Pastāsti par vietu
lv

Latvija pievienojas NATO

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
29.03.2004

Svinīgajā ceremonijā Vašingtonā, LR Ministru prezidents Indulis Emsis iesniedza ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās instrumentu. Līdz ar to noslēdzies Latvijas pievienošanās NATO juridiskais process un Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

2004. — NATO tika uzņemta Bulgārija, Igaunija, Latvija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Vaira Vīķe Freiberga 2002. gada samitā Prāgā

Vaira Vīķe Freiberga NATO Summit Prague 2002

Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO, angļu: North Atlantic Treaty Organization) ir militāra savienība jeb alianse, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

KGB, torture and Soviet terror: why Latvia worries about today’s Russia (NATO Review)

NATO dibināta pēc 2. pasaules kara, 1949. gada 4. aprīlī, kā pretspars PSRS agresīvajai politikai pēckara Eiropā, kurā komunisti izveidoja sev lojālus nedemokrātiskus režīmus un izvietoja ievērojamus militāros spēkus.

Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda, lai aukstā kara apstākļos aizsargātu Eiropu no komunistiskajām valstīm, bet mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. Organizācija ir bāzēta Briselē, kur atrodas NATO mītne. NATO nav savas armijas, bet ir kopīgs štābs, kas plāno dalībvalstu aizsardzības politiku.

Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā. Ziemeļatlantijas līguma galveno jēgu izsaka tā 5. panta pirmais teikums:

Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Somija un Zviedrija paziņo par oficiālu lēmumu lūgt NATO tās uzņemt kā dalībvalstisSomija un Zviedrija paziņo par oficiālu lēmumu lūgt NATO tās uzņemt kā dalībvalstis15.05.2022lv
2Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits 29.05.2019lv, ru
3Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienībasPēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienības02.02.2017lv
4
200,000 rumāņu protesta mītiņi Bukarestē pret Rumānijas politiķu korupciju01.02.2017lv
5
Līdz 20,000 protestantu Bukarestes ielās pret valdības plānu amnestēt arestētos korumpantus29.01.2017lv
6 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
7
Kurš pārvalda pasauli07.10.2014lv
8Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
9Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATOSaeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO26.02.2004lv, ru
10Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
1150 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu 31.08.1994lv, pl, ru
12Padomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet UngārijuPadomju Savienības okupācijas spēki pēc vairāk kā 40 gadiem pamet Ungāriju19.06.1991en, lv
13Vissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgumsVissavienības presē tiek publicēts jaunais Savienības līgums26.11.1990lv
14Rumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmuRumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmu16.12.1989lv, pl, ru
15PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
16PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
17Īles kaujaĪles kauja17.03.1949lv
18Beidzas Potsdamas konferenceBeidzas Potsdamas konference02.08.1945en, lv
19Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadusVācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus13.10.1944lv, pl, ru
20Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Ojārs Ēriks KalniņšOjārs Ēriks Kalniņš22.10.194914.10.2021de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, se, ua
    2Džons MakeinsDžons Makeins29.08.193625.08.2018de, ee, en, lv, ru, ua
    Birkas