Pastāsti par vietu
lv

Džordžs Bušs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.06.1924
Miršanas datums:
30.11.2018
Papildu vārdi:
George Bush, George H. W. Bush Džordžs Bušs
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Bruņinieks, Deputāts, Lidotājs, Militārpersona, karavīrs, Parlamenta deputāts, Politiķis, Prezidents, Senators, Uzņēmējs, Virsnieks
Tautība:
 amerikānis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Džordžs H. V. Bušs ir dzimis Miltonā, Masačūsetsas štatā. Viņa tēvs Preskots Šeldons Bušs (Prescott Sheldon Bush) bija baņķieris un politiķis (senators no Konektikutas), bet māte Dorotija Volkera (Dorothy Walker, pēc laulībām Buša) bija mājsaimniece. Drīz pēc Džordža piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Griniču, Konektikutas štatā.

Formālo izglītību sāka apgūt Griničas apgabala dienas skolā.

1936. gadā sāka mācīties Filipa akadēmijā (Phillips Academy), Andoverā.

1941. gada decembrī pēc Pērlhārboras bombardēšanas Džordžs Bušs nolēma iestāties Jūras kara flotē. 

18 gadu vecumā kļuva par jūras lidotāju.

1944. gada jūnijā piedalījās Filipīnu jūras kaujā pret Japānas impēriju. Augustā kļuva par leitnantu.

1945. gada 6. janvārī Džordžs Bušs apprecējās ar Barbaru Pīrsu (Barbara Pierce, pēc laulībām Buša). Jaunlaulātie apmetās nelielā dzīvoklī Trentonā, Mičiganas štatā. Viņiem bija seši bērni: 

  • Džordžs V. Bušs (dzimis 1946. gadā, bija ASV prezidents),
  • Paulīne Robinsona Buša (Pauline Robinson, 1949—1953, nomira no leikēmijas), 
  • Džons Eliss Bušs (John Ellis, 1953, bija Floridas gubernators),
  • Nīls Malons Bušs (Neil Mallon, 1955),
  • Mārvins Pīrss Bušs (Marvin Pierce, 1956) un
  • Dorotija Buša (Dorothy, 1959).

1945. gadā Džordžs Bušs uzsāka studijas Jeila Universitātē, kuru absolvēja 1948. gadā.

Pēc studijām Džordžs Bušs ar sievu un pirmdzimto dēlu pārcēlās uz dzīvi Teksasā.

1951. gadā Džordžs Bušs dibināja savu uzņēmumu Bush-Overbey Oil Development company, bet 1953. gadā kļuva par vienu no naftas ieguves uzņēmuma Zapata Petroleum Corporation līdzdibinātājiem.

No 1954. līdz 1964. gadam Džordžs Bušs bija šī uzņēmuma prezidents. Šajā laikā viņš bija kļuvis par miljonāru.

1964. gadā Džordžs Bušs aizsāka politiķa karjeru. Viņš kļuva par republikāņu partijas Herisas apgabala (Harris County) priekšsēdētāju.

1966. gadā Džordžs Bušs tika ievēlēts Pārstāvju palātā no Teksasas štata.

Viņš kļuva par pirmo republikāni, kas pārstāvēja Hjūstonu Pārstāvju palātā.

1968. gadā tika ievēlēts uz otro termiņu.

1970. gadā vēlēšanās zaudēja un netika ievēlēts uz trešo termiņu.

1971. gadā ASV prezidents Ričards Niksons izvirzīja Džordžu Bušu ASV vēstnieka amatam Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šajā amatā viņš bija līdz 1973. gada janvārim.

Votergeitas skandāla laikā Niksons piedāvāja Bušam kļūt par Republikāņu partijas Nacionālās komitejas priekšsēdi. Viņš komiteju vadīja līdz 1974. gada septembrim.

Niksona pēctecis ASV prezidenta amatā Džeralds Fords iecēla Bušu Ķīnas vēstnieka amatā, kur nostrādāja līdz 1975. gada decembrim.

1976. gada sākumā Fords izsauca Džordžu Bušu atpakaļ uz Vašingtonu un iecēla viņu Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora amatā.

