Anatolijs Sobčaks
Anatolijs Sobčaks
- Dzimšanas datums:
- 10.08.1937
- Miršanas datums:
- 20.02.2000
- Papildu vārdi:
- Anatoli Sobtschak, Anatolij Sobczak, Анато́лий Собча́к, Анато́лий Алекса́ндрович Собча́к, Anatoli Alexandrowitsch Sobtschak, Anatoly Sobchak, Anatoly Alexandrovich Sobchak
- Kategorijas:
- Jurists, Valdības loceklis
- Tautība:
- krievs
- Kapa vieta:
- могила первого мера города Санкт-Пеьербург - Анатолия Собчака
- Kapsēta:
- Никольское кладбище Александро-Невской лавры, Некрополь, Санкт-Петербург
Anatolijs Sobčaks (krievu: Анатолий Александрович Собчак; dzimis 1937. gada 10. augustā, miris 2000. gada 20. februārī) bija krievu politiķis. Pirmais demokrātiski ievēlētais Sanktpēterburgas mērs. Viens no Krievijas konstitūcijas autoriem. Sobčaka vadībā savulaik darbojās nākamie Krievijas prezidenti Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs.
Dzimis Čitā, inženiera un grāmatvedes ģimenē. No 1939. līdz 1953. gadam ģimene dzīvoja Uzbekijas PSR (Uzbekistānā). No 1956. līdz 1959. gadam studēja tiesības Ļeņingradas Valsts Universitātē. Pēc universitātes beigšanas trīs gadus nostrādāja Stavropolē, tad atgriezās Ļeņingradā. No 1973. līdz 1990. gadam bija pasniedzējs Ļeņingradas Valsts Universitātē. Šajā laikā iepazinās ar Vladimiru Putinu, kurš kādu laiku bija Sobčaka students.
1980. gadā apprecējās otro reizi ar Ludmilu Narusovu, kas vēlāk arī kļuva par politiķi. Šajā laulībā dzimusi Ksenija Sobčaka — pazīstama augstāko aprindu personība, televīzijas raidījumu vadītāja un arī Krievijas politiskās opozīcijas aktīviste.
Pēc pārbūves sākuma Sobčaks tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā, iestājoties Starpreģionālajā deputātu grupā, kurā darbojās arī Boriss Jeļcins un Andrejs Saharovs. No 1991. līdz 1996. gadam Sobčaks ieņēma Santkpēterburgas mēra amatu. Šajā laikā par Sobčaka vietniekiem strādāja Vladimirs Jakovļevs un Vladimirs Putins. 1996. gadā Sobčaks zaudēja mēra vēlēšanās savam bijušajam vietniekam Vladimiram Jakovļevam. 1997. gadā viņš tika apsūdzēts finanšu pārkāpumos un emigrēja uz Parīzi. 1999. gadā atgriezās Krievijā, kur aktīvi darbojās Vadimira Putina atbalstam. Pēkšņi miris 2000. gadā.
***
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi
07.06.1989 | Создана Межрегиональная депутатская группа народных депутатов СССР
01.01.1990 | Банда Айрата Гимранова
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
11.02.1991 | Islande - pirmā valsts, kas de iure atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī
1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija "Sajūdis" ("Kustība") , par kuras vadītāju kļuva Vītauts Landsberģis. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību.
08.04.1992 | Впервые в СМИ появляется имя Путина
05.10.1993 | Расстрельное «Письмо сорока двух»
12.08.1998 | Редакция газеты "Юридический Петербург сегодня" опубликовала статью про Владимира Путина
01.01.2025 | Der Machtmensch, der immer wieder unterschätzt wurde: Seit 25 Jahren herrscht Wladimir Putin über Russland
Auch nach einem Vierteljahrhundert bleibt Russlands Langzeitherrscher eine rätselhafte Persönlichkeit. Wie ein Besessener hat er seinen Machthunger ausgelebt – aber sein Land steuerte er damit in eine Sackgasse.