Margareta Tečere
Margareta Hilda Tečere, baronese Tečere bija Apvienotās Karalistes premjerministre. Šo amatu viņa ieņēma no 1979. līdz 1990. gadam un bija pirmā sieviete šajā amatā.
Mācījusies Oksfordas universitātē.
1959. gadā tika ievēlēta parlamentā, bet 1975. gadā tika ievēlēta par Konservatīvo partijas līderi.
1979. gada parlamenta vēlēšanās Konservatīvo partija uzvarēja un Tečere kļuva par premjerministri.
Vēlāk uzvarēja arī 1983. un 1987. gada vēlēšanās.
1984. gada 12. oktobrī partijas konferences laikā Braitonas viesnīcā, Tečere gandrīz gāja bojā Pagaidu IRA rīkotajā atentātā.
Demisionēja 1990. gadā. Pirms Tečeres tikai Robertam Dženkinsonam 19. gadsimta sākumā izdevies nepārtraukti ieņemt Lielbritānijas premjera amatu ilgāku laiku.
Nākdama pie varas, Margareta Tečere centās mainīt valsts relatīvo ekonomisko lejupslīdi, kuru raksturoja augsta inflācija, augsts bezdarbs un stagnācija ekonomikā.
Notika uzņēmumu privatizācija un realizēta finanšu sistēmas un ekonomikas deregulācija. Tika veikta darba tirgusliberalizācija, kam nikti pretojās arodbiedrības. Liberālā ekonomiskā politika ieguva nosaukumu "tečerisms".
Tečere veica aktīvu militāru ārpolitiku, piemēram, Folklendu kara laikā 1983. gadā. Kā valsts vadītāja Tečere bija viena no redzamākajām sociālistiskā bloka un PSRS pretiniecēm, tāpēc dažkārt presē viņu dēvēja par "dzelzs lēdiju".
Pēdējos gados Tečere sabiedrībā parādījās reti, viņa pārdzīvojusi vairākus vieglus insultus, bet pēc ārstu ieteikuma publiskas runas nav teikusi kopš 2002.gada. Tečere 2002.g. vasarā nepiedalījās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II rīkotās pusdienās esošajam un bijušajiem premjeriem, kas tika rīkotas par godu karalienes 60.valdīšanas gadadienai. Tomēr oktobrī viņa jutās pietiekami labi, lai savu 87.dzimšanas dienu atzīmētu restorānā Londonā kopā ar savu dēlu Marku un viņa sievu. Dzelzs lēdija cieta no vecuma demences, un viņas meita Kerola ir atzinusi, ka bieži ir jāatgādina Tečerei, ka viņas vīrs Deniss jau kopš 2003.gada ir miris.
"Mēs esam zaudējuši dižu līderi, dižu premjerministri un dižu britu pilsoni," teikts premjerministra Kamerona paziņojumā.
Avoti: wikipedia.org, BBC
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Mihails Gorbačovs | Draugs | ||
2 | Deivids Eimiss | Darba biedrs, Paziņa, Partiju biedrs | ||
3 | Giulio Andreotti | Darba biedrs | ||
4 | Džons Makeins | Paziņa | ||
5 | Thorvald Stoltenberg | Paziņa | ||
6 | Barbara Pīrsa Buša | Paziņa | ||
7 | Jānis Pāvils II | Paziņa | ||
8 | Walid Juffali | Paziņa | ||
9 | Fransuā Miterāns | Paziņa | ||
10 | Džons Profjumo | Paziņa | ||
11 | Raisa Gorbačova | Paziņa | ||
12 | Džordžs Bušs | Paziņa | ||
13 | Олег Гордиевский | Paziņa | ||
14 | Princis Bernhards | Paziņa | ||
15 | Žaks Širaks | Paziņa | ||
16 | Lords Džoels Joffe | Paziņa | ||
17 | Hosni Mubaraks | Paziņa | ||
18 | Silvio Berluskoni | Paziņa | ||
19 | Mohameds Al-Fajeds | Paziņa | ||
20 | Peter Hayman | Paziņa | ||
21 | Elizabete II | Paziņa | ||
22 | Dries van Agt | Paziņa | ||
23 | The Lord Selkirk of Douglas | Paziņa | ||
24 | Klaivs Mārlzs Sinklērs | Paziņa | ||
25 | Jožefs Antalls | Paziņa | ||
26 | Princis Filips Mauntbatens | Paziņa | ||
27 | Lerijs Kings | Paziņa | ||
28 | Valerī Žiskārs d'Estēns | Paziņa | ||
29 | Marti Ahtisāri | Paziņa | ||
30 | James Prior | Darba ņēmējs | ||
31 | Sers Pīters Morrisons | Darba ņēmējs, Partiju biedrs | ||
32 | Enoch Powell | Partiju biedrs | ||
33 | Helmuts Kols | Domu biedrs | ||
34 | Benijs Hills | Pretinieks |
21.10.1975 | Ekonomiskā krīze Lielbritānijā. Pirmo reizi pēc kara bezdarbnieku skaits pārsniedz 1 miljonu, taču viss vēl ir priekšā
24.01.1976 | PSRS laikrakstā "Sarkanā Zvaigzne" ("Krasnaja Zvezda") M. Tečere tiek nosaukta par "Dzelzs lēdiju"
03.05.1979 | Mārgareta Tečere tika ievēlēta savā pirmajā termiņā kā Apvienotās Karalistes premjerministre
04.05.1979 | M. Tečere kļūst par pirmo sievieti- Lielbritānijas premjerministri
02.06.1979 | Pāvests Jānis Pāvils II ierodas ar vizīti Polijā. Tā ir pirmā pāvesta vizīte komunistiskās PSRS satelītvalstī
13.12.1981 | Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli
Kara stāvoklis Polijā (Stan wojenny w Polsce 1981-1983) ilga no 1981. gada 13. decembra līdz 1983. gada 22. jūlijam
02.04.1982 | Argentīnas militāristi okupē Folklendu salas
04.05.1982 | Folklendu karš. Argentīnas armija nogremdē britu kuģis HMS Shefield. 20 bojāgājušie
04.06.1982 | Folklendu salu krīze. Argentīna sašauj britu kuģi, HMS Sheffield
Argentīnas uzbrukuma rezultātā gāja bojā 20 britu jūrnieki. Argentīnai izdevās uzbrukt ar 2 lidmašīnām, kuras spēja pietuvoties kuģim lidojot zem radaru uztveres zonas. Kuģis nogrima 6 dienas vēlāk, kļūstot par pirmo britu kuģi, kas nogremdēts kaujā kopš 2. Pasaules kara
29.07.1987 | M. Tečere un F. Miterāns paraksta līgumu par tuneļa būvi zem Lamanša kanāla
15.02.1989 | Pabeidz PSRS karaspēka izvešanu no PSRS okupētās Afganistānas. 1979.g. lielvalstu iedegtais konflikts turpinās joprojām
1989.gada 15.februārī, bijušās PSRS karaspēks tika izvests no Afganistānas, tādēļ postpadomju telpā šajā dienā piemin kritušos Afganistānas karā un citos militārajos konfliktos, kuros bijušās PSRS armijas sastāvā tika iesaistīti okupētās Latvijas iedzīvotāji.
04.11.1989 | Vācu atmoda. Pēc pāris dienām mūris drūp
Masu demonstrācija par demokrātiju. 500,000 demonstrantu Berlīnē.
09.11.1989 | Krīt Berlīnes mūris
03.10.1990 | Vācijas apvienošanās
26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt
08.04.2013 | Mirusi Margareta Tečere
Pievienot līdzjūtību