobilizējās pēc 1992.gada 28.janvāra, kopā ar ģimenēm atstāj Latviju. Vienīgais izņēmums ir tajā gadījumā, ja ģimenē kāds ir Latvijas pilsonis vai arī ja militārpersona savā laikā ir iesaukta dienestā no Latvijas. 

Rezultātā, desmiti tūkstošu Krievijas okupācijas spēku militārpersonas demobilizējās pirms izvešanas un kopā ar ģimenes locekļiem palika Latvijā. Tāpat, Latvija pieļāva tūkstošiem okupācijas spēku reakcionārākās daļas - iepriekš pensionēto PSRS militārpersonu un to ģimenes locekļu palikšanu Latvijā. Tieši bijušais militārpersonu kontingents ir būtiskākais destabilizējošais faktors Latvijā gan no nacionālā viedokļa (ievērojama daļa- reakcionāri komunisti un krievu nacionālradikāļi), gan budžeta viedokļa- Latvijas nodokļu maksātāiem jāuztur okupantu ģimenes, nodrošinot ar pensijām. Turklāt, lai Krievija nodrošinātu savu ideoloģisko ietekmi Latvijā, daudzi Krievijas militārie pensionāri saņem papildus pensijas no Krievijas, tādējādi latviešu pensionārus nostādot diskriminētā stāvoklī attiecībā pret īres maksām, pārtikas produktu cenām u.c.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Rīgā pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits - B9Rīgā pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits - B911.06.2024lv
2Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienībasPēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienības02.02.2017lv
3 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
4
Juris Ciganovs: Divdesmit gadi kopš Krievijas armijas izvešanas28.08.2014lv
5Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
6Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
7Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.Boriss Jeļcins tiek ievēlēts par KF prezidentu uz otru termiņu.03.07.1996lv, pl, ru
8Tiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokatorsTiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokators04.05.1995lv
9
Ostatni rosyjscy żołnierze opuścili Litwę31.08.1993pl
10Padomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet UngārijuPadomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet Ungāriju19.06.1991en, lv
11Referendums par PSRS saglabāšanuReferendums par PSRS saglabāšanu17.03.1991en, lv
12Aptauja par Latvijas neatkarībuAptauja par Latvijas neatkarību03.03.1991en, lv
13Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisijuLatvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju18.01.1991lv
14OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
15Vissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgumsVissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgums26.11.1990lv
16Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
17LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanasLR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas23.04.1990lv
18Austrālijas pilsētā Pērtā latvieši, igauņi un lietuvieši protestē pret Austrālijas valdības Baltijas valstu iekļaušanu PSRS de iure atzīšanuAustrālijas pilsētā Pērtā latvieši, igauņi un lietuvieši protestē pret Austrālijas valdības Baltijas valstu iekļaušanu PSRS de iure atzīšanu18.08.1974lv
19PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
20PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Ojārs Ēriks KalniņšOjārs Ēriks Kalniņš22.10.194914.10.2021de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, se, ua
    Birkas