Pastāsti par vietu
lv

Tiek likvidēts PSRS komunistu radītais "Varšavas militārais bloks"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
31.03.1991

Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums. Līgums ieguvis savu nosaukumu no tā parakstīšanas vietas, kas notika Varšavā (1955. gada 14. maijā). Līgumu parakstīja PSRS marionešu vadītā "Austrumu bloka" valstis. Šis līgums vēl spilgtāk iezīmēja divas pretējās puses Aukstajā karā.

Varšavas pakta parakstīšana bija kā Austrumu bloka "atbilde" uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma.

Varšavas paktu parakstīja PSRS kontrolētās Albānijas Tautas republika, Bulgārijas Tautas republika, Čehoslovākijas Sociālistiskā republika, Vācijas Demokrātiskā republika, Ungārijas Tautas republika, Polijas Tautas republika, Rumānijas Tautas republika un Padomju Savienība.

Albānijas Tautas republika 1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas.

Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt. Varšavas pakta ietvaros, tomēr noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija. 2004. gadā NATO tika uzņemtas arī Baltijas valstis, kuras padomju okupācijas laikā bija zaudējušas jebkādu patstāvību.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Somija un Zviedrija paziņo par oficiālu lēmumu lūgt NATO tās uzņemt kā dalībvalstisSomija un Zviedrija paziņo par oficiālu lēmumu lūgt NATO tās uzņemt kā dalībvalstis15.05.2022lv
26.4 balles stipra zemestrīce Albānijā. Vismaz  20 bojāgājušo, simti ievainoti6.4 balles stipra zemestrīce Albānijā. Vismaz 20 bojāgājušo, simti ievainoti26.11.2019lv
3Albāniju satricinājusi 5,8 balles stipra zemestrīce. Cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Bojātas ēkas un infrastruktūraAlbāniju satricinājusi 5,8 balles stipra zemestrīce. Cietuši vairāk nekā 100 cilvēki. Bojātas ēkas un infrastruktūra21.09.2019lv
4Andrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauliAndrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauli07.10.2014lv
5Polijas pagrīdes valsts diena Polijas pagrīdes valsts diena 27.09.1998lv, pl, ru
6Studentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar PSRS iebrukumu UngārijāStudentu demonstrācijas Kauņā un Viļņā sakarā ar PSRS iebrukumu Ungārijā02.11.1956lv, ru
7Vācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valstiVācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valsti05.05.1955en, lv, pl
8Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"17.01.1953lv
9
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
10Divu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju namsDivu okupācijas spēku- Vācijas un PSRS militāro sadursmju rezultātā tiek nopostīts Melngalvju nams28.06.1941lv
11Nacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā KrievijaNacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā Krievija15.03.1939lv, pl
12Poļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie DobresPoļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie Dobres17.02.1831lv, pl
13Jans Huss un Džons Viklifs Konstances koncilā tiek pasludināti par ķeceriemJans Huss un Džons Viklifs Konstances koncilā tiek pasludināti par ķeceriem04.05.1415en, lv, pl
14Pirmais mongoļu iebrukums Polijā. Tiek nodedzināta Krakova Pirmais mongoļu iebrukums Polijā. Tiek nodedzināta Krakova 28.03.1241lv, pl

Avoti: wikipedia.org

    Birkas