Osama bin Ladens

Osama bin Muhameds bin Avads bin Ladens bija teroristu organizācijas Al Qaeda līderis. Par tādu kļuva, jo nostājās pret ASV klātbūtni arābu valstīs.

Viņš bija iekļauts FIB 10 vismeklētāko noziedznieku sarakstā un par viņa notveršanu bija izsludināta 5 000 000 ASV dolārus liela atlīdzība. Daļa sunnītu musulmaņu bin Ladenu viņa dzīves pēdējos gados sāka uztvert kā mocekli, ticības tīrības un pretošanās Rietumu invāzijai simbolu.

Dzimis Saūda Arābijā, jemeniešu izcelsmes ļoti bagātā celtniecības uzņēmēja Mohammada bin Ladena (1908—1967) ģimenē kā septiņpadsmitais bērns (no 52). Bērnību pavadījis Hidžazā.

Esot bijis izteikti reliģiozs. Priekš arāba bija ļoti gara auguma — 194 cm garš.

Kādu laiku dienēja šariata policijā, kuras uzdevums ir uzraudzīt, cik cītīgi Saūda Arābijas iedzīvotāji ievēro reliģijas noteiktās uzvedības normas.

Pēc tēva nāves 1967. gadā mantojis vairāk nekā 250 000 000 ASV dolārus lielu paša kapitālu, ieņēmis vadošus amatus ģimenes uzņēmumā.

1979. gadā absolvējis karaļa Abdel Aziza universitātes (Džidā) Ekonomikas un menedžmenta fakultāti.

Sākot ar 1989. gadu aktīvi nodarbojās ar uzņēmējdarbību, izveidojot vairāk nekā 60 uzņēmumu, no kuriem daudziem centrālie biroji atradās Rietumos. Terorisma eksperta un rakstnieka Rolāna Žakāra grāmatā "Osamas bin Ladena vārdā" minēts, ka O. bin Ladens investējis simtiem miljonu dolāru Skandināvijā (Zviedrijā — 150 000 000 kronu, Norvēģijā — 420 000 000 kronu utt.), kur viņu interesējušas ar zemkopību un piena produktu saistītās rūpnīcas.

1991. gadā par opozīcijas atbalstīšanu tika izraidīts no Saūda Arābijas un pārcēlās uz dzīvi Sudānā. Nodarbojās ar celtniecību un ceļu būvi (viņa uzņēmumi izbūvēja aptuveni 1200 km cietā seguma ceļu), Hartumā uzcēla farmācijas rūpnīcu un pētniecības centru.

1996. gadā pēc Rietumu lielvalstu pieprasījuma tika izraidīts no Sudānas un pārcēlās uz dzīvi Afganistānas Islāma Emirātā.

2001. gadā pameta to un kopš tā laika par viņa atrašanās vietu un dzīvi nekas konkrēts nav zināms.

Jau 16 gadu sācis simpatizēt Saūda Arābijas reliģiski-politiskajai opozīcijai, kuras mērķis ir gāzt represīvo un autoritāro monarhiju. Tā kā lielā mērā valdošais režīms balstās uz ASV militāro un politisko palīdzību, 1990. gadu vidū savu darbību pavērsa pret ASV, uzskatot, ka piespiežot ASV aizvākties no Tuvajiem Austrumiem, Saūdu dinastijas vara kritīs pati no sevis.

1979. gada rudenī atsaucās uz propagandas aicinājumu palīdzēt ticības brāļiem karā pret iebrucējiem un devās uz Afganistānu.

1980. gada ziemā un pavasarī uzturējās Lahorā, Pakistānā, kur veidoja sakarus ar afgāņu opozīciju, palīdzēja tai ar finansējumu. Apbruņojis par saviem līdzekļiem aptuveni 2000 vīru lielu arābu brīvprātīgo vienību, pārgāja robežu ar Afganistānu un piedalījās partizānu karā pret ADR un PSRS spēkiem šajā zemē, taču ar taktiķa talantu neizcēlās un kā karotājs īpašu ievērību neguva.

