Sadāms Huseins

Sadāms Huseins Abd al Madžīds al Tikrītī (arābu: صدام حسين عبد المجيد التكريتي‎, Ṣaddām Ḥusayn ʿAbd al-Maǧīd al-Tikrītī; ) bija politiķis, Irākas prezidents (1979—2003), kā arī divas reizes bija Irākas premjerministrs (1979—1991; 1994—2003), politiskās partijas "Baas" ģenerālsekretārs un maršals (1979. gadā).

Viņš tiecās kļūt par arābu pasaules austrumu daļas neoficiālo līderi un Persijas līča saimnieku. Pateicoties apjomīgai naudas plūsmai no naftas eksporta, Huseins īstenoja vairākas reformas, padarot dzīves līmeni par vienu no labākajiem Tuvajos Austrumos. Neskatoties uz diktatorisko režīmu, dažādas etniskās grupas izdevās samierināt un redzamas sadursmes valstī nenotika.

1980. gadā viņš uzsāka karu ar Irānu, kurš turpinājās līdz 1988. gadam. Kara laikā Huseins vērsās pret kurdiem, it kā pielietojot ķīmiskos ieročus. Huseina prezidentūras laikā Irāka bija autoritāra valsts, kas apspieda spēkus, ko uzskatīja par draudīgiem, īpaši etnisku vai reliģisku grupējumu centienus iegūt neatkarību vai autonomiju. Taču valstī šie naidīgie un karojošie grupējumi tika kontrolēti un valdīja nosacīts miers.

1990.gadā Irākas armija iebruka Kuveitā un to okupēja.

1991.g. sākumā ASV bruņotie spēki atbrīvoja Kuveitas teritoriju, taču tālāku ekspansiju Irākas teritorijā neveica. Pret Irāku tika noteiktas ekonomiskās sankcijas un ieroču embargo, kas ievērojami pasliktināja ekonomisko stāvokli valstī taču deva iespējas šajā reģionā nostiprināties Krievijas ietekmei- pamatā piegādājot ieročus, un nelegāli tirgojoties ar naftu, kā starpniekus izmantojot tobrīd jau sabrukušās PSRS neatkarīgo valstu (Baltkrievija, Moldova) kompānijas 

Huseins no Irākas prezidenta krēsla tika gāzts 2003. gadā ASV iebrukuma laikā Irākā. Iebrukums tika veikts, pasniedzot to pasaulei kā cīņu par demokrātiju un cilvēciskam vērtībām, faktiski sapostot šo valsti un radot gadiem ilgstošu haosu, etnisko grupu cīņas un vardarbību.

2003. gada 13. decembrī ASV militārie spēki viņu sagūstīja,

2006. gada 5. novembrī viņš tika notiesāts uz nāvi, pakarot par noziegumiem pret cilvēci (lai arī pats izvēlējās tikt nošauts), nāves sods tika izpildīts 30. decembrī.

Diktators Huseins, sabiedroto spēku ( faktiski amerikāņu ) TV cienīga šova "pakārsim valdnieku" manierē šo diktatoru padarīja par kara noziegumu upuri, tādējādi mazinot cilvēku apziņā liecības par Huseina režīma laikā izdarītiem noziegumiem pret kurdiem un citiem Irākas iedzīvotājiem.

Latvijā izvērtās samērā asa kritika pret varas rīcību, izveidojās kustība "EsParMieru", kura savāca vairāk nekā 50.000 parakstu pret karadarbību un Irākas okupāciju. 

Par dalību Irākas karā bija Saeimas balsojums.

Šajā jautājumā izšķirīgu juridisku aktivitāti veica Latvijas Juristu biedrība, kura vērsās pie LR Saeimas ar plašu juridisku skaidrojumu gan par Irākas militārās avantūras noedzigo raksturu, gan par prezidenta pirmstermiņa vēlēšanu iespējām, kuras bija plānots kara darbības organizēšanas kampaņas laikā veikt, vienlaikus brīdinot, ka gadījumā, ja Saeima atļausies arī šajā jautājumā tik rupji pārkāpt Satversmi, sekos LJB pieteikums Satversmes tiesā. Pirmstermiņa pārvēlēšana tika noņemta no dienas kārtības.

Sakarā ar šiem notikumiem - vēl neliela atkāpe par paradoksiem politikā.

ASV un NATO iebrukums Irākā deva iespēju Krievijas politķiem izvērst pamatīgu kritiku par šādu rīcību. Cinisma augstākā pilotāža bija, ka 19.marta (?) naktī, kad sākās iebrukums Irākā, Krievijas TV tiešraidē notiekošo nosodoši komentēja PSRS bruņoto spēku specvienības "Alfa" komandieris, kurš savā laikā vadīja Afganistānas prezidenta bruņotu gāšanu, vadot iebrukumu prezidenta pilī un nogalinot to. Nezinot, kas ir šis cilvēks un kāda ir viņa militārā pagātne, varētu likties, ka runā izcils miera cīnītājs un Nobela miera prēmijas ja ne laureāts, tad vismaz neapstrīdams kandidāts. Jebkurā gadījumā - varēja parakstīties zem jebkura viņa teiktā vārda.

