Mihails Gorbačovs kļūst par PSKP ģenerālsekretāru
Līdz ar naftas cenu kritumu 80. gadu vidū, strauji kritās arī PSRS ienākumi un spēja uzturēt esošo sistēmu. Latvija tobrīd bija okupēta un iekļauta Krievijas ("PSRS") sastāvā kā pseidovalstisks ("padomju sociālistiskā republika") veidojums un uz to attiecās visas Krievijas (PSRS) problēmas.
Pat viltotie oficiālie dati uzrādīja attīstības ātruma kritumu. Astotā piecgade, kuras laikā īstenoja Kosigina reformas, uzrādīja nacionālā kopprodukta pieaugumu par 7,7%, devītajā piecgadē pieaugums bija 5,7%, desmitajā piecgadē 4,2%, bet vienpadsmitajā piecgadē 3,5%. Pēc CIA aprēķiniem, šie rādītāji bija attiecīgi tikai 4,9%, 3%, 1,9% un 1,8%. Ap 1980. gadu PSRS nacionālais kopprodukts bija 60% no ASV.
Viena no akūtākajām problēmām, kas uzrādīja padomju sistēmas neefektivitāti, bija kolhozu un sovhozu nespēja nodrošināt valsti ar pārtikas produktiem. Brežņeva laikā atļāva apstrādāt piemājas dārziņus. Dārziņi un piemājas zemes, kas aizņēma 4% no lauksaimniecības zemes, saražoja līdz pat 30% no padomju cilvēku ikdienā patērētās pārtikas, taču tie bija pieejami pamatā lauku un mazpilsētu iedzīvotājiem
Pārtikas problēmas bija tik akūtas, ka 1982. gadā oficiāli izsludināja un pieņēma Pārtikas programmu, kurai vajadzēja palielināt padomu pilsoņiem pieejamās pārtikas daudzumu. Vairākās pilsētas sāka ieviest pārtikas kartiņas.
1982. gadā gandrīz 30% darbinieku darba laikā neatradās darbā. Visbiežāk viņi šo laiku izmantoja, lai stāvētu rindās pēc produktiem vai iedzertu. Vienveidīgajā un ierobežotajā padomju sabiedrībā pieauga alkoholisms un pašnāvības. Alkohola patēriņš uz vienu cilvēku pieauga no 1,9 litriem 1952. gadā līdz 14,2 litriem 1984. gadā. Atšķirībā no Rietumvalstīm, alkohola patēriņu PSRS pamatā veidoja nevis vīns un alus, bet degvīns. Pašnāvība skaits uz 100 000 iedzīvotāju pieauga no 17,1 1965. gadā līdz 29,7 1984. gadā
1982. gada 12. novembrī pēc Brežņeva nāves par ģenerālsekretāru ievēlēja ilggadējo Valsts drošības komitejas vadītāju Juriju Andropovu, kurš, līdz savai nāvei 15 mēnešus vēlāk, pieņēma vairākus lēmumus ar mērķi likvidēt korupciju nomenklatūras vidū un celt darba disciplīnu strādnieku vidū.
No 1984. gada 13. februāra līdz 1985. gada 10. martam par ģenerālsekretāru ievēlēja Konstantīnu Čerņenko.
Nākamā dienā pēc Čerņenko nāves amatā nonāca tā laika jaunākais PSKP CK sekretārs Mihails Gorbačovs
