Kazimira Prunskiene
Kazimira Prunskiene
- Dzimšanas datums:
- 26.02.1943
- Miršanas datums:
- 30.07.2026
- Apglabāšanas datums:
- 06.08.2026
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Kazimira Danuta Stankevičūte
- Papildu vārdi:
- Kazimira Danutė Prunskienė
- Kategorijas:
- Deputāts, Ekonomists, Ministrs, Parlamenta deputāts, Politiķis, Premjerministrs, Valdības loceklis
- Tautība:
- lietuvietis
- Kapsēta:
- Viļņa, Antakalnu kapi
Kazimira Prunskiene bija lietuviešu ekonomiste un politiķe, pirmā Lietuvas valdības vadītāja pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, bija spiesta atkāpties no amata protestu par pārtikas cenu paaugstinšanu, dēļ, kas sākās neilɡi pirms Padomju okupācijas armijas uzbrukuma Lietuvā 1991. gada janvārī.
Dzīvesɡājums
Dzimusi kā Kazimira Stankevičūte 1943. gada 26. februārī Vasulišķu ciemā Švenčones rajonā mežsarɡa Prana Stankeviča ģimenē.
1944. gadā NKVD nogalināja viņas tēvu.
No 1949. līdz 1956. gadam mācījās Kaltanēnu septiņgadīgajā skolā,
no 1956. gada Viļņas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1960. gadā.
1960–1965.g. Studēja tautsaimniecību Viļņas Universitātes Rūpnieciskās ekonomikas fakultātē,
1970–1971.g. turpināja studijas aspirantūrā.
1971. gadā viņa Rīɡā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta grādu,
1986. gadā ekonomikas zinātņu doktora grādu.
No 1981. gada viņa veica zinātnisko darbu Ungārijas universitātēs, 1982.–1983. (ar Aleksandra fon Humbolta stipendiju),
1986. un 1988. gadā – Vācijas Federatīvās Republikas universitātēs.
No 1986. līdz 1988. gadam viņa bija Lietuvas Lauksaimniecības ekonomikas institūta direktora vietniece, bet
no 1988. līdz 1989. gadam viņa bija Vadošo darbinieku un Tautsaimniecības speciālistu tālākizglītības institūta rektore.
1988. gadā Kazimira Prunskiene bija viena no Lietuvas neatkarības kustības "Sajūdis" kustības dibinātājām,
no 1989. līdz 1990. gadam viņa bija Lietuvas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniece.
1989. gadā viņu ievēlēja par PSRS tautas deputāti Šauļu teritoriālajā vēlēšanu apgabalā.
1990.–1991. gadā viņa bija atjaunotās Lietuvas premjerministre, atkāpās no premjerministres amata 1991. gada janvārī, īsi pirms asiņainajiem 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, pēc tam kad Augstākā padome atcēla viņas valdības strīdīgo lēmumu paaugstināt pārtikas cenas.
Pēc neatkarības atjaunošanas Prunskienei izvirzīja apsūdzības par iespējamu sadarbību ar Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK).
1996.–2000. gadā Prunskiene bija Seima deputāte, līdztekus
no 1996. līdz 2001. gadam strādāja par Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes profesori. Seimā strādāja Ekonomikas komitejā un bija Neatkarīgo frakcijas vadītāja.
1997.–1998. gadā bija Molētu rajona pašvaldības domes deputāte.
1996.–2000., 2000.–2004. un 2004.–2008. gadā bija Seima deputāte, Seimā viņa strādāja Ekonomikas un Eiropas lietu komitejās, bija Ignalinas atomelektrostacijas reģionālo problēmu komisijas priekšsēdētāja un Zemnieku un Jaunās demokrātijas partijas frakcijas vecākā.
2004.–2008. gadā bija Lietuvas lauksaimniecības ministre.
2011. gada janvārī Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa pieņēma galīgo spriedumu, ar ko atcēla aɡrāko Lustrācijas komisijas lēmumu, ka politiķe padomju okupācijas laikā slepeni sadarbojusies ar VDK.
2012. gada februārī K. Prunskiene pārcieta smadzeņu insultu un pātrauca piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, pārvietojās ratiņkrēslā un tika aprūpēta ģimenes mājās Švenčioņu rajonā.
Nav pesaistītu vietu

| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | ![]() | Jānis Vagris | Paziņa | |
| 2 | ![]() | Augusts Voss | Paziņa | |
| 3 | ![]() | Aļģirds Brazausks | Paziņa | |
| 4 | ![]() | Edgars Savisārs | Paziņa | |
| 5 | ![]() | Mihails Gorbačovs | Paziņa | |
| 6 | ![]() | Raisa Gorbačova | Paziņa | |
| 7 | ![]() | Boriss Jeļcins | Paziņa | |
| 8 | ![]() | Džordžs Bušs | Paziņa | |
| 9 | ![]() | Margareta Tečere | Paziņa | |
| 10 | ![]() | Fransuā Miterāns | Paziņa | |
| 11 | ![]() | Helmuts Kols | Paziņa |
Nav norādīti notikumi










