Vācijas Federatīvā republika pievienojas NATO

10 gadus un vienu dienu pēc 2. Pasaules kara beigām viena no kara aizsācējām valstīm (tās deokupētā daļa)- Vācijas Federatīvā republika pievienojas NATO. 

Ritēja aukstais karš un karā neiznīcinātā otra kara aizsācēju puse- PSRS un tās balstītā komunisma sērga apdraudēja civilizēto pasauli, jo pēc Otrā Pasaules kara PSRS okupētā Baltija, Polija, Čehija, Ungārija, Vācijas austrumdaļa un citas vēl gadu desmitus palika komunistu ietekmes zonā.

Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organization, NATO) 1949.gada 4.aprīli izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle).

NATO izveides mērķis bija ar kolektīvās aizsardzības mehānisma palīdzību atturēt un vajadzības gadījumā arī atvairīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) uzbrukumu pret kādu no NATO dalībvalstīm.

Lai to sekmētu, jau NATO dibināšanas brīdī tika iestrādāts kolektīvās aizsardzības mehānisms (Vašingtonas līguma 5.pants). Tas nosaka, ka bruņots uzbrukums pret vienu vai vairākām NATO valstīm tiek traktēts kā uzbrukums visām dalībvalstīm. Drošības un miera atjaunošanai transatlantiskajā reģionā dalībvalstis var izšķirties pielietot jebkādus līdzekļus, tai skaitā militāru spēku.

2004. gadā Latvijas valdība pieņēma izšķirošu lēmumu un pievienojās NATO, tādējādi neatkārtojot 20. gadsimta trīsdesmito gadu stratēģijas kļūdas, kurā paļāvās tikai uz savu armiju, kuru, turklāt autoritāra politiskā režīma dēļ to neizmantoja valsts aizsardzībai. Lai gan nepretošanās padomju okupācijai tika pamatota ar potenciāli lieliem zaudējumiem kara gadījumā, komunistu rusifikācijas politikas rezultātā no Latvijas tika izsūtīti desmitiem tūkstošu spējīgāko cilvēku. Karu tāpat neizdevās novērst. Okupācija ilga vairāk kā 50 gadus, bet ar okupācijas sekām nav izdevies tikt galā vēl 30 gadus pēc formālas neatkarības atjaunošanas, jo pārvaldi jorpojām realizē pamatā sociālistiski orientēti politiķi. 

Diemžēl, arī 70 gadus pēc kara ekskomunistu pārvaldītā Krievija turpina būt reāls drauds gan Eiropai, gan pasaulei un turpina no Krievijas impērijas laikiem pārmantoto agresīvo ārpolitiku, iejaucoties gan tai tuvu kaimiņvalstu, gan pat attālāku valstu iekšējās lietās.Tās rezultātā, NATO valstis ir spiestas palielināt budžetu savas aizsardzības nodrošināšanai, kā arī izvietot starptautiskus atturēšanas spēkus pie savām ārējām robežām, tai skaitā Baltijā.