Boriss Ņemcovs

Boriss Ņemcovs - Krievijas politiķis. Bijis Krievijas vicepremjers. Ass Putina oponents un kritiķis.

1990.g. Krievijas PFSR deputāts

1991-1997.g. Ņemcovs bija Ņižņijnovgorodas pirmais gubernators 

1993.g. Krievijas Federācijas padomes deputāts

1995-1997.g. Krievijas Federācijas padomes loceklis (iecelts kā gubernators)

1997.g. Krievijas valdībā strādāja kā Degvielas un Enerģētikas ministrs

1997-1998.g. bijis Krievijas drošības padomes loceklis, vicepremjers

1998. gadā izveidoja lieberālo kustību "Jaunā Krievija" (Россия молодая), kura kļuva 1998-2000.g. dibinātas politisko partiju koalīcijas «Правое дело» un partiju apvienības «Союз правых сил» dalībnieku.

1999.-2003.g. KF Valsts Doemes Federālās sapulces priekšsēdētāja vietnieks 

Pēc 2003.g. strādājis privātā sfērā, bijis Ukrainas prezidenta padomnieks.

Zināms, ka Ņemcovs ir atradies kopā ar kādu sievieti, kura ieradusies Maskavā no Ukrainas. Viņa nav cietusi.

Slepkavība notikusi uz tilta, kas no Sarkanā laukuma ved pāri upei Balchug-Kempinsky virzienā. Šauts ir četras reizes no balta auto, 

Uzreiz pēc slepkavības kustība šajā rajonā pilnīgi slēgta. Maskavā notiek vērienīga meklēšanas operācija. Medijiem izmeklēšanas interesēs ziņas dotas netiek.

Ņemcovs bija aktīvs politiķis, kurš piedalījies politikā gan praktiski, valdības līmenī, bet arī mītiņos. Viņš izdevis grāmatu "Dumpinieka grēksūdze", kurā stāsta par savu politisko pieredzi, kā arī salīdzina Borisa Jeļcina un Vladimira Putina darbības stilu un rīcības cēloņus.

Politiķis savulaik bijis vicepremjers un tika uzskatīts par reālu kandidātu prezidenta amatam.

2010. gadā komentējot Latvijas un Krievijas attiecības Rietumu Radio, Ņemcovs uzskata, ka Krievija uz Baltijas valstīm lūkojas kā uz ASV satelītiem. "Tā kā Rietumi jau kopumā ir drauds Putina režīmam, jo Rietumi ir demokrātiski, bet Putina režīms korumpēts, policejisks un autoritārs... tāpēc viņi piesardzīgi lūkojas uz Baltijas valstīm kā uz valstīm, kas pirmkārt ir orientētas Amerikas virzienā."

Attiecības starp Krieviju un Latviju, kā uzskata politiķis, var uzlaboties tikai tādēļ, ka kopumā uzlabojušās attiecības Krievijas un NATO padomes līmenī. "Tās acīmredzami ir uzlabojušās. Tas notika Lisabonā. Tas tiešām ir būtisks progress. Un es domāju, ka šajā kontekstā histērijas par to, ka NATO karavīri stāv pie Krievijas robežas, nebūs," pauž Ņemcovs.