11. septembra uzbrukumi ASV

2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV ir 2001. gada 11. septembra rītā ASV austrumu daļā vairākās vietās vienlaicīgi sarīkoti terora akti. Četras teroristu pašnāvnieku grupas (katrā no tām bija viens vai vairāki trenēti piloti), kopumā 19 teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Bojā gāja 2 976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji: 246 lidmašīnu pasažieri un apkalpju locekļi, 2603 — PTC augstceltnēs, 125 — Pentagonā.

• Divas no nolaupītajām lidmašīnām (aviokompānijas United Airlines reiss Nr. 175 un American Airlines reiss Nr. 11) ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra "dvīņu torņos" Ņujorkā, kuri drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja gandrīz 2 605 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās.
• Trešā American Airlines reisa Nr. 77 lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā Vašingtonā, izraisot vispārēju eksploziju un degšanu.
• Pie Valsts departamenta ēkas Vašingtonā sprāga automašīnā ievietota bumba.
• Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas United Airlines reiss Nr. 93 tika mērķtiecīgi virzīta uz Balto Namu Vašingtonā, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā. Ieskaitot 19 teroristus, šajā terora aktā bojā gāja 2973 cilvēki un 24 vēl joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Vašingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. Ņujorkā valdīja haoss: slēgti tilti un tuneļi, nedarbojas telefoni. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV bruņotajos spēkos pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Eventuālas agresijas atvairīšanai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robežu ar Kanādu un Meksiku. NATO evakuēja galveno mītni Briselē. Izraēla evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs.

ASV valdība jau nākamajā dienā par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja bin Ladenu, uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis 11. septembra terora aktus, un viņa vadīto teroristu grupu "Al-Qaeda".

Rezultātā ASV un tās NATO sabiedrotie iebruka ASV, uzsākot 20 gadus ilgstošu karu. Pēdējie ASV karavīri no Afganistānas tika izvesti 2021. gada 31. augustā, kad visu Afganistānu atkal bija pārņēmuši Taleban spēki. Līdzīgi kā neveiksmīgais 70 gadus ilgušais komunistu eksperiments PSRS, Vjetnamas un tagad arī Afganistānas karš pierāda, ka pat daudzās desmitgadēs no "ārpuses"  nav iespējams mainīt sabiedrību. Lielākā daļa t.s. "humānās palīdzības", "atjaunošanas fondu" naudas daudzu triljonu ASV dolāru vērtībā faktiski nonāca korumpētas cilvēku grupas rokās, nevis valsts iedzīvotāju rīcībā. līdz ar to- sabiedrības atbalsts iebrucēju sponsorētajiem politiķiem bija mazs. Jau 2021. gada septembrī Taleban paziņojis, ka izveidojis "valdību",  kura sola neatkārtot  iepriekšējās Taleban valdības zvērības, vienlaikus nosakot ierobežojumus vispirms jau sievietēm. Traģikomiski, ka Rietumu skālākās feminisma aizstāves nav uzsākušas nekādus plašus protestus, jo lai gan lēmumu par ASV armijas izvešanu pieņēma D. Tramps, gļēvulīgo bēgšanas operāciju no Afganistānas un nesodītu varas atdošanu Taleban nodrošināja kreisi radikalizētā Dž. Baidena neizlēmība. Neliela cerība, ka jaunajā Taleban režīmā tomēr būs vairāk tiesību sievietēm, paliek, jo šīs kustības galvenie sponsori no radikālā islama valsīm pēdējos 20 gados paši ir mainījuši attieksmi pret sieviešu tiesībām.