Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

1987. gada 17. februāra līdz 19. februārim Latvijā atradās Latviju okupējušās PSRS augstākā amatpersona- PSKP ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, kas, protams, bija ārkārtīgi svarīgs fakts okupētās Latvijas PSR vēsturē. Padomju laikā citi Kremļa saimnieki Latvijā oficiāli viesoties un uzturēties nemēdza. ZInāms, ka Rīgas Jūrmalu bija iecienījuši Kosigins, Podgornijs, kuriem bija pat savas atpūtas vietas šeit. Par to, vai šeit būtu bijis Brežņevs, nekādu ziņu mums nav.

Pāris reizes Latvijā ir viesojies Ņikita Hruščovs. Pirmo reizi, lai popularizētu savu ideju par kukurūzas audzēšanu, otro - lai nostiprinātu pretlatviski noskaņotā, prokrieviskā Arvīda Pelšes pozīcijas, no amatiem atbrīvotā, nacionālkomunista Eduarda Berklāva un viņa atbalstītāju vietā.

Rīgā Gorbačova svīta, protams, vispirms nolika ziedus pie Ļeņina pieminekļa un apmeklēja Sarkano strēlnieku (tagad - okupācijas) muzeju, uz ielas sarunājās ar tur izvietotiem darbaļaudīm un studentiem ( tā laika drošības pasākumi ne tuvu nelīdzinās tam, kas notiek mūsdienās), apmeklēja r/a VEF, nolasīja referātu par to, kā padomju vara no "atpalicības" ir izveidojusi Latvijas PSR par industriāli attīstītu padomju republiku. Tas nebija laiks, kad varēja kaut ko iebilst, taču noteikti bija sākums lielākiem procesiem, kuri "parāva" vaļā Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas centienus. 

Savā referātā Gorbačovs runāja par Latvijas agrāriem sasniegumiem, vienlaicīgi kritizējot, ka Igaunijā un Lietuvā rādītāji esot labāki. Notika paraugkolhoza "Ādaži" apmeklējums, kur Raisa paspēja izteikt izbrīnu, kāpēc 5-gadīgi latviešu grupiņas bērni neprot runāt krieviski. 

Vēlāk Alberts Kauls tika iekļauts Gorbačova padomnieku komandā.

Ir zināms, ka milicijā tika saņemts draudu zvans, par iespēju izdarīt atentātu pret Gorbačovu, kad tas no "Ādažiem" dosies uz Jūrmalas rezidenci. Par drošību rūpējās Rīgas Iekšlietu pārvalde pulkveža Viktora Bugaja vadībā un vietējie VDK darbinieki. Protams, pirmā pāra tuvumā darbojās speciālā apsardze no PSRS VDK. Draudētājs atrasts netika, taču Rietumu presē gadījums tika pamatīgi aprakstīts.

Par vizītes drošību kopumā atbildēja Boriss Pugo, tolaik LKP pirmais sekretārs, kurš pēc tam tika pārcelts uz Maskavu, uzticot viņam PSRS Iekšlietu ministrijas vadību. Pugo vēlāk gan nodeva savu šefu, piedaloties ārkārtas komisijā, mēģinot vēl ar nelielu grupu īstenot valsts apvērsumu, un "atjaunot" Padomju Savienību pēc Trocka savulaik iecerētā modeļa - pārvēršot valsti darba nometnē, kas apjozta no ārpuses ar dzeloņstieplēm.

Pučs izgāzās, Pugo ar kundzi "nošāvās", perestroika beidzās,