Raisa Gorbačova

Raisa Gorbačova - PSKP ģenerālsekretāra sieva, domubiedrs un sabiedrības dāma.

Viņa noteikti bija daudz kas vairāk, nekā par viņu mēdz runāt.

Viņai izdevās lauzt priekšstatu par padomju funkcionāru sievas lomu valsts dzīvē.

Gorbačova deva lielu ieguldījumu sava vīra Mihaila Gorbačova karjerā, sabiedriskā tēla veidošanā, nodarbojās ar daudzām organizatoriskām lietām, t.sk., kadru atlasē un izvēlē sava vīra darbā. No laikabiedru, kuri  bijuši ikdienā kopā ar ģimeni un dalījušies atmiņās, zināms, ka viņai bija milzīga ietekme arī augstāko partijas funkcionāru vidē, ar viņas viedokli rēķinājās, jo ģimenes lokā viņa bija "smadzeņu centrs", kas izstrādāja gan stratēģiju, gan darbības taktiku.

Nav zināms, cik ļoti viņa ietekmēja sava vīra dzīvi pirmsmaskavas laikā, bet kopš nonākšanas Kremlī, Raisa lietas ņēma stingri savās rokās. Izglītota, inteliģenta ar plašu redzeloku, ātri domājoša un ar tālredzīgu rīcību. Tie nav tukši vārdi, lai glaimotu vai slavētu viņu.

No ģimenei tuviem avotiem zināms, ka tieši viņai bija ideja, ka vienīgais ceļš, kā sākt un uzdrīkstēties milzīgajā valsti uzsākt kaut mazākās pārmaiņas, saglabājot ne tikai varu, bet, iespējams,  arī ir dzīvību, ir jāveido atpazīstams tēls pasaulē. Gorbačovam tika apzināti veidots planētas politiķa-cilvēka tēls, ko palīdzēja istenot ļoti cilvēciski siltās un tuvās attiecībās ar Tēčeri, Reiganu, Kolu. 

Raisa saprata, ka kaut ko kustināt vai mainīt valstī, kas būvēta uz GULAG cietumu baraku un totalitārisma pamatiem, ir apzināta pašnāvība. Beigās izrādījās, ka reakcionārais spārns šo stratēģiju pamanīja un novērtēja novēloti, un metās pašnāvnieciskajā ciņā pret Gorbačovu, organizējot nevarīgu un haotisku puču.

Nebūtu Gorbačovam pasaules līderu draudzīgā atbalsta, viņš klusi un nemanāmi nomirtu kaut kur piemaskavā no gripas vai kāju nagu sēnītes.

Diemžēl, arī šādas ietekmīgas personas ir bezsmēcīgas smagu slimību priekšā. 1999.gada 22.jūlijā viņai tika uzstādīta diagnoze - leikoze. Kā saslimšanas cēloņus minēja gan daudzos pārdzīvojumus, stresu un saspringto darbu, gan piedzīvoto radioaktīvo mākoni pie Semipalatinskas 1949.gadā, gan saņemto starojuma devu, apmeklējot 1986.gadā Černobiļu.

Izcilā politiķe mirusi 1999.gada 20.septembrī, atrodoties dziļā komas stāvoklī.