Helmuts Kols
- Dzimšanas datums:
- 03.04.1930
- Miršanas datums:
- 16.06.2017
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Helmūts Jozefs Mihaels Kols
- Papildu vārdi:
- Helmūts, Helmut Josef Michael Kohl,
- Kategorijas:
- Kanclers, Politiķis, Premjerministrs, Valdības loceklis
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Wilhelmshaven, Ehrenfriedhof (de)
Helmūts Jozefs Mihaels Kols bija Vācijas politiķis, bijušais Kristīgo demokrātu apvienības (KDS, vācu: CDU) vadītājs, Vācijas 6. kanclers 16 gadus, no 1982. līdz 1998. gadam.
Vācijas vadītājs atkalapvienošanās procesa laikā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989. gadā. Māstrihtas līguma iniciators, veidojot ciešu sadarbību ar Francijas prezidentu Fransuā Miterānu 1991. gadā.
Biogrāfija
Dzimis 1930. gada 3. aprīlī Ludvigshāfenē, Hansa un Cecīlijas Kolu ģimenē.
1950. gadā sācis studēt jurisprudenci Frankfurtes universitātē, bet pēc gada mainīja augstskolu, uzsākdams sociālo zinātņu studijas Heidelbergas universitātē.
1958. gadā saņēma maģistra grādu un sāka strādāt par Ludvigshāfenes tēraudliešanas rūpnīcas direktora asistentu.
No 1959. gada referents "Ķīmijas rūpniecības savienībā".
1960. gadā apprecējās ar tulku Hannelori Renneri. Ģimenē divi dēli. 2005. gada jūlijā viņa sieva Hannelore izdarīja pašnāvību, nespējot cīnīties ar neārstējamu ādas slimību. 2008. gada 8. maijā Heidelbergā Helmūts apprecējās otrreiz, ar 43 gadus veco Maiku Rihteri.
Politiskā karjera
1946. gadā iestājies Kristīgo demokrātu apvienībā. Politisko karjeru viņš uzsāka reģionālā līmenī, 1954. gadā kļūdams par Reinlandes-Pfalcas federālās zemes KDS jaunatnes organizācijas priekšsēdētāja vietnieku. 1969. gadā kļuva par KDS priekšsēdētāja vietnieku, un Reinlandes-Pfalcas federālās zemes premjerministru (1969-1976).
Kopš 1973. gada bija KDS priekšsēdētājs.
1982. gadā tika ievēlēts par Rietumvācijas Kancleru.
1990. gadā kļuva par pirmo pēckara apvienotās Vācijas Kancleru.
1998. gadā Kols vēlēšanās zaudēja sociāldemokrātam Gerhardam Šrēderam. Kopš tā laika viņu un Kristīgo Demokrātu apvienību ne reizi vien apvaino skandālos, kas saistīti ar vēlēšanu fonda naudas atmazgāšanu.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Klaus Kinkel | Darba biedrs | ||
2 | Wolfgang Schnur | Darba biedrs | ||
3 | Barbara Pīrsa Buša | Paziņa | ||
4 | Daniēla Miterāna | Paziņa | ||
5 | Erich Honecker | Paziņa | ||
6 | Eduards Ševardnadze | Paziņa | ||
7 | Anatolijs Sobčaks | Paziņa | ||
8 | Boriss Jeļcins | Paziņa | ||
9 | Thorvald Stoltenberg | Paziņa | ||
10 | Princis Bernhards | Paziņa | ||
11 | Jožefs Antalls | Paziņa | ||
12 | Marti Ahtisāri | Paziņa | ||
13 | Dries van Agt | Paziņa | ||
14 | Princis Filips Mauntbatens | Paziņa | ||
15 | Silvio Berluskoni | Paziņa | ||
16 | Valerī Žiskārs d'Estēns | Paziņa | ||
17 | Helmūts Šmits | Paziņa | ||
18 | Hosni Mubaraks | Paziņa | ||
19 | Хавьер Перес | Paziņa | ||
20 | Maiks Mūrs | Paziņa | ||
21 | Žaks Širaks | Paziņa | ||
22 | Fransuā Miterāns | Domu biedrs | ||
23 | Ronalds Reigans | Domu biedrs | ||
24 | Margareta Tečere | Domu biedrs | ||
25 | Jānis Pāvils II | Domu biedrs |
23.03.1983 | ASV paziņo par Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu
12.06.1987 | Ronalds Reigans aicina Gorbačovu nojaukt Berlīnes mūri
29.07.1987 | M. Tečere un F. Miterāns paraksta līgumu par tuneļa būvi zem Lamanša kanāla
04.11.1989 | Vācu atmoda. Pēc pāris dienām mūris drūp
Masu demonstrācija par demokrātiju. 500,000 demonstrantu Berlīnē.
09.11.1989 | Krīt Berlīnes mūris
13.02.1990 | Panākta vienošanās par abu Vāciju apvienošanos
Vācijas atkalapvienošana jeb Vācijas reunifikācija (vācu: Deutsche Wiedervereinigung) ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai, kura notika 1990. gada 3. oktobrī. Apvienošanas līgumu parakstīja 6 valstis: Rietumvācija, Austrumvācija, kā arī PSRS, Apvienotā Karaliste, ASV un Francija.