Četru ģenerālsekretāru tikšanās

1978. gada 17. septembrī Ziemeļkaukāza dzelzceļa stacijā Mineralnye Vody notika tā sauktā "četru ģenerālsekretāru tikšanās", kas vēlāk ieguva zināmu ievērību - PSKP ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs, kurš brauca cauri Baku, un Konstantīns Čerņenko, kurš viņu pavadīja sājā braucienā, tikās ar Mihailu Gorbačovu kā Stavropoles apgabala “saimnieku”, un ietekmīgo VDK šefu Juriju Andropovu, kurš tajā pašā laikā atradās atvaļinājumā.

Vēsturnieki uzsver, ka 47 gadus vecais Mihails Gorbačovs bijis jaunākais partijas funkcionārs, kura kandidatūru Brežņevs bīdijā un apstiprināja PSKP CK sekretāra amatā, pats Gorbačovs arī ir pieminējis vairākas savas tikšanās ar Brežņevu jau pirms pārcelšanās uz Maskavu.

Kā liecināja Kremļa galvenais ārsts un īpaša Politbiroja uzticamības persona Jevgēņijs Čazovs, sarunā ar viņu pēc F. D. Kulakova nāves, kurš, kā zināms, bija viens no pirmajiem un galvenajiem Gorbačova atbalstītājiem, 1978. gadā Brežņevs “ savā atmiņā sāka pārcilāt iespējamos kandidātus uz vakanto sekretāra amatu CK un pirmais nosauca Gorbačovu.

Stipri alojas tie, kuri domā, ka saskaņā ar PSKP statūtiem, partijas nomenklatūrā virzīšanās par karjeras kāpnēm notiek demokrātiski no lejas uz augšu. Patiesībā PSKP Politbirojs bija vieta, kur pie galda tikās dažādu grupējumu un klanu pārstāvji. Tur notika nežēlīga cīņa par varu, ietekmi un resursu sadali. Neviens no četrotnes te nebija gadījies nejauši. Brežņeva rokās bija koncentrēta milzīga vara. Čerņenko bija kā uzticams Brežņeva līdzgaitnieks, kurš pārstāvēja veco boļševiku un komunistu paaudzes aprindas. Andropovs ilgstoši un pamatīgi bija visnopietnākais Brežņeva konkurents, tāpēc mērķtiecīgi "raka" zem visiem un bija skaidrs, ka ar viņu nopietni ir jārēķinās. "Jauniņais" pēc ranga nekādi neatbilda tikšanās dalībnieku statusa līmenim, taču, savstarpēji, it kā nejauši izvēloties tikšanās vietu tālu projām no Maskavas, visi trīs saprata, ka Gorbačova, kā "namatēva", kura teritorijā notiek tikšanās, klātbūtne ir nejauši loģiska un vairāk nekā saprotama, un arī jebkuram no klātneesošiem Politbiroja locekļiem izskaidrojama. Te vēl jāpiebilst, ka Gorbačova atrašanās šajā nomenklatūras amatā arī galīgi nebija nejauša un tālredzīgi jau gadus iepriekš bija plānota.