Sadamam nebija uzvārda Rietumu pasaules izpratnē. Huseins ir viņa tēva vārds, al Madžīds norāda uz vectēva vārdu, bet Tikrītī uz pilsētu, no kuras viņš nācis.

Sadāms mirs mazā ciematiņā

Zanda Radziņa

Rīgas Balss, 2003.gada 23.novembrī

Cilvēks, kas sevi sauc par Irākas diktatora Sadāma Huseina privāto burvi, teicis, ka viņa saimnieks pagaidām ir dzīvs, bet drīz tiks atrasts miris. ASV militāristi ziņu kanāla “Ananova” korespondentam stāstījuši, ka 62 gadus vecais burvis esot līdz nāvei pārbijies. Savu bijušo saimnieku viņš atsakoties saukt vārdā, jo Huseins vēl ir dzīvs un var atriebties. Mags uz ceļiem lūdzies kareivjiem, lai presei neizpauž viņa vārdu, un amerikāņi to gods un slava - respektē.

Mīklainais ciematiņš

Lūk, ko raksta minētais ziņu kanāls “Ananova”, citējot bailīgo burvi, “ Tas cilvēks ir dzīvs, tāpēc es ļoti baidos. Es palīdzēju viņam, viņa dēliem, ministriem un brālēniem. Es tagad nevienu nesaukšu vārdā. Kad viņš mirs, tad gan visu izstāstīšu”. Sarunās ar ASV armijas pārstāvjiem burvis minējis kādu nezināmu ciematiņu tikai 88 kilometrus no Irākas galvaspilsētas Bagdādes, tur dižais diktators atvadīšoties no šīs zemes dzīves. Vai Huseins šobrīd ir tur? Uz šo jautājumu burvis atbildi nesniedz.

Tāpat viņš klusē, kad tiek jautāts - Kad tad Sadams mirs? Māņticīgais vadonis Huseins bijis ļoti māņticīgs cilvēks, to saka burvis un viņa vārdi guvuši apstiprinājumu no to Irākas amatpersonu puses, kas šobrīd jau atrodas sabiedroto gūstā. Dažās liecības pat teikts, ka Sadāms pats zīlējis tuksneša smiltīs un tas viņam padevies tīri labi. Savukārt šobrīd plašākai sabiedrībai nepazīstamais burvis norāda, ka vadonis vairākas reizes mēģinājis izsaukt džinus. Tāpēc noķert viņu svešzemju militāristiem neizdosies, jo Huseinu sargā divas zelta burvju statujas, kā arī katru dienu viņš sarunājoties ar džinu karali un karalieni, kas atklāti stāstot par bijušā diktatora nākotni. Iespējams, ka divas zelta statujas, kas Huseinu sargā no gūsta, ir pašnāvnieku jotas, kuras pēc neoficiālām ziņām Sadāms nenoņemot pat gulēt ejot un iedarbinās tās brīdī, kad pa viņa slēpņa durvīm ienāks ASV militāristi.

Burvis apgalvo, ka viņš nav vienīgais, kura pakalpojumus izmantojis dižais vadonis. Huseina štatu sarakstā bijuši vēl divi burvji no Irākas, viens no Turcijas, viens no Indijas, kāds arābu izcelsmes francūzis un neatvairāma ragana no Marokas ebrejiem.

 

Vai gadsimta medības beigušās?

Zanda Radziņa Rīgas Balss,

14.12.2003.

"Ladies and gentlemen, we got him!" (Dāmas un kungi, viņš ir noķerts), tā sākot savu preses konferenci teica Irākas administrācijas vadītājs Pols Brēmers Visiem uzreiz bijis skaidrs, ka kopš aprīļa bēguļojošais Irākas bijušais diktators Sadāms Huseins beidzot ir noķerts.

Kad tika rādītas fotogrāfijas ar bārdainu vīru, garā halātā, Irākas vietējo žurnālistu rindās sākās manāma rosība. Viņi Huseinu esot pazinuši uzreiz. Par pašu operāciju ir skopas ziņas. Tā notikusi Tikrītā naktī no sestdienas uz svētdienu, sabiedroto un irākiešu spēkiem darbojoties kopā. Arī DNS analīžu rezultāti esot apstiprinājuši, ka notvertais vīrietis tik tiešām ir Sadāms Huseins.