1970. gadu beigās Džordžs Bušs nolēma kandidēt uz ASV prezidenta amatu. Viņš bija spiests piekāpties Republikāņu partijas kandidātam Ronaldam Reiganam, kas vēlāk tika ievēlēts par prezidentu. Toties Džordžs Bušs kļuva par ASV viceprezidentu.

Arī 1984. gadā viņš piekāpās Reiganam, kas palika ASV prezidenta amatā, un Džordžs Bušs — ASV viceprezidenta amatā.

1988. gada ASV prezidenta vēlēšanās beidzot Džordžs Bušs tika izvirzīts kā Republikāņu partijas kandidāts, sakaujot savu pretinieku Denu Kveilu. Vēlēšanās pārliecinoši apsteidza Demokrātiskās partijas līderi Maiklu Dukaki (Michael Dukakis). Prezidentūras laikā ASV piedalījās militārajās operācijās Panamā un Persijas līča valstīs. 

1992. gada ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudēja Demokrātiskās partijas līderim Billam Klintonam un netika atkārtoti ievēlēts par ASV prezidentu.

1993. gadā Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Džordžu Bušu iecēla bruņinieku kārtā. Viņš kļuva par trešo ASV prezidentu, kas izpelnījies šo godu.

Avoti: wikipedia.org, timenote.info, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Barbara  Pīrsa BušaBarbara Pīrsa BušaSieva08.06.192517.04.2018
        2Marvins PīrsMarvins PīrsSievas/vīra tēvs17.06.189317.07.1969
        3Ričards Milhauss NiksonsRičards Milhauss NiksonsDarba biedrs09.01.191322.04.1994
        4Kolins Luters  PauelsKolins Luters PauelsDarba biedrs05.04.193718.10.2021
        5Henrijs KisindžersHenrijs KisindžersDarba biedrs27.05.192329.11.2023
        6Muhameds  AliMuhameds AliPaziņa17.01.194203.06.2016
        7Jevgēņijs  PrimakovsJevgēņijs PrimakovsPaziņa29.10.192926.06.2015
        8Kurts Jozefs ValdheimsKurts Jozefs ValdheimsPaziņa21.12.191814.06.2007
        9Slobodans MiloševičsSlobodans MiloševičsPaziņa20.08.194111.03.2006
        10Augusto PinočetsAugusto PinočetsPaziņa25.11.191510.12.2006
        11Šimons PeressŠimons PeressPaziņa02.08.192328.09.2016
        12Fidels KastroFidels KastroPaziņa13.08.192625.11.2016
        13Margareta TečereMargareta TečerePaziņa13.10.192508.04.2013
        14Boriss JeļcinsBoriss JeļcinsPaziņa01.02.193123.04.2007
        15Muamars KadafiMuamars KadafiPaziņa07.06.194220.10.2011
        16Jorgs  HaidersJorgs HaidersPaziņa26.01.195011.10.2008
        17Ramons KastroRamons KastroPaziņa14.10.192423.02.2016
        18Villijs BrantsVillijs BrantsPaziņa18.12.191308.10.1992
        19Andrejs  GromikoAndrejs GromikoPaziņa18.07.190902.07.1989
        20Jāsirs ArafātsJāsirs ArafātsPaziņa24.08.192911.11.2004
        21Sadāms HuseinsSadāms HuseinsPaziņa28.04.193730.12.2006
        22Mohammads  Rezā šahs PehlevīMohammads Rezā šahs PehlevīPaziņa26.10.191927.07.1980
        23Udai  HusseinUdai HusseinPaziņa18.06.196422.07.2003
        24Josips Brozs  TitoJosips Brozs TitoPaziņa25.05.189204.05.1980
        25Qusai  HusseinQusai HusseinPaziņa17.05.196622.07.2003
        26Jožefs AntallsJožefs AntallsPaziņa08.04.193212.12.1993
        27Valerī  Žiskārs d'EstēnsValerī Žiskārs d'EstēnsPaziņa02.02.192602.12.2020
        28Lerijs  KingsLerijs KingsPaziņa19.11.193323.01.2021
        29Hosni MubaraksHosni MubaraksPaziņa04.05.192820.02.2020
        30Betty  FordBetty FordPaziņa08.04.191808.07.2011
        31Žaks ŠiraksŽaks ŠiraksPaziņa29.11.193226.09.2019
        32Maiks  MūrsMaiks MūrsPaziņa28.01.194902.02.2020
        33Princis BernhardsPrincis BernhardsPaziņa29.06.191101.12.2004
        34Salvadors AljendeSalvadors AljendePaziņa26.07.190811.09.1973
        35Клавдия ЕльцинаКлавдия ЕльцинаPaziņa00.00.190800.00.1993
        36Майкл ДебейкиМайкл ДебейкиPaziņa07.09.190811.07.2008
        37
        Roslyn AlexanderPaziņa30.05.2019 p.m.ē.
        38Ojārs Ēriks KalniņšOjārs Ēriks KalniņšPaziņa22.10.194914.10.2021
        39Хавьер ПересХавьер ПересPaziņa19.01.192004.03.2020
        40Khalid Abdel NasserKhalid Abdel NasserPaziņa13.12.194915.09.2011
        41Dries van AgtDries van AgtPaziņa02.02.193105.02.2024
        42Alma AdamkieneAlma AdamkienePaziņa10.02.192721.05.2023
        43Mihails GorbačovsMihails GorbačovsPaziņa02.03.193130.08.2022
        44Lucia Iriart  PinočetaLucia Iriart PinočetaPaziņa10.12.192216.12.2021
        45Ronalds ReigansRonalds ReigansDarba devējs, Partiju biedrs, Priekštecis06.02.191105.06.2004

