Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu

Polijas- Lietuvas republiku, kura 16.-17. gadsimtā bija lielākā valsts Eiropā, novājināja pārāk lielā "demokrātija"- tās rezultātā daudzi muižnieki jeb "magnāti" kontrolēja arvien lielākas teritorijas un ieguva ar vien lielāku autonomu varu, nereti ignorējot centrālās varas intereses. Papildus- Polijas- Lietuvas republika bija viena no pirmajām "muižnieku demokrātijām", kurā valdošās dzimtas karalis tika muižnieku ievēlēts, nevis automātiski saglabāja karaļa titulu mantošanas ceļā. Šādā veidā par Polijas karali bija kļuvis, piemēram, Anrī III Valuā  (vēlākais Francijas karalis, pazīstams arī no romāniem par karalieni Margo, kas bija viņa māsa) u.c. 

Šāda "demokrātija" papildus novājināja valsti, jo bez muižnieku pašu savstarpējām intrigām, lai tiktu ievēlēti, Poliju- Lietuvu nereti apdraudēja kaimiņu valstis, kuru valdnieki, būdami Polijas valdnieku pēcnācēji, "pretendēja" uz Polijas- Lietuvas karaļa troni sev ierastā - mantošanas veidā.

Valsts novājināšanās rezultātā 17.gs. beigās Polijas - Lietuvas republikas armija kļuva nespējīga pretoties ārējiem ienaidniekiem- Zviedrija, Prūsijai, Maskavijai, Ottomaņu imperijai u.c., un tās magnāti ar savām armijām nereti izrādījās nodevēji- piemēram, Ukrainas teritorijā valdošie pieslējās Maskavijai, kura parasti solīja magnātiem daudz lielāku neatkarību (un visos gadījumos solīto pēc tam lauza, kā rezultātā bija spiesti mainīt puses vairākkārt,- kā Mazepa)

Jau 1621. gadā Polija - Lietuva zaudēja no tās vasaļatkarīgo Vidzemi un Rīgu, kuru sagrāba Zviedrija, bet nākamajos 174 gados tā tika pakāpeniski sadrumstalota un sadalīta starp Prūsiju, Krieviju (lielāko teritoriju) un Austroungāriju.

1795. gadā Polijas- Lietuvas republika un vienlaikus,- tās vasaļvalsts- Kurzemes- Zemgales hercogiste tika pievienotas Krievijai.

Krievijas anektēto bijušo Polijas - Lietuvas teritoriju iedzīvotāji nepārtraukti sacēlās pret Krievijas varu (1794., 1812., 1831., 1861-3., 1904-07.g.), taču visi neatkarības atgūšanas centieni tika apspiesti, nogalinot desmitiem tūkstošu iedzīvotāju un deportējot daudzas dzimtas uz Sibīriju. 

Tikai 1918. gada 11. novembrī, pēc 123 gadu okupācijas Polija pasludināja savu neatkarību (nedēļu vēlāk tai sekoja bijusi Polijas- Lietuvas vasaļvalstu Kurzemes- Zemgales hercogistes, Pārdaugavas (Vidzemes) hercogistes un "Inflantijas" (Latgales) mantiniece- Latvija.

Pēc nākamās- 50 gadus ilgušās Vācijas-Krievijas, pēc tam Krievijas (PSRS) okupācijas izbeigšanās, katru gadu Polija atzīmē neatkarības dienu ar nacionālistu gājienu