Kur viņš atrodas, kad stāsies tiesas priekšā, tas nav zināms. Tauta svinot Kopš aprīļa Huseinu neviens nebija redzējis. Lai uzlabotu vietējo redzi un atsvaidzinātu atmiņu, ASV par tiešām noderīgas informācijas sniegšanu bija izsludinājusi Sadama pēdējās dienas Żurnāls “Newsweek” aprīlī publicēja rakstu par Sadāma Huseina pēdējām varas dienām, kas balstās uz sagūstīto viņa režīma augsta ranga amatpersonu nopratināšanās sniegtajām liecībām.

Kā izriet no šīm ziņām, Sadāms Huseins bijis stingri pārliecināts, ka amerikāņu spēki neiebruks Irākā un viņa režīmu negāzīs. Pēc viņa domām – amerikāņu militārā akcija Irākā aprobežosies ar bombardēšanām, līdzīgi kā tas notika bijušajā Dienvidslāvijā, bet no sauszemes spēku iebrukuma amerikāņus atturēs Francija un Vācija. Par to Sadāms bijis stingri pārliecināts arī vēl tad, kad amerikāņu divīzijas jau sāka koncentrēties pie Irākas robežām. Pieļaujot domu, ka dažas amerikāņu vienības varbūt pāries Irākas robežas, Sadāms tomēr bijis pārliecībā, ka šie spēki aprobežosies vienīgi ar tādu objektu ieņemšanu, kur, pēc amerikāņu domām tiek ražoti masu iznīcināšanas ieroči, kur novietotas "SKUD" raķešu palaišanas iekārtas un citi stratēģiski svarīgi militāri objekti. Ar šīm akcijām Sadāma Huseina režīms gan būtu vājināts, bet diktators paliktu amatā.

Kāpēc Sādams tik ļoti pārrēķinājās, uz to pilnīgas atbildes vēl nav, bet kā norāda ASV pārstāvji, viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka Sadāma tuvumā uzturējās lišķi un glaimotāji, kas ne spēja, ne arī uzdrošinājās viņu konfrontēt ar nepatīkamiem faktiem.

Kas attiecas uz neatrodamajiem masu iznīcināšanas ieročiem, kā izriet no sagūstīto amatpersonu liecībām, 1995. gadā, kad viņa  znots Husseins Kamels aizbēga uz Jordāniju un tur atklāja informāciju par Irākas slepenajiem bruņošanās plāniem. Sadāms pavēlējis noslēpt visu, kas noslēpjams, bet pārējo iznīcināt un iznīcināšanai pakļaut arī visus dokumentus, kuros reģistrēts, kas kur noslēpts un kas iznīcināts. Tas esot darīts tāpēc, ka Sadams tobrīd par valsts politikas augstāko prioritāti bija izsludinājis ANO sankciju atcelšanu Irākai, vai vismaz to mīkstināšanu.

Britu un amerikāņu izlūkošanas speciālisti pauduši pārliecību, ka agrāk vai vēlāk Irākā noslēptie bioloģisko un ķīmisko ieroču krājumi tiks atrasti, kamēr ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvji šobrīd pieturoties pie hipotēzes, kuru izteikušas arī vairākas nopratinātās Sadāma režīma amatpersonas, proti, ka nevienam un nekad šos ieročus atrast neizdosies. Mīts par ieročiem   Tikai nesen vairākas bijušās Irākas amatpersonas, kas atrodas apcietinājumā, sāka atzīties, ka, pēc viņu domām, Sadāmam bija bail zaudēt savu stāju arābu kaimiņvalstu priekšā. Iespējams, viņš domāja, ka Saūda Arābija, Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti un citas valstis izturējās pret viņu ar cieņu tikai tāpēc, ka viņam varētu būt šie masu iznīcināšanas ieroči. Tātad Huseins blefoja. Interesanti, ka daži amerikāņu un britu pratinātie irākiešu ģenerāļi stāsta, ka tieši viņu pakļautībā esošajām vienībām šo ieroču nav bijis, taču, kā viņi apgalvo - tie noteikti bijuši citām vienībām.

Tas pratinātājiem liek domāt, ka Sadāms Huseins maldinājis varbūt ne tikai kaimiņu valdības, bet arī savus nepacietīgos ģenerāļus. Savukārt “The Washington Post” intervētie irākiešu ģenerāļi, kas neatrodas amerikāņu izolatoros, kritizē sava bijušā prezidenta militāro nekompetenci un stāsta, ka viņš dzīvojis totālā izolācijā, krīzes brīdī paļaujoties vienīgi uz savas ģimenes un klana saitēm. Ģenerāļi vīpsnājot saka, ka Sadāma valdība nav laikus pat mīnas sagatavojusi, kur nu vēl runāt par ķīmiskajiem ieročiem! Tā vien šķiet, Irākas bijušās militārpersonas ir aizvainotas, ka karošanas vadība netika uzticēta viņiem.

aprakstā izmantota arī wikipedia informācija