Lehs Valensa uzvar Prezidenta vēlēšanās Polijā

Lehs Valensa (poļu: Lech Wałęsa; dzimis 1943. gada 29. septembrī) ir poļu elektriķis, strādnieku kustības aktīvists un politiķis, Polijas prezidents no 1990. līdz 1995. gadam.

1980. gadā bija viens no Polijas neatkarīgās arodbiedrības "Solidaritāte" dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs.

1983. gada Nobela miera prēmijas laureāts.

Strādādams kuģu būvētavā, Valensa iesaistījās strādnieku kustībā un kļuva par tās līderi. 1976. gadā viņš tika atlaists, kā arī vairākkārt arestēts.

1980. gada augustā viņš bija viens no aktīvistiem, kurš ar valdību panāca t. s. Gdaņskas vienošanos, kura atļāva streikojošajiem strādniekiem dibināt neatkarīgas arodbiedrības.

1980. gada septembrī tika nodibināta arodbiedrība "Solidaritāte", un Lehs Valensa kļuva par tās vadītāju.

1981. gada 13. decembrī Vojcehs Jaruzeļskis pasludināja Polijā karastāvokli, Lehs Valensa tika arestēts un noturēts apcietinājumā līdz 1982. gada 14. novembrim. 1982. gada 8. oktobrī "Solidaritāte" tika aizliegta.

1983. gadā Valensa saņēma Nobela miera prēmiju.

Ceremonijā piedalījās Valensas sieva, jo pats Valensa baidījās, ka netiks ielaists atpakaļ valstī. Valensa turpināja sabiedrisku darbību, 1986. gadā "Solidaritātes" darbiniekiem tika piemērota amnestija.

1988. gadā Polijā sākās jauns streiku vilnis un komunistiskās varas iestādes piekrita t.s. Apaļā galda sarunām ar opozīciju, kuras notika no 1989. gada 6. februāra līdz 4. aprīlim. Valensa bija viens no opozīcijas pārstāvjiem Apaļajā galdā. Sarunu rezultātā izdevās vienoties par pusbrīvu vēlēšanu rīkošanu valstī 1989. gada jūnijā. Vēlēšanu rezultātā atjaunotā "Solidaritāte" ieguva 99% balsu Senātā un visu atvēlēto kvotu (35%) Sejmā.

1989. gada augustā par Polijas premjeru kļuva Tadeušs Mazoveckis - pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara.

1990. gadā Lehs Valensa tika ievēlēts atjaunotajā Polijas prezidenta amatā. Viņš vadīja Polijas pāreju no sociālisma uz kapitālismu, pamazām zaudēdams vēlētāju atbalstu. 1995. gadā Lehs Valensa prezidents vēlēšanās zaudēja kreiso (bijušo komunistu) kandidātam Aleksandram Kvasņevskim, un viņa politiskā loma krasi mazinājās. Tomēr viņš vēl aizvien ir starptautiski pazīstams un uzstājās ar lekcijām pasaulē.