Džons Makeins
- Dzimšanas datums:
- 29.08.1936
- Miršanas datums:
- 25.08.2018
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Džons Sidnijs Makeins III
- Papildu vārdi:
- John McCain
- Kategorijas:
- Militārpersona, karavīrs, Parlamenta deputāts, Politiķis, Saistīts ar Latviju
- Tautība:
- amerikānis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Džons Sidnijs Makeins III bija ASV senators no Arizonas štata. Bija republikāņu partijas kandidāts 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās, kurās piekāpās demokrātu kandidātam Barakam Obamam.
Atbalstījis Baltijas valstu neatkarības centienus laikā, kad PSRS bija tās okupējusi.
Būdams senators, Makeins atbalstīja Baltijas valstis, Ukrainu un Gruziju, kur ieradās vizītēs, un mudināja īstenot stingru nostāju pret Vladimira Putina vadīto Krieviju, kurš 21. gadsimta sākumā nesodīti uzsācis vairākus karus pret savām kaimiņvalstīm- Ukrainu un Gruziju, radot saspīlējumu Eiropā.
Baltiešu ilggadējs draugs un atbalstītājs, kurš daudz devis Baltijas valstu drošības nostiprināšanai, tai skaitā atbalstījis Baltijas valstu iestāšanos NATO, organizācijā, kura ir vienīgā daduz maz reālā šo valstu aizsardzības nodrošinātāja pret gadsimtiem ilgstošo vienīgo to neatkarības apdraudētāju- Krieviju.
2018. gada jūnijā Helsinkos notikušo ASV un Krievijas prezidentu samitu Makeins nosauca par traģisku kļūdu, jo Tramps tajā "ne tikai nespēja, bet arī nevēlējās nostāties pret Putinu".
***
Dzimis slavenā ģimenē, kurā gan tēvs, gan vectēvs bija 4* ASV flotes admirāļi.
Absolvējis ASV Jūras kara flotes akadēmiju (U.S. Naval Academy), no 1958. līdz 1981. gadam dienējis Jūras kara flotesaviācijā, piedalījies Vjetnamas karā.
Saņēmis vairākus militāros apbalvojumus. Pēc Makeina lidmašīnas notriekšanas virs Hanojas vairāk nekā piecus gadus viņu turēja Ziemeļvjetnamas cietumā.
Pēc aiziešanas no Jūras kara flotes pievērsās politikai, vispirms tika ievēlēts Pārstāvju palātā, taču kopš 1987. gada bija ASV senators.
Vairākkārt izteicis pretenzijas kļūt par ASV prezidentu.
Viens no redzamākajiem un jūtamākajiem politiķiem, kurš veidojis ASV ārpolitiku un tās dominējošo kursu.
Viņa nāves cēlonis bija smadzeņu vēzis, kas viņam tika diagnosticēts pagājušā gada jūlijā. Makeins miris savās mājās Arizonas štata Kornsvilā, un nāves brīdī kopā ar viņu bija ģimenes locekļi, sacīts Makeina biroja paziņojumā.
Pērn Makeinam tika veikta operācija, un viņš izgāja staru un ķīmijterapijas kursu. Piektdien Makeina ģimene pavēstīja, ka, ņemot vērā slimības progresu, Makeins pieņēmis lēmumu neturpināt ārstēties no vēža.
Ļoti ass un agresīvs Trampa kritiķis un oponents.
ASV prezidents Donalds Tramps, ar kuru Makeinam bija saspīlētas attiecības, tviterī ierakstīja:
"Izsaku visdziļāko līdzjūtību un cieņu senatora Makeina ģimenei. Mūsu sirdis un lūgšanas ir ar jums!"
Maijā ASV mediji ziņoja, ka Makeinam tuvas personas pavēstījušas Baltajam namam, ka Makeins negrib, lai Tramps apmeklētu viņa bēres, bet vēlas, lai Trampa vietā Balto namu bērēs pārstāvētu viceprezidents Maiks Penss.
2016. gada priekšvēlēšanu kampaņā Tramps izteicās, ka Makeins tiek uzskatīts par Vjetnamas kara varoni tikai tāpēc, ka kritis gūstā, un ka Tramps dodot priekšroku karavīriem, kas izvairījušies no saņemšanas gūstā. Pagājušajā gadā Tramps kritizēja Makeinu par to, ka viņš kopā ar vēl divām republikāņu senatorēm balsojis pret likumprojektu, kas paredzēja iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas laikā ieviestās veselības aprūpes sistēmas atcelšanu, un tādēļ šis likumprojekts netika pieņemts.
Paredzēts, ka Makeina bēru ceremonija notiks Vašingtonas Nacionālajā katedrālē, bet viņš tika apbedīts Jūras kara flotes akadēmijas kapsētā Anapolisā.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Roberta McCain | Māte | ||
2 | Sandy Morgan | Māsa | ||
3 | Jim Hensley | Sievas/vīra tēvs | ||
4 | Žaklīna Onasis | Paziņa | ||
5 | Hosni Mubaraks | Paziņa | ||
6 | Robert Conquest | Paziņa | ||
7 | Barbara Pīrsa Buša | Paziņa | ||
8 | Vitnija Hjūstone | Paziņa | ||
9 | Fara Foseta | Paziņa | ||
10 | Eddie Albert | Paziņa | ||
11 | Sargent Shriver | Paziņa | ||
12 | John Gavin | Paziņa | ||
13 | Eunice Shriver | Paziņa | ||
14 | William Patrick Clark | Paziņa | ||
15 | Doroteja Melouna | Paziņa | ||
16 | Frenks Sinatra | Paziņa | ||
17 | Fidels Kastro | Paziņa | ||
18 | Nensija Reigana | Paziņa | ||
19 | Ronalds Reigans | Paziņa, Domu biedrs | ||
20 | Dr Haider | Paziņa | ||
21 | Edvards Kenedijs | Paziņa | ||
22 | Džeralds Fords | Paziņa | ||
23 | Margareta Tečere | Paziņa | ||
24 | June Travis | Paziņa | ||
25 | Rejs Čārlzs | Paziņa | ||
26 | Glens Kembels | Paziņa | ||
27 | Howard Baker | Paziņa | ||
28 | Kolins Makrejs | Paziņa | ||
29 | Zbigņevs Kazimežs Bžezinskis | Paziņa | ||
30 | Glenn Ford | Paziņa | ||
31 | Tomass Monsons | Paziņa | ||
32 | Boriss Ņemcovs | Paziņa | ||
33 | Carlo Monni | Paziņa | ||
34 | Mihails Gorbačovs | Paziņa | ||
35 | Ričards Milhauss Niksons | Domu biedrs | ||
36 | Юрий Трушечкин | Pretinieks |
01.11.1955 | Sākās Vjetnamas karš
30.04.1975 | Vjetnamas kara beigas
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
04.05.1995 | Tiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokators
23.10.1999 | Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā
29.03.2004 | Latvija pievienojas NATO
Svinīgajā ceremonijā Vašingtonā, LR Ministru prezidents Indulis Emsis iesniedza ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās instrumentu. Līdz ar to noslēdzies Latvijas pievienošanās NATO juridiskais process un Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.