1984. gadā bija viens no brīvprātīgo modžahedu no citām islāma valstīm vervēšanas biroja Maktab al-hidamat izveidotājiem, kur viņa organizatoriskie talanti varēja labāk izpausties, organizējot rekrutēšanu un ierašanos Pakistānā, pārvietošanās ceļus, kaujinieku treniņu nometnes. Tā kā šis process norisa aukstā kara ietvaros Pakistānas teritorijā, biroja darbība norisa ciešā sadarbībā ar Pakistānas un ASV specdienestiem, kuri piedalījās Osamas un tā līdzgaitnieku apmācībā un sagatavošanā.

1988. gadā birojs kļuva vairāk pazīstams kā "saraksts" — Al Qaeda.

Dzīvojot Somālijā, nekādu īpašu teroristiskas darbības aktivitāšu šajā laika posmā nebija — Osama visu laiku veltīja biznesam un musulmaņu opozīcijas ideoloģiskai saliedēšanai. Rietumi un to politika viņu interesēja maz: viņa uzmanības centrā bija arābu valstu opozīcijas finansēšanai un cīņai pret autoritārajiem režīmiem, it sevišķi dzimtajā Saūda Arābijā (par pretvalstisku darbību 1994. gadā viņam tika atņemta Saūda Arābijas pilsonība). Taču ar laiku nonāca pie secinājuma, ka islāma autoritārie režīmi balstās uz ASV militāro un politisko palīdzību, līdz ar to darbību jāvērš pret ASV klātbūtni islāma zemēs, uzskatot, ka piespiežot ASV aizvākties no Tuvajiem Austrumiem, diktatūras islāma zemēs kritīs pašas no sevis.

1998. gada 7. augustā tika sarīkoti sprādzieni pie ASV vēstniecībām Kenijā un Tanzānijā, kur terora aktos gāja bojā 224 cilvēki. ASV reaģēja, 20. augustā bombardējot Osamas zāļu rūpnīcu Somālijā un Al Qaeda treniņnometnes Afganistānā. Prezidents Klintons atzinis, ka viņa administrācija deva rīkojumu speciālo uzdevumu vienībām noslepkavot Osamu bin Ladenu.

2001. gada 11. septembrī ASV notika terora aktu kopums, kurā gāja bojā 2976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji.

Jau 13. septembrī ASV valsts sekretārs Kolins Pauels par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja teroristu grupu Al Qaeda un tās līderi bin Ladenu. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši Al Qaeda par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu (28. septembrī FIB nāca klajā ar paziņojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības, un vismaz trijiem no tiem esot bijusi saistība ar Al Qaeda). ASV valdība pieprasīja Afganistānai izdot Osamu, un 7. oktobrī tas bija iegansts, lai kopā ar sabiedroto valstu armijām iebruktu šajā valstī, taču bin Ladenu notvert neizdevās.

Amerikāņu meklētais bin Ladens noslepkavots 2011. gadā naktī uz 2. maiju ASV Īpašo spēku uzbrukumā kādai privātmājai Abotābādas priekšpilsētā Bilalā (50 kilometrus uz ziemeļiem no Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas).

Ēkā nogalināti vēl četri cilvēki — trīs vīrieši un viena sieviete —, kā arī ievainotas divas sievietes. Viens no nogalinātajiem vīriešiem, kas bijuši bruņoti, bijis bin Ladena dēls, bet abi pārējie bijuši kurjeri.

Operācija ilgusi mazāk nekā 40 minūtes. ASV spēki tās gaitā zaudēja helikopteru mehāniskas kļūmes dēļ un paši iznīcināja šo lidaparātu. Bin Ladena mirstīgās atliekas tika izvestas no mājas un nogādāts uz ASV lidmašīnu bāzes kuģa «Carl Vinson» Arābijas jūrā, kur tika iemestas ūdenī.