        13.08.1976 | Starptautiskā kreiļu diena

        Pievieno atmiņas

        03.07.1988 | US military shoots down passenger plane - Iran Air Flight 655

        Pievieno atmiņas

        08.11.1988 | ASV 41. Prezidenta amatā tiek ievēlēts Džordžs Herberts Volkers Bušs

        Pievieno atmiņas

        03.12.1989 | "Aukstā kara" beigas

        Pievieno atmiņas

        02.08.1990 | Armia iracka dokonała inwazji na Kuwejt. Rozpoczęła się I wojna w Zatoce Perskiej.

        I wojna w Zatoce Perskiej – konflikt zbrojny zapoczątkowany 2 sierpnia 1990 roku zbrojnym najazdem Iraku na Kuwejt, zakończony wyzwoleniem Kuwejtu przez międzynarodową koalicję wiosną 1991 roku, w ramach wojskowej operacji Desert Storm („Pustynna Burza”).

        Pievieno atmiņas

        17.01.1991 | Tuksneša vētra Kuveitā

        1991.gada 17.janvārī sākas operācija "Tuksneša vētra" - ASV uzsāk Kuveitas atbrīvošanu.

        Pievieno atmiņas

        02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju. PSRS sabrūkot, Latvijas Republikas Augstākā padome (ievēlēta pēc PSRS normatīvā regulējuma, piedaloties ne-Latvijas pilsoņiem) paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu, taču vienlaikus neveica nedz okupācijas nomenklatūras lustrāciju, nedz seku likvidāciju. Līdz ar to jebkurai demokrātiskai valstij varēja rasties jautājumi par šādas Latvijas Republikas valdības leģitimitāti (ciktāl tā bija tiešām neatkarīgas valsts vai vienkārši Krievijas izveidota marionešu valdība). 1991.gada 2.septembrī prezidents Džordžs Bušs pasludina, ka ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        Pievieno atmiņas

        05.12.1994 | Budapeštas memorands

        Pievieno atmiņas

        07.11.2000 | ASV 43. Prezidenta amatā tiek ievēlēts Džordžs Volkers Bušs

        Pievieno atmiņas

        07.10.2014 | Andrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauli

        Pievieno atmiņas

        05.10.2017 | Sākas Vainšteina seksa skandāls

        Pievieno atmiņas

        31.12.2017 | 2017

        Pievieno atmiņas

        